Foto – LETA

Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē
 8

“Vēsturiski esam latgalieši, un lai Dievs dod, ka tādi spētu arī palikt,” raidījumā “Pi myusim Latgolā!” atzīst Stirnienes tautas nama vadītāja, Varakļānu novada deputāte Ieva Zepa.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Lai arī šobrīd, pēc 2011. gadā notikušās tautas skaitīšanas datiem, Varakļānu novadā latgaliešu valodu saziņā izmanto 67% iedzīvotāju, šobrīd šie iedzīvotāji sevi vismaz teritoriāli pie Latgales vairs nevar pieskaitīt. Saeimas vēlēšanās tie balso par Vidzemes partiju sarakstiem, uz apgabaltiesu mēro ceļu uz Valmieru, nākamgad Dziesmu svētku gājienā soļos zem Vidzemes karoga. Tāds nu ir rezultāts pēc reģionālās reformas, kad viena no latgaliskākajām teritorijām valstī – Varakļānu novads – šobrīd pieskaitāms pie Vidzemes plānošanas reģiona.

 

Novadu krustpunkts

Varakļānu novada Murmastienes pagasta iedzīvotājs, piensaimnieks Aldis Strods uzsver, ka dzīvo Latgalē: “Vēsturiski tā ir bijis un ir. Ja Rēzekne ir blakus, kāds mums sakars ar Valmieru, uz kurieni jābrauc 180 kilometri? Mēs jau braucam arī uz Jēkabpili, kur ir mūsu Lauku atbalsta dienesta nodaļa, bet Jēkabpils šobrīd skaitās Zemgale. Vēlēt mēs varam braukt uz Dekšārēm, tur nobalsojam par Latgali, Atašienē – par Zemgali, Varakļānos – par Vidzemi. Kā gribam, tā braukājam! Novadu krustpunkts…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet varakļānietis Jānis Krasts secina: “Cik jau senči stāsta – Latgale sākas no Aiviekstes upes.”

Tāpat arī Stirnienē satiktā Nellija sevi uzskata par īstu latgalieti un domā, ka Stirniene tomēr ir Latgale: “Mēs cenšamies nepazaudēt latgaļu valodu. Notiek dažādi kultūras pasākumi latgaliski. Es dziedu sieviešu ansamblī, dziedam pārsvarā latgaliešu dziesmas.”

Arī vidzemnieki joprojām Varakļānus uzskata pat Latgales sastāvdaļu. “Varakļānu novads ir pašvaldība Latgales rietumu daļā,” tā raksta portāls “Madona24.lv”. Paši varakļānieši novada portālā “varaklani.lv” raksta, ka Varakļāni ir samērā tipiska Latgales mazpilsēta. Arī Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra Varakļānus tūristiem pasniedz kā apskatāmu vietu Latgalē.

 

Pagasti, 
kas palika ārpusē

Reģionālās reformas autori savulaik neņēma vērā etnogrāfiskos, valodas un reliģiskos motīvus, un turpināja padomju laika kļūdas, ārpus Latgales plānošanas reģiona atstājot Liepnas, Barkavas, Atašienes, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastus, kā arī Varakļānu novadu. Ieva Zepa uzskata, ka par novadu iekļaušanu plānošanas reģionā bija nepieciešama tautas nobalsošana: “Vispareizākais būtu vispirms nevis pašvaldības deputātiem sanākt pacelt rokas, kas nu grib uz Vidzemi, kas – uz Latgali, bet vispirms bija jābūt referendumam katrā pagastiņā.”

Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša ir domīga: “Vai mēs no Vidzemes reģiona esam ko ieguvuši? Es neredzu ne kādus ieguvumus, ne zaudējumus. Mēs esam tā kā paši par sevi.”

Reklāma
Reklāma

Viņa pauž viedokli, ka dzīves līmenis uz Latgales pusi ir mazliet zemāks, nekā tas ir uz Madonas pusi, un no dalības dažādos projektos Varakļānu novadam esot izdevīgāk pašlaik atrasties Vidzemē. Taču lai arī kā, “mēs esam Vidzemes latgalieši”, atzīst M. Vilkauša.

To, ka Varakļāni ir latgaliska vieta, uzskata arī no Latgales ievēlētā Saeimas deputāte Inese Laizāne: “Manuprāt, ar reformu diezgan daudzi novadi tika mākslīgi sašķelti un robežas iezīmētas gana īpatnējas. Bet novadiem ir tagad jāsapurinās un jāmēģina vilkt tās, viņuprāt, pareizās robežas.”

Aktuāls ir jautājums, vai novadu veidošanas rezultātā no Latgales atdalītie pagasti spēs saglabāt savu kultūrvēsturisko un latgalisko seju. “Mūsu deputātu sēdēs darba valoda ir valsts valoda – latviski mēs runājam, bet pat nemanot varam pāriet uz latgaļu valodu,” par savu pieredzi stāsta M. Vilkauša. Savukārt I. Zepa atzīst: “Kā visos laikos ļoti liels latgaļu valodas balsts ir katoļu baznīca. Arī šobrīd Stirnienē liels atspaids tam, lai saglabātos gan rakstu valoda, gan runātā, ir tas, ka baznīcā to lieto ikdienā.”

 

Jānosaka 
skaidras robežas

Reģionālā reforma jo-projām nav novilkusi nepārprotamas robežas, kur tad sākas vai beidzas Latgale, Zemgale, Vidzeme vai Kurzeme. Biedrības “Latgales saeima” valdes loceklis un Latvijas Saeimas deputāts Juris Viļums atzīst, ka jautājums par Latgales robežām esot bijis ielikts jau “Latgales saeimas” veidošanas pamatos, “lai mēs varētu skaidri zināt, cik tālu ir Latgale; vai Varakļāni un citas vietas, kur latgaliski runā, ir Latgale vai nav”.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis: “Es ceru, ka Latvija nonāks pie tā, ka jāveido administratīvie reģioni un Latgale būs viens no tiem reģioniem līdz ar Kurzemi, Vidzemi, Zemgali. Ja nav reģionu, centrālajai varai ļoti viegli manipulēt ar finanšu līdzekļiem. Tikai caur administratīvajiem reģioniem, caur budžetu, kas būs šiem reģioniem, caur funkciju mēs varam izlīdzināt dzīves līmeni visā valstī.”

 

Uzziņa

Raidījumu cikls “Pi myusim Latgolā!” top Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotā konkursa “Par raidījumu veidošanu reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radioprogrammas, Latgales reģionā” ietvaros.

Raidījumu veido producentu grupa SIA “Lietišķā Latgale”. Raidījums skan “Latgales radio” ēterā piektdienās plkst. 18 un sestdienās plkst. 16 radio “Ef-Ei” ēterā. Izskanējušo raidījumu var atrast arī internetvietnēs latgale.lv, lakuga.lv,
i-rezekne.lv.