“Tas ir spiegs kabatā!” Kremlis uzsācis vēl vienu cīņu par pilnīgu kontroli – mērķis ir paši krievi 0
Kremlis uzsācis vēl vienu cīņu par pilnīgu kontroli. Šoreiz mērķis ir paši krievi, vēsta “Politico“.
Izmantojot Ķīnas pieredzi, Maskava mudina iedzīvotājus lietot lietotni, kas nodrošina valdībai piekļuvi lietotāju datiem, vienlaikus izolējot tos no pārējā interneta.
Lietotne, ko sauc par “Max”, tiek salīdzināta ar Ķīnas “WeChat”, jo privātuma politika ļauj varas iestādēm piekļūt personīgajai informācijai, tostarp čatu sarakstiem, kontaktiem, fotogrāfijām un atrašanās vietas datiem.
“Lietotnes izstrādātāji praktiski saka, ka nodos visu,” teica Mihails Klimarevs, trimdā dzīvojošs Krievijas Interneta aizsardzības biedrības vadītājs.
Lai reģistrētos “Max”, lietotājam jānorāda Krievijas vai Baltkrievijas telefona numurs, kas savukārt prasa valsts ID, kas nozīmē, ka jebkura datu vākšana ir izsekojama.
“Viss, ko darīsiet šajā lietotnē, būs pieejams Krievijas Federālajam drošības dienestam,” piebilda Klimarevs.
Šī mēneša sākumā lietotne “Max” paziņoja, ka lietotāju skaits ir audzis no 1 miljona jūnija sākumā līdz 30 miljoniem septembrī.
Lai gan tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā konkurentiem — “WhatsApp” joprojām ir populārākā ziņojumapmaiņas lietotne Krievijā ar aptuveni 96 miljoniem lietotāju, kam seko “Telegram” ar aptuveni 90 miljoniem lietotāju — “Max” ir spēcīgs atbalstītājs: Krievijas valsts.
Tikai šī gada jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par “nacionālā ziņojumapmaiņas servisa” izveidi, un drīz pēc tam to izstrādāja Krievijas tehnoloģiju uzņēmums VK. Uzņēmumu faktiski kontrolē valsts gāzes kompānija “Gazprom” un Jurijs Kovalčuks, Putina tuvākais sabiedrotais. To vada Putina palīga Sergeja Kirijenko dēls. Abi vīrieši atrodas ASV sankciju sarakstā. No šī mēneša sākuma visi jaunie telefoni, kas tiek pārdoti Krievijā, ir jāiegādājas ar iepriekš instalētu lietotni “Max”.
Tikmēr Krievijas telekomunikāciju aģentūra šovasar sāka bloķēt zvanus “WhatsApp” un “Telegram”. Lai gan valdība šo soli pamatoja kā centienu aizsargāt lietotājus no krāpniekiem un teroristiem, “WhatsApp”, ko pārvalda Meta, nosodīja šo rīcību kā mēģinājumu “pārkāpt cilvēku tiesības uz drošu komunikāciju.”
Neatkarīgie mediji ziņo, ka valsts darbinieki, banku darbinieki un slimnīcu personāls ir saskārušies ar spiedienu pāriet uz “Max”. Tikmēr lietotne tiek reklamēta dažādos līmeņos un sociālajos tīklos kā uzticama un droša.
Kampaņās Krievijas slavenības un influenceri slavē lietotni sociālajos tīklos. Vienā video influencers izrāda pārsteigumu, ka lietotne darbojas “pat autostāvvietā.” Cits blogeris bija pārsteigts, ka to var lietot “pat liftā.”
Lai gan lietotne joprojām ir attīstības procesā, “Max” tiek reklamēts kā instruments, kas, līdzīgi kā “WeChat”, nākotnē iekļaus valdības, banku un komerciālos pakalpojumus.
Skaidrs, ka “Max” ir jaunākais solis Putina ambīcijās kontrolēt internetu. Kopš Putina pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā Kremlis ir pastiprinājis represijas pret tiešsaistes pretkara aktivitātēm.
“Lietotne cenšas kontrolēt komunikāciju starp iedzīvotājiem, ne tikai viņu uzvedību publiskajās platformās,” sacīja citi tehnoloģiju eksperti, piebilstot, ka nekas netraucē “Max” nodot varas iestādēm lietotāja visu komunikācijas vēsturi, ieskaitot nesūtītās melnrakstu ziņas un dzēstās ziņas. Bēgļiem no dienesta, žurnālistiem, LGBT kopienai un citām politiski neaizsargātām grupām tas rada īpašu risku.
“Tas ir spiegs jūsu kabatā,” piebilda kāds eksperts. Tomēr lietotnes ieviešana nav notikusi bez pretestības.
Maksims, 27 gadus vecs skolotājs Maskavā, sacīja, ka viņš neplāno instalēt “Max” un kritizēja pasākumus pret “WhatsApp” un “Telegram”.
“Tas ir valdības mēģinājums ierobežot mūsu iespēju rakstīt un sazināties savā starpā,” viņš teica. “Es jau tagad nevaru vienkārši sazvanīt citus ārzemēs kā agrāk.”
“Vladimiram Putinam ir ļoti svarīgi noslāpēt jebkādas potenciālās protesta balsis visā politiskajā spektrā,” sacīja Nikolajs Petrovs, Londonā bāzētā “New Eurasian Strategies Centre” vecākais analītiķis.
“Šodien Kremlis kontrolē 90–95% komunikācijas,” sacīja Petrovs. “Rīt tie būs jau 99%.”
