Krieviem negaidīts ceļojums pagātnē – Krievijā atgriežas skarbie deviņdesmitie gadi 0
Ukrainas Bruņoto spēku triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši degvielas deficītu visā valstī, kas, visticamāk, paātrinās inflāciju un izraisīs nopietnu makroekonomisko nestabilitāti, secina ASV Kara izpētes institūts (ISW).
Savā jaunākajā ziņojumā analītiķi vērš uzmanību uz aģentūras “Reuters” publikāciju, kurā teikts, ka Ukrainas triecienu rezultātā pa desmit naftas pārstrādes rūpnīcām Krievija ir zaudējusi vismaz 17% savas naftas pārstrādes jaudas.
Šis apjoms, kas pielīdzināms 1,1 miljonam barelu dienā, ir izprovocējis benzīna (īpaši A-95 markas) deficītu vairākos reģionos Krievijas dienvidos un Tālajos Austrumos, kā arī Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.
Reaģējot uz pārstrādes jaudu samazināšanos, Krievija ir palielinājusi savu jēlnaftas eksporta plānu augustam par 200 000 barelu dienā,.
Lai gan šāds solis īstermiņā var palielināt Krievijas ienākumus no naftas, analītiķi prognozē, ka tas negatīvi ietekmēs valsts iekšējo ekonomiku, vēl vairāk saasinot degvielas trūkumu vietējā tirgū.
To, ka problēma ir patiešām nopietna apliecina fakts, ka vairākos Krievijas reģionos un okupētajā Krimā degvielu var iegādāties tikai par taloniem.
Analītiķi atgādina, ka Krievija grūtībām varēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc benzīna jau pirms pēdējiem Ukrainas triecieniem, tāpēc kopš 2022. gada periodiski tika ieviesti eksporta aizliegumi, pēdējo reizi – šī gada jūlija beigās un augustā.
Analītiķi uzsver, ka galvenais degvielas deficīta iemesls ir tieši nesenie Ukrainas uzbrukumi.
Tie izraisījuši strauju benzīna cenu kāpumu visā Krievijā un okupētajās teritorijās, kas neizbēgami palielinās patēriņa un uzņēmējdarbības izmaksas visās nozarēs.
Šis cenu lēciens, pēc analītiķu domām, veicinās inflācijas gaidas un paaugstinās kopējo inflāciju, radot Krievijas ekonomikai gan tiešus, gan netiešus zaudējumus.
Institūts arī atgādina, ka Krievijas Centrālā banka 2025. gada 25. jūlijā pazemināja procentu likmi, visticamāk, reaģējot uz īslaicīgu inflācijas kritumu jūnijā.
Taču, ņemot vērā straujo benzīna cenu kāpumu, pieaugošās izmaksas karavīru algošanai un darbaspēka piesaistei militārajai rūpniecībai, šis lēmums, visdrīzāk, veicinās inflācijas strauju pieaugumu, rubļa vērtības krišanos un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos vidējā un ilgtermiņā, padziļinot Krievijas makroekonomisko nestabilitāti.
Papildu trieciens no ASV puses
Kamēr Krievija cīnās ar iekšējām degvielas problēmām, tās spēju gūt ienākumus no naftas eksporta apdraud arī jauni starptautiski šķēršļi.
ASV ir ieviesušas papildu 25% tarifu (kopējam apjomam sasniedzot 50%) precēm, ko Indija eksportē uz ASV, tādējādi sodot to par Krievijas naftas iepirkšanu. Šie tarifi stājās spēkā 27. augustā.
Indija ir viena no lielākajām Krievijas naftas importētājām – ja pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tā no Krievijas importēja aptuveni 2% naftas, tad tagad šis rādītājs ir sasniedzis 37%.
Reaģējot uz ASV tarifiem, Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas plāno samazināt Krievijas jēlnaftas iepirkumus, 26. augustā ziņoja aģentūra “Bloomberg”.
Lai gan nav ziņu par pilnīgu Krievijas naftas iepirkšanas pārtraukšanu, avoti vēsta, ka gan valsts, gan privātās rūpnīcas, visticamāk, samazinās iepirkumus līdz 1,4–1,6 miljoniem barelu dienā, salīdzinot ar vidēji 1,8 miljoniem barelu dienā 2025. gadā.
Analītiķi secina, ka Indijas īstenotā Krievijas naftas iepirkumu samazināšana ilgtermiņā, visticamāk, būtiski ierobežos Krievijas spēju finansēt savu militāro aparātu.
Institūts uzskata, ka sekundārās sankcijas ir efektīvs līdzeklis, lai ietekmētu Krievijas ekonomiku un grautu Kremļa ienākumus no naftas, kas tai ir vitāli svarīgi kara turpināšanai pret Ukrainu.
