Latvijā
Sabiedrība

Anglijā dzīvojošie armijas rezervisti sāpīgā situācijā: jāzaudē darbs vai jāmaksā sods 16

Foto – Gatis Dieziņš/Jaunsardzes un informācijas centrs

No 9. oktobra līdz 10. novembrim jau trešo gadu Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku mācības. Iesaukti var tikt gan bijušie profesionālā dienesta karavīri, gan bijušie zemessargi, pie tam ierašanās uz mācībām ir obligāta. Likums nosaka, ka darba devējam rezerves karavīrs uz mācībām ir jālaiž, taču tas neattiecas uz ārzemju darba devējiem, tādēļ ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri ir ieskaitīti rezervē, bieži vien spiesti izvēlēties starp darba un ienākumu zaudēšanu vai administratīvo sodu Latvijā.

Lai arī nav pieejama statistika par to, cik rezerves karavīru dzīvo ārzemēs, tomēr, spriežot pēc karavīru skaita, kas neierodas uz mācībām, skaitlis varētu būt ļoti liels, jo no Latvijas aizbraukuši vīrieši lielākoties darbspējīgā vecumā.

Tautieši nobažījušies par to, ka ar vienu sodu par neierašanos uz mācībām nekas nebeigsies, viņi var tikt sodīti katru gadu atkal un atkal. No Latvijas pavalstniekiem izskan arī nodomi vispār atteikties no Latvijas pilsonības, lai nebūtu jācieš no pastāvīgām problēmām.

Latvijas Aizsardzības ministrija gan uzskata, ka personīgās neērtības jāpakārto visas sabiedrības interesēm, proti, valsts aizsardzības nodrošināšanai. Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi Militārā dienesta likumā, kas varētu atvieglot dzīvi ārzemēs dzīvojošajiem rezerves karavīriem.

Soda ar 30 eiro

“Anglis tak pasaka – mani tavi Latvijas likumi neinteresē, tu esi Anglijā un pie manis strādā. Negribi, ej prom, es paņemšu citu vietā!” stāsta Aivars, kurš savulaik dienējis profesionālajā dienestā, pabijis arī misijā Irākā. “Mani neviens neklausīsies, ka jābrauc uz kaut kādām mācībām. Atbrauc atpakaļ no mācībām un atkal skraidi pa aģentūrām un meklē darbu…”

Deklarētajā dzīvesvietā Aivars nedzīvo jau sen, māsa uz Angliju atsūtījusi nofotografētu vēstuli ar aicinājumu policijā parakstīt protokolu par sodu. “Rakstīts, ka pagājušajā gadā tiku aicināts uz mācībām, ka neesmu ieradies un tad tikšu sodīts! Sazinājos ar policiju, pateicu, ka tajā datumā nebūšu Latvijā, jo piedzimusi meita un mana pase atrodas Latvijas vēstniecībā Londonā dokumentu kārtošanai. Viņi palūdza, lai uzrakstu paskaidrojumu. Pēc kāda brīža māte pārsūtīja vēstuli, ka tiesa notikusi, esmu sodīts ar 30 eiro. Tā kā iepriekš neesmu tiesāts, sods nav liels. Vairāk neko nezinu, vēl joprojām neesmu nomaksājis, jo neviens konta numuru nav iedevis. Interesanti, ka pavēsti netiku ne saņēmis, ne redzējis, ne parakstījies, kā tad mani var tiesāt? Es ļaunprātīgi neizvairos, varbūt būtu aizbraucis. Piemēram, man bija parādsaistības ar “Bigbank” un mani jau otrajā vai trešajā mēnesī te atrada. Kāpēc Latvijas valsts un NBS nevar atrast, kur tu esi?”

Aivars cerējis, ka meitas piedzimšana atbrīvos no obligātajām mācībām, taču Latvijas izpratnē viņš nav vienīgais apgādnieks. “Varu nepriecāties, jo mana draudzene neskaitās apgādājamais, kaut viņa nestrādā, sēž mājās un pieskata bērnu.”

Galerijas nosaukums

Kamēr mazi bērni, tikmēr miers

Arī Armands Čiževskis ir dienējis profesionālajā dienestā, taču dienests beidzies ar mugurkaula traumu. “Garš stāsts, bet vienīgā iespēja aiziet no armijas bija pēc abpusējas vienošanās,” atceras Armands. “Ja mani atvaļinātu traumas dēļ, tad neviens vairāk neiesauktu. Nesen policija feisbukā atrada nevis mani, bet manu sievu. Izrādās, papīri no tiesas jau nodoti policijai, jo nevarējuši atrast deklarētajā dzīvesvietā. Vecvecāki apgalvoja, ka nekādas vēstules neesot bijis, tik policija meklējusi.

Sieva tobrīd bija Latvijā stāvoklī ar dvīnīšiem, aizbraucu uz Latviju, aizgāju uz policijas iecirkni, attieksme tur, kā jau Latvijā. Iedod papīrus, pašam paprasīja aiznest uz tiesu pāri ielai. Tiesa jāgaida nedēļu, teicu, ka manis vairāk Latvijā nebūs, uzrakstīju iesniegumu, lai var izskatīt bez manas klātbūtnes. Beigās atnāca e-pasts, ka piespriests administratīvais sods, kādi 30 eiro laikam. Summa nav traka, bet mani atkal var iesaukt nākamajās mācībās, un es atkal neierodos. Un atkal neierodos. Un tie sodi tikai aug, un aug un aug! Aizbraucu uz Rekrutēšanas centru, tur paskaidroja, ka pats vien vainīgs, ka parakstīju papīrus par abpusējo vienošanos. Un likumā noteikts – ja manā uzraudzībā ir bērni līdz pirmsskolas vecumam, tad varu neierasties. Pagaidām būs miers, bet turpmāk pat nezinu, jo bērni izaugs, sāks iet skolā, atkal būs jāsāk domāt kādas atrunas.”

Šobrīd tiek kārtota britu pase, no Latvijas pilsonības Armands gan atteikties negribētu. “Tomēr, tā kā tas ietekmē manu finansiālo stāvokli un, ja būs saprātīgāk atteikties, tad tā būs jādara, jo nekādu plusu es vairāk tai pilsonībai neredzu,” prāto Armands.

Atteiksies no Latvijas pilsonības

Jānis (vārds mainīts) savulaik darbojās ārrindas zemessargos. Pirms aizbraukšanas izstājās no zemessargiem, deklarēja jauno dzīvesvietu ārzemēs. Jānis automātiski tika ieskaitīts NBS rezervē, un, tā kā viņa dzīvesvieta bija zināma, pavēste viņu sasniedza uzreiz. Ierasties uz mācībām Jānis nevar, jo darba devējs nelaiž, Jānis ir arī vienīgais apgādnieks savai ģimenei – sešus gadus vecajam dēlam un sievai, kura nestrādā. Jāatzīmē, ka Lielbritānijā ģimenes ar bērniem tiek ļoti uzmanītas, par bērna atstāšanu vienatnē vecākiem var iestāties kriminālatbildība, tādēļ parasti viens no vecākiem nestrādā. Mājokļa īres maksas ir augstas, un, ja darba devējs atļauj doties uz mācībām, tad vienīgais apgādnieks nevar atļauties nestrādāt teju trīs nedēļas. Jāņa sarakstē ar NBS ir iesaistījies arī Jāņa darba devējs, kuram paziņots, ka labāk būtu laist Jāni uz mācībām, pretējā gadījumā došanās uz tiesu Latvijā un sodu maksāšana paņems daudz vairāk laika un līdzekļu.

“Sākotnēji britu pilsonību gribējām iegūt tikai tāpēc, lai nerastos problēmas, kad Lielbritānija oficiāli būs izstājusies no ES. Bet šobrīd visi apstākļi ir sagrozījušies tā, ka tiek kārtotas pēdējās formalitātes, lai iegūtu britu pilsonību, un nākamais pieturas punkts būs atteikšanās no Latvijas pilsonības, lai nebūtu jācieš no pastāvīgām problēmām, kas tiek radītas ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem,” skaidro Jānis.

Lēmumu pieņemt nebijis viegli, jo Latvijas pilsonība viņiem nav tukša skaņa, taču Jānis ir nostādīts grūtas izvēles priekšā – vai nu doties uz mācībām un radīt milzu problēmas gan sev, gan savai ģimenei, vai nedoties uz mācībām, bet katru gadu saņemt sodus un negribot kļūt par likumpārkāpēju. Uz mācībām Jānis dotos ļoti labprāt, joprojām patīk un interesē viss, kas saistīts ar armiju.

Var sodīt vairākkārt

Sodīšanas kārtību skaidro Nacionālie bruņotie spēki: “Ja neierodas uz mācībām, tad ir pamats administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 200.1. panta pārkāpumiem, ieskaitot, ja neattaisnoti neierodas atkārtoti gada laikā. Atkārtotība kā pastiprinošs apstāklis var iestāties pēc panta otrās daļas, ja persona gada laikā, piemēram, ir neattaisnoti ieradusies uz 
2. mācībām pēc tam, kad jau par nepiedalīšanos 
1. mācībās samaksājusi sodu. Pēc LAPK 38. panta sodāmība gada laikā tiek dzēsta, tāpēc, ja no pēdējā soda izpildes pagājis vairāk par gadu, viss 1. punktā minētais identiskā secībā var notikt arī nākamajā gadā.

Par neierašanos uz mācībām var uzlikt naudas sodu līdz 210 eiro, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda uzlikšanas – ar sodu līdz 350 eiro.”

Pavēstes aizstās oficiālā e-vēstule

Tā kā ļoti daudzi rezerves karavīri nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, šo pro-
blēmu nākotnē varētu risināt Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas stāsies spēkā nākamā gada martā. Likuma 5. pantā ir uzskaitīts, kam šī adrese ir obligāta:

1) valsts iestādei;

2) reģistros reģistrētam tiesību subjektam;

3) rezerves karavīram.

Šobrīd rezerves karavīra un rezervista pienākums ir informēt rezerves uzskaites struktūrvienību par izbraukšanu no valsts uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, šo informāciju var nosūtīt arī pa elektronisko pastu. Arī par ziņu nesniegšanu var uzlikt sodu.

Ir arī daži attaisnojoši iemesli, lai neierastos uz mācībām, tas var būt veselības stāvoklis, kā arī, ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks (sieva ar mazu bērnu neskaitās) un ja viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Uz mācībām neiesauc arī tos, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie par noziegumiem, un ja rezerves karavīrs jau dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Iespējams, gaidāmas izmaiņas

Pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas Saeimā ir iesniegti grozījumi Militārā dienesta likumā. Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem būtiskas varētu būt plānotās izmaiņas 66. pantā: “Nacionālo bruņoto spēku komandieris vienu reizi kalendārā gada ietvaros pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās kārtējās vai pārbaudes militārās mācības uz citu laiku šā gada ietvaros, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atzinis par attaisnojošiem.”

Līdzīgs punkts par rezerves kareivju iesaukšanu uz mācībām ir arī britu armijā, rekrutēšanas centram ir atļauts pašiem izlemt, kā rīkoties konkrētajā situācijā.

Daudzi neatsaucas uz pavēstēm 

Uz pirmajām mācībām 2015. gadā tika izsūtītas 300 pavēstes, 143 personas informēja Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) par pavēstes saņemšanu, taču uz mācībām ieradās tikai 59.

2016. gadā uz mācībām tika izsūtītas 966 pavēstes, bet ieradās tikai 168 rezerves karavīri. 285 pavēstes nesasniedza adresātu un tika atgrieztas atpakaļ, 106 rezerves karavīri nesniedza nekādu atbildi.

Kopš 2015. gada ierašanās uz mācībām nav rezerves karavīra brīva izvēle, tiek izmantots Militārā dienesta likuma 66. pants, kas nosaka kārtību, kā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām.

Ministrijas pārstāve: personīgās neērtības jāpakārto visas sabiedrības interesēm 

Aizsardzības ministrijas preses nodaļas pārstāve kapteine Sandra Brāle: “Kopumā ir saprotams, ka rezerves karavīru iesaukšana uz mācībām atsevišķos gadījumos viņam personīgi var radīt kādas neērtības un sarežģījumus. Tomēr jāpatur prātā, ka šīs neērtības tiek pakārtotas visas sabiedrības interesēm, proti, viena no valsts pamatuzdevuma – nodrošināt valsts aizsardzību – īstenošanai, jo neapmācītu un nesagatavotu pilsoni pat vislielākās krīzes gadījumā iesaistīt valsts militārajā aizsardzībā nevarēs. Nereti ir grūti identificēt, kuros gadījumos patiešām ir runa par vēlmi salāgot konkrētās personas darbu vai personīgos apstākļus ar iespējamo dalību rezerves karavīru mācībās, bet kad šāda argumentācija tiek izmantota, lai vienkārši izvairītos no dalības rezerves karavīru apmācībās, tas ir, no konkrēta pilsoņa pienākuma pildīšanas. Rezerves karavīriem ir valsts aizsardzībai nepieciešamas un augsti vērtētas zināšanas un prasmes, ko nepieciešams nostiprināt un regulāri atjaunot.”

LA.lv