Dabā

Kādas zivis, kad un kur drīkst makšķerēt? Padomi iesācējiem7

Foto – Sergejs Akuraters

Esmu pensionārs un gribu noķert kādu zivtiņu ēdienkartes papildināšanai, bet nezinu, kuras drīkst makšķerēt. Un ko darīt, ja noķeru nepareizo, aizliegto zivi? Kas jāievēro, lai tāds neprofesionāls makšķernieks kā es neiekultos nepatikšanās? Un kā ir ar vēžošanu? JĀNIS RĪGĀ

Makšķerēšanu un vēžošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1498, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, bet pēdējie grozījumi tajos veikti 2013. gada 8. janvārī. Agrāk Makšķerēšanas noteikumus atsevišķā brošūrā varēja nopirkt makšķerēšanas piederumu veikalos, taču tagad tādas iespējas nav. Noteikumi ir apjomīgi, un visu pārstāstīt žurnāla rakstā nav iespējams.

Makšķerniekam ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu. Gar jūras piekrasti tā ir 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metru, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru platumā. Iekšējos ūdeņos vienlaikus drīkst izmantot ne vairāk kā divus, savukārt jūrā – ne vairāk kā trīs makšķerēšanas rīkus.

Loma lielums un zivju izmēri

Vairāku sugu zivīm ir noteikts maksimālais loma lielums. Vienā makšķerēšanas reizē makšķernieks drīkst paturēt piecas zivis no katras sugas – akmeņplek­stes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus un zušus. Makšķerējot ālantus, salates (meža vimbas), samus un strauta foreles, drīkst paturēt trīs zivis no katras sugas, bet alatas un sīgas – tikai vienu no katras sugas.

Ja jūrā, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā (posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES) makšķerēsiet taimiņus un lašus, drīkstēsiet paturēt vienu zivi no katras sugas. Pārējos iekšējos ūdeņos tos atļauts makšķerēt saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem.

Savukārt asaru lomam ir kopējais svara ierobežojums. Iekšējos ūdeņos vienā reizē drīkst noķert 5 kg asaru, jūrā – 10 kg asaru, kā arī 10 kg salaku. Lomā var būt ne vairāk par 10 mencām. Pārējo sugu zivis var makšķerēt bez skaita un svara ierobežojuma.

Platspīļu vēžus drīkst ķert tikai saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumu, bet šaurspīļu vēžus, dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – ne vairāk kā 50 gabalu no katras sugas. Vēžošana ir atļauta Makšķerēšanas noteikumu 3. pielikumā norādītājās ūdenstilpēs. Vēžus drīkst ķert ar rokām vai izmantot ne vairāk kā 5 krītiņus, kuru diametrs nepārsniedz 80 cm, sētas augstums – 15 cm un linuma acs izmērs – 20 mm. Krītiņa konstrukcijas shēmai jāatbilst noteikumu 4. pielikumā norādītajai. Aizliegts aiztikt vēžu alas un izdzīt vēžus no tām! Noteikumu pielikumā doti krāsaini attēli, kas ļauj atšķirt četras Latvijā mītošās vēžu sugas.

Attiecībā uz paturamo zivju garumu noteikts, ka makšķernieks drīkst paturēt vismaz 60 cm garu lasi un vismaz 50 cm garu līdaku, taimiņu un samu. Salatei (meža vimbai) un zandartam jābūt vismaz 45 cm, bet zutim – 40 cm garam. Strauta foreles atļautais lielums ir 30–40 cm. Mencai jābūt vismaz 38 cm garai, bet akmeņpleksti, alatu, ālantu, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) var atstāt lomā, ja tās ir vismaz 30 cm garas. Līnim jābūt vismaz 25 cm garam, bet asarim, kas noķerts jūras ūdeņos, – vismaz 17 cm garam. Platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim jābūt vismaz 10 cm garam, savukārt dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim izmēra ierobežojumu nav.

Zivīm garumu mēra no purna gala līdz astes spuras galam, vēzim – no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

Atļautie termiņi un aizliegtās vietas

Vairākām zivju sugām ir noteikti lieguma termiņi, kad tās nedrīkst makšķerēt. Tas atkarīgs no nārstošanas laika. Līdakas aizliegts makšķerēt no 1. marta līdz 30. aprīlim, salates (meža vimbas) – no 1. marta līdz 15. maijam, zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam, alatas – no 16. marta līdz 15. maijam, bet akmeņplekstes – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.

Lašus un taimiņus iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt visu gadu (izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 m no Rīgas HES, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā), savukārt jūras ūdeņos tos nedrīkst makšķerēt no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Rudenī, no 1. oktobra līdz 30. novembrim, aizliegts makšķerēt sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus).

Platspīļu un šaurspīļu vēžus nedrīkst ķert no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā šādās vietās: jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā 2 km rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā 1 km rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 m rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas atļautas publiskai pieejai).

Tāds pats aizliegums noteikts 200 m posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā.

Vēl aizliegts makšķerēt 100 m posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm. Nedrīkst ķert zivis no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām, kā arī tuvāk par 50 m no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām, kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.

Jāatceras, ka pavasarī no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs (izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās). Šajā laikā nedrīkst makšķerēt arī kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji. Tāpat šajā laikā aizliegts izmantot zemūdens medību rīkus (izņemot jūras ūdeņus un licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību nolikumos norādītās zemūdens medību vietas).

Visu gadu makšķerēšana aizliegta Daugavā – no Rīgas HES aizsprosta 700 m posmā lejup pa straumi, no Ķeguma HES aizsprosta 1 km posmā lejup pa straumi un no Pļaviņu HES aizsprosta 1 km posmā lejup pa straumi, Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 m posmā lejup pa straumi un 200 m posmā augšup pret straumi. Aizliegts makšķerēt Salacā visā tās garumā, Engures ezera (Mērsraga) kanālā, Aiviekstē – no Aiviekstes HES aizsprosta 500 m posmā lejup pa straumi, Braslā – no Braslas HES aizsprosta 1 km posmā lejup pa straumi.

Makšķerēšanas noteikumos vēl uzskaitītas daudzas vietas, kurās makšķerēšana aizliegta noteiktos laika posmos. Pavasarī tā nav atļauta Aiviekstē, no Vesetas jaunās gultnes grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam – no 16. marta līdz 31. maijam, bet Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 m posmā uz abām pusēm no slūžām – no 16. marta līdz 15. maijam. Savukārt Lubāna ezerā, Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā 1400 m posmā gar krastu un ezerā 600 m posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) aizliegts makšķerēt no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Rēzeknes upē, no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas “Žogoti”, zivis nedrīkst ķert no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.

Toties Daugavā, no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 km posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Buļļupē, Loču kanālā un Sarkandaugavā makšķerēt nedrīkst no 1. maija līdz 31. maijam.

No 1. aprīļa līdz 31. maijam makšķerēt aizliegts Liel­upes baseinā šādās vietās: Lielupē – no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām, Mēmelē – no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā, Mūsā – no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa, Slocenē (Pulkainē) – starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru, Vecslocenē un Slocenē starp Slokas ezeru un Lielupi.

Makšķerēšanas noteikumos uzskaitītas arī daudzas vietas, kur aizliegts makšķerēt no 1. oktobra līdz 30. novembrim vai no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

Svarīgi

• Ja pieķērusies zivs, kuru nav atļauts paturēt, makšķernieka pienākums ir, izmantojot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, to saudzīgi uztvert, atbrīvot no āķa un palaist atpakaļ ūdenī. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerauklu pārgriež. Nekavējoties jāpalaiž arī tie vēži, kurus nedrīkst paturēt.

• Nēģus makšķerēt ir aizliegts!

LA.lv
LA
LA.LV
Dabā
Vietām ir iespējamas salnas: laika prognoze jaunajai nedēļai
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Līdz pēcpusdienai glābēji saņēmuši 23 izsaukumus uz vēja radīto postījumu vietām
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Pirmdien uzspīdēs saule un pūtīs spēcīgs vējš
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā
38 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru 1
3 stundas
GS
Gundega Skagale
Dabā
Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu
1 stunda