Vai LSM būtu pilnībā jāatsakās no satura poļu un baltkrievu valodā? Vairāki deputāti aicina to nedarīt 0
Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) būtu jāatrod iespēja pārraidīt arī poļu un baltkrievu valodās, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda atsevišķi deputāti.
Deputāti sprieda par saturu svešvalodās LSM no 2026.gada. Uz sēdi bija aicināti LSM pārstāvji, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi, Kultūras ministrijas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pašreiz LSM stratēģija paredz portāla “lsm.lv” pārstrukturizēšanu, saglabājot vienu domēna vārdu “lsm.lv” ar angļu, ukraiņu un krievu svešvalodu izvēli. Stratēģija arī paredz atteikties no LSM+ zīmola un satura veidošanas valodās, ko auditorija patērē maz – poļu un baltkrievu.
Vienlaikus deputāts Jurģis Klotiņš (NA) sēdē pauda viedokli, ka LSM nav nekāda pamatojuma svešvalodās saturu saglabāt tikai krievu, angļu un ukraiņu valodās. Viņš uzsvēra, ka nevar ignorēt to, ka arī poļi ir Latgalē ilgstoši pastāvoša mazākumtautību kopiena. Tāpat arī baltkrievi bijuši tur jau vēsturiski, norādīja deputāts.
Klotiņš pauda, ka, viņaprāt, jautājums par baltkrievu un poļu valodu lietošanu LSM būtu jāskatās stratēģiskā līmenī.
Deputāts uzsvēra, ka ir jāatbalsta baltkrievu opozīcija, kura pretojas Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam. Savukārt Polija ir Latvijas stratēģiskais partneris, viņš akcentēja.
Arī komisijas vadītāja Leila Rasima (P) pauda, ka, viņasprāt, no baltkrievu un poļu valodām pavisam atteikties nevajadzētu. Viņa izcēla, ka daudziem Latvijā dzīvojošiem poļiem ir pietiekami svarīga poļu valodas izmantošana, tostarp medijos.
Savukārt baltkrievu valodas stiprināšana būtu svarīga īpaši tādēļ, ka pašā Baltkrievijā šo valodu pašreizējais pie varas esošais režīms mēģina iznīdēt, pārejot pilnībā uz krievu valodu, viņa klāstīja. Rasima arī uzskata, ja LSM pilnībā atteiktos no šīm valodām, tas būtu arī ne pārāk labs signāls poļu un baltkrievu kopienām Latvijā, proti, tiktu dots signāls, ka šeit vairs tik ļoti tajās neieklausās.
To, ka būtu svarīgi saglabāt saturu poļu un baltkrievu valodās, sēdē izcēla arī kopienu pārstāvji.
Jau vēstīts, ka SEPLP apstiprinājusi LSM valdes izstrādātās stratēģiskās prioritātes 2026.-2029.gadam, kuras cita starpā paredz, ka LR4 krievu valodā piedzīvos strukturālas pārmaiņas un esošajā formātā jeb lineārajā apraidē pastāvēs līdz šī gada beigām.
Jaunā vidēja termiņa darbības stratēģija LSM jāsāk īstenot no 2026.gada janvāra, tādēļ saskaņā ar SEPLP kā augstākās lēmējinstitūcijas apstiprināto laika grafiku līdz 2025.gada beigām turpināsies intensīvs darbs pie stratēģijas detalizētas izstrādes un gala versijas apstiprināšanas.
SEPLP uzskata, ka stratēģisko prioritāšu piedāvājums atbilst padomes izstrādātajai gaidu vēstulei un koncepcijā par apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un darbību definētajam mērķim – “sabiedriskā medija digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un digitālajā vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā”.
SEPLP uzskata, ka LSM stratēģiskās prioritātes laika posmam no 2026. līdz 2029.gadam atbilst padomes jau 2024.gada aprīlī paustajam uzstādījumam par konceptuāli jaunu sabiedriskā medija pieeju mazākumtautību auditorijas uzrunāšanai. Līdz ar plānoto LR4 darbības pārtraukšanu līdz 2025.gada beigām un atteikšanos no LSM+ platformas paredzēts atteikties no redakciju dalīšanas pēc valodu principa, būtiski samazināt saturu krievu valodā, kā arī vairāk resursu novirzīt jauna satura veidošanai latviešu valodā, lai veicinātu lielāku satura valsts valodā patēriņu mazākumtautību pārstāvju vidū.
Ziņots arī, ka LSM izstrādājis vidēja termiņa darbības stratēģiskās prioritātes 2026.-2029.gadam.
Prioritātes paredz jaunu pieeju satura veidošanai svešvalodās. No nākamā gada portāls “lsm.lv” kļūšot par vienotu platformu ziņu saturam ar valodas izvēles iespējām. “lsm.lv” tiks integrēts arī līdzšinējais LSM+ saturs. Saturs svešvalodās (angļu, ukraiņu, krievu) turpmāk tiks veidots un izplatīts tikai digitālajā vidē.
LSM pārstāve Ilze Lujāne aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka “lsm.lv” būs multimediāls saturs visos formātos – audio, audiovizuālais, teksti. Saturs angļu, ukraiņu, krievu valodā turpmāk tiks veidots un izplatīts tikai digitālajā vidē. Plānots adaptēt latviski veidotu saturu attiecībā 2:1, proti, 70% tulkots saturs, 30% veidots oriģinālsaturs svešvalodās.
Lujāne atzīst, ka izmaiņas skars arī redakcionālo struktūru, bet šīs izmaiņas tiks īstenotas tikai pēc satura audita veikšanas, kas noslēgsies šā gada oktobra beigās.
Savukārt par labāko LR4 frekvences izmantošanu vēl tiks lemts.
Atbilstoši stratēģiskajām prioritātēm LSM tuvākajos četros gados veidos jaunu pieeju kvalitatīva un daudzpusīga satura vadībai, kas balstās sabiedrības vajadzībās un auditorijas satura lietošanas paradumos.
Plāns paredz radio, televīzijas, digitālā satura un atbalsta komandu sapludināšanu vienotā, pārskatāmā un efektīvā struktūrā, samazinot funkciju pārklāšanos un veicinot komandu sadarbību. Tādējādi iecerēts, ka tiks uzlabots satura fokuss, kvalitāte un redakcionālais rokraksts.
2024.gada aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāka 2025.gada 1.janvārī.
