Netīrīgi, valodu neprot un liek baidīties par nākotni! Dzintra satraucas, ka imigranti masveidā pārņem Rīgu
0
Šomēnes Rīgas mēra vietnieks Edvards Ratnieks preses konferencē paziņoja, ka aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Šis vienmēr ir bijis karsts temats un Ratnieks pilnīgi noteikti nav vienīgais, kurš uzskata, ka Latvijā jāsamazina vai jāierobežo imigrantu plūsma. Lasītāja Dzintra mums atsūtīja vēstuli, paužot savas bailes par to, kas Rīgā notiek šodien un kāda tā izskatīsies vēl pēc 10 gadiem!
“Pēdējā laikā arvien vairāk redzam, kā mūsu pilsētās ienāk svešzemnieki — īpaši “Bolt” un “Wolt” kurjeri. Ielas ir pilnas ar viņiem, un apmēram 95% nerunā latviski.
Pat elementāras pieklājības frāzes, kā “labdien”, “lūdzu”, “paldies”, bieži vien izklausās kā svešas skaņas. Tas nav tikai valodas jautājums — tā ir sajūta, ka mūsu valoda un mūsu zeme kļūst otršķirīgas, kamēr svešie ieņem mūsu ielas, mūsu darbu vietas un mūsu ikdienu.
Daļa kurjeru apzināti nemācās latviešu valodu, neraugoties uz to, ka viņi dzīvo un strādā Latvijā jau ilgāku laiku. Esmu vairākkārt vērsusies pie Valsts valodas centra, bet tur vien noplāta rokas un saka, ka likums vairāk aizsargā migrantu tiesības, nekā nodrošina latviešu valodas lietošanu.
Rezultātā situācija nemainās — kurjeri turpina runāt svešvalodās, un latviešu valoda ikdienā atkāpjas. Vai tas tiešām ir pieļaujams?
Sāpīgi redzēt, ka, lai gan valdība noliedz migrantu ievešanu darbaspēka nodrošināšanai, realitātē darba tirgus tiek piepildīts ar ārzemniekiem. Tas rada bažas par ilgtermiņa sekām: latviešu valodas pozīciju pavājināšanos ikdienas vidē, latviešu jauniešu iespēju samazināšanos atrast darbu šajā sektorā, kultūras un identitātes nospieduma mazināšanos sabiedrībā.
Es arī novēroju, ka daudzi tumšas ādas krāsas migranti ir netīrīgi, kā arī dzīvo antisanitāros apstākļos. Par to sūdzas gan mani draugi, kuriem viņi dzīvo kaimiņos, gan manas dzīvojamās mājas pārvaldniece.
Neiedziļināšos detaļās, bet tas, ko redzu un dzirdu, ir zem katras kritikas. Vai tiešām mūsu likumi un ierēdņi ir gatavi to ignorēt?
Šī situācija kaitē latviešu tautai, un manī rodas bažas par nākotni — vai pēc gadiem šeit vēl būs dzirdama mūsu valoda un vai mēs paši jutīsimies saimnieki savā zemē.
Pārsvarā kurjeri turpina ignorēt latviešu valodu, un tas rada sajūtu, ka mūsu kultūra un identitāte tiek pakļauta testam, ko mēs neesam izvēlējušies. Es redzu, dzirdu un izjūtu, ka šī situācija ir dzīvā realitāte, nevis teorija.
Un viss tas notiek laikā, kad valsts likumdevēji un ierēdņi šķiet gatavi vērot un klusēt, nevis rīkoties. Vai tiešām tas ir pieļaujami, ka mūsu zeme un mūsu valoda tiek pakļauta svešiem interesēm, kamēr vietējie iedzīvotāji jūtas neredzēti un neievēroti?
Turklāt jāņem vērā, ka no Latvijas robežas šķērsošanas ar Baltkrieviju šogad jau atturēti vairāk nekā 7500 cilvēki. Tas ir ievērojami vairāk nekā visa pagājušā gada laikā, un nav iespējams precīzi noteikt, cik daudziem tomēr izdevies tikt cauri. Šie skaitļi tikai papildina sajūtu, ka realitāte ir citāda nekā valdības oficiālie paziņojumi.”
LA.LV sazinājās ar pašvaldības policiju, lai saņemtu komentāru par Dzintras pamatotajām bailēm.
“Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atsevišķi neapkopo datus par Latvijā nelegāli ieceļojušo personu izdarītajiem pārkāpumiem. Savukārt par tīša īpašuma bojāšanu paredzēta nevis administratīvā, bet gan kriminālatbildība, kas ir Valsts policijas kompetence.
Kā jau iepriekš esam uzsvēruši, RVPP darbības galvenais uzdevums vienmēr ir bijis sabiedriskās kārtības nodrošināšana galvaspilsētā. Tomēr savu iespēju robežās mēs sniedzam atbalstu arī citām kompetentajām iestādēm un dienestiem, piedaloties reidos un pārbaudot Latvijā ieceļojošo personu likumisko iemeslu uzturēties valstī.
Pēdējo gadu laikā RVPP piedalījusies reidos kopā ar tādām institūcijām kā, piemēram, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, kā arī Valsts drošības dienestu.
Visbiežāk reidi tiek īstenoti studējošo viesnīcās jeb kopmītnēs, būvniecības, industriālajos un tirdzniecības objektos, kā arī pamestos objektos un atsevišķās ārvalstu pilsoņu dzīvesvietās.
Gadījumos, ja, ikdienas darbā pārbaudot ieceļojušo personu identitāti un pamatojumu uzturēties valstī, mūsu darbinieki konstatē pārkāpumu, tas uzreiz tiek fiksēts un informācija nodota atbildīgajām institūcijām, visbiežāk Valsts robežsardzei.
2024. gadā RVPP aizturējusi 24 Latvijā nelikumīgi ieceļojušas personas, savukārt šogad aizturētas 22 personas, no kurām 15 bija Āfrikas izcelsmes.”
Jau ziņots, ka Ratnieks sajutis, ka rīdzinieki Rīgas ielās sākuši justies mazāk droši, jo pieaugot nelegālā migrācija. Ja iepriekš dominējuši nelegālie emigranti no Vidusāzijas, tad šogad palielinājies nelegālo migrantu skaits no Āfrikas valstīm.
Politiķis piesauca citu Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijas un Francijas pieredzi, kas liecinot, ka migrantu dēļ kriminogēnā situācija varot pasliktināties ļoti strauji. “Mums aktīvi jārīkojas nākotnes drošības vārdā,” klāstīja Ratnieks.
Politiķis solīja, ka pēc mēneša – septembra beigās – Rīgas pašvaldības policija sākšot plašus reidus, lai konstatētu nelegālos migrantus.
Kā skaidroja Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, ja pašvaldības policists konstatē personu bez legālas uzturēšanās atļaujas Latvijā, tad šī persona tiek nodota Valsts policijai vai Robežsardzei.
Vai arī tev ir tēma, kas satrauc? Ko Rīgā vajadzētu mainīt, uzlabot? Vai Tev nepieciešama palīdzība atrisināt kādu problēmu? Raksti man uz [email protected] un es centīšos Tev palīdzēt! Runāsim par aktuālo kopā!
