Latvijā
Izglītība

RTU pētniece Inga Dušenkova meklē plašāku pielietojumu Latvijas mālam 2


RTU pētniece Inga Dušenkova
RTU pētniece Inga Dušenkova
Foto – Karīna Miezāja

Latvijas mālu var veiksmīgi izmantot kosmētisko līdzekļu ražošanā, taču vēl jāatrod efektīvs un lēts veids, kā mūsu pašu zemē rasto mālu attīrīt no piemaisījumiem.

Tāds ir viens no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieces Ingas Dušenkovas secinājumiem. Viņa nesen ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu ķīmijas tehnoloģijā, aizstāvot promocijas darbu par Latvijas māla sagatavošanas tehnoloģijas izstrādi un izmantošanu kosmētiskajos produktos.

Inga māla pētniecībai pievērsās jau tad, kad vēl rakstīja bakalaura darbu, studējot Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Toreiz gan viņa pētīja māla spējas absorbēt no ūdens dažādas krāsvielas. Līdz māla izmantošanai kosmētiskos līdzekļos Inga nonāca gluži sievišķīgā ceļā: “Izvēloties kosmētiku sev, vienmēr ļoti uzmanīgi skatos uz tās sastāvu. Man likās interesanti, kāpēc tiek apgalvots, ka, piemēram, zilā māla izmantošana kosmētikā sniedz vienu efektu, bet dzeltenā māla izmantošana – citu. Zinātniska pamata šādiem apgalvojumiem nav. Kopā ar kolēģēm nolēmām noskaidrot, vai šādiem apgalvojumiem ir zinātnisks izskaidrojums un vai māls tiešām spēj absorbēt, piemēram, liekās taukvielas no sejas ādas. Radās arī ideja, ka jāmeklē pielietojums kosmetoloģijā tieši Latvijas mālam, jo tas pārsvarā tiek izmantots būvniecībā un keramikā. Gandrīz visos Latvijā nopērkamajos kosmetoloģiskajos līdzekļos ar māla piedevu izmantots citu valstu māls.”

Doktorantūras studiju laikā Inga iesaistījās Valsts pētījumu programmā, kas meklē iespējas, kā izmantot Latvijas dabas resursus dažādos jaunos produktos un tehnoloģijās.

Māls – pret pinnēm un sauli

Lai tiktu pie materiāla pētniecībai, Inga kopā ar ģeologiem devās uz laukiem, kur māls tika iegūts no trīs metru dziļa urbuma. Mālu pētījumiem izdevās iegūt arī Iecavas dolomīta raktuvēs, kur māls ir kā blakusprodukts dolomīta ieguvē.

Ingas pētījumi pierāda: kosmetoloģijā Latvijas mālu var izmantot, turklāt tieši to pašu mālu, kas līdz šim veiksmīgi lietots celtniecības materiālu un keramikas ražošanā. “Latvijā atrodamie māli kosmetoloģijā dod tādu pašu efektu kā lielākoties no citām valstīm ievestās mālu maskas, ko tirgo veikalos. Protams, jāraugās, lai mālu iegūtu tīrā vidē, lai tajā nebūtu, piemēram, smago metālu piesārņojuma,” stāsta jaunā zinātniece.

Izmantojot Latvijas mālu, Inga kopā ar kolēģēm radījusi dziedinošu antibakteriālo masku, kas izmantojama pret pinnēm. Testēta uz cilvēka ādas šī maska gan vēl nav, tās ietekme izmēģināta tikai uz laboratorijā izaudzētām iekaisumu izraisošām baktērijām. “Tās vai nu nevairojās, vai arī samazinājās to skaits,” novērojusi pētniece.

Inga atklājusi, ka Latvijas māls spēj arī daļēji samazināt saules ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi uz ādu, tāpēc to būtu vērts izmantot, ražojot pretiedeguma krēmus vai, piemēram, tonālos krēmus ar UV aizsardzību. Šādi krēmi pagaidām Ingas pētījumu ietvaros nav tapuši, taču to izstrāde tiek plānota. Tā kā Latvijas māls lielākoties ir brūnā nokrāsā, to visveiksmīgāk var izmantot maskām un dekoratīvajai kosmētikai, proti, produktiem, ko no ādas vēlāk noņem. “Vēlamies izstrādāt tieši ekoloģiskus kosmētiskos līdzekļus,” uzsver Inga. Tāpat nākotnē zinātniece meklēs veidus, kā Latvijas mālu kosmētikā izmantot efektīvāk: “Tieši tāpēc kosmetoloģijā biežāk izmanto no ārzemēm ievesto mālu, jo tas ir tīrāks, nav pirms lietošanas jāattīra no dažādiem piemaisījumiem. Tā kā Latvijas māls vispirms jāattīra, no tā ražots produkts būs dārgāks. Lai to novērstu, jāatrod tehnoloģiski risinājumi, kā mālu attīrīt bez liela darba un izmaksām.”

Ķīmijas studentiem tiešām jāmācās

“Man patīk zināt, kas notiek un kāpēc notiek. Arī attiecībā, piemēram, uz pārtiku vienmēr ir svarīgi zināt, ko ēdam. Ķīmija sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem un palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, izvairīties no veselībai kaitīgo vielu lietošanas. Turklāt, mācoties ķīmiju, izpratu arī fiziku un nedaudz medicīnu,” atbild Inga, jautāta, kāpēc savulaik nolēmusi studēt ķīmiju. Viņa stāsta, ka, piemēram, kosmētiku pati lieto minimāli un reti, jo lielākoties tai tomēr pievienotas neveselīgas vielas un ekoloģiskā kosmētika tikai pamazām ienāk tirgū. Pārtikā Inga dod priekšroku pašaudzētiem dārzeņiem, izvairās no rūpnieciskiem produktiem, no tiem, kas ir nedabiski spilgtā krāsā. “Cilvēks jau tāpat ir kā ķīmiska laboratorija, tāpēc jācenšas mūsu organismu pasargāt no liekām un nevēlamām vielām,” viņa teic.

Studēt ķīmiju iedvesmoja arī jaukā ķīmijas skolotāja Ogres Valsts ģimnāzijā Ilze Pomere, kas prata padarīt interesantas skolas ķīmijas stundas. “Stājoties augstskolā, pirmā prioritāte man tomēr bija medicīnas studijas,” neslēpj Inga. “Taču tagad esmu priecīga, ka Medicīnas fakultātē mani neuzņēma un devos studēt ķīmiju.”

Bakalaura un maģistra studijas pabeigtas LU, bet doktorantūras studijām izvēlēts RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts – studiju un pētniecības institūcija, kas nu kļuvusi arī par Ingas darba vietu. Doktorantūras studiju laikā jau iepazīts institūta kolektīvs. “Viens otru ļoti atbalstām. Domāju, ka tieši tāpēc spējam izdzīvot un institūta pētījumiem ir gana labi 
panākumi,” stāsta jaunā 
zinātniece.

Kāpēc tomēr Latvijas jauniešu vidū ķīmija nav pārāk populāra izvēle studijām? “Tāpēc, ka tā ir joma, kur tiešām jāmācās. Turklāt ķīmija ir tik specifiska, ka, ja šī nozare nepatīk, nav pat īsti jēgas to mācīties. Daudziem varbūt šķiet, ka, piemēram, ekonomikas zināšanas vairāk noderēs dzīvē. Tā varētu būt. Taču ekonomikas pamatlietas arī es tagad varētu kādos kursos ātri apgūt, bet dziļi izprast ķīmiju īsos kursos nav iespējams. Strādājot zinātnē Latvijā, arī man ir nācies apgūt šo to no grāmatvedības,” atbild Inga.

Darbu zinātnē, nevis kādā uzņēmumā Inga izraudzījās tāpēc, ka vēlējusies strādāt vidē, kurā nav rutīnas. “Ir patīkami piedalīties procesos, kas var mainīt pasauli,” viņa saka. Tomēr Inga atzīst, ka darbam zinātnē ir arī ēnas puses. Ne visas hipotēzes pētījumu laikā apstiprinās. Arī Ingas pirmais uzsāktais pētījums promocijas darbam nebija rezultatīvs. Ir jāmāk neveiksmei tikt pāri un ķerties pie jauna pētījuma. Kā problēmu Inga min arī nelielo valsts finansējumu zinātnei. Protams, ir iespēja piesaistīt papildu naudu projektiem no dažādiem avotiem. “Taču šaubos, vai tas ir pareizi, ja pusi sava darba laika tērēju nevis pētījumiem, bet gan meklējot šiem pētījumiem finansējumu. Tas arī varētu būt iemesls, kāpēc Latvijas zinātne stagnē,” saka Inga.

Prieks, ka pamazām, bet attīstās zinātnieku sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem. Piemēram, Inga sadarbojas ar ekoloģisko kosmētisko līdzekļu ražotāju “Madara Cosmetics”.

LA.lv