Latvijā
Politika

Naudas lietus prezidenta kancelejā 16

Foto – Ieva Čīka/LETA

Autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli “LA”

Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā div­arpus tūkstošu eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši “atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. To rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati par tēriņiem Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā.

Valsts prezidenta kancelejā finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām – šādu secinājumu liek izdarīt kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.

Kā rāda šis pēc oficiāla pieprasījuma sagatavotais pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai (kancelejas darbiniekiem algu lielums pērn bija no 182 līdz 2675 eiro mēnesī) piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu. Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi 220 – 730 eiro piemaksu pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi “nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.

Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis gada trīs pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar “ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.

Vienam – 193 eiro, citam – 2600 eiro

Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus – tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.

Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences “dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.

Savukārt ar “augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016. gada 4. maijā Melngalvju namā plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba ap­stākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.

Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī, ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis 19, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – “par darbu 2016. gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.

Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.

Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par “Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.

 

Grūtības ar pamatošanu

Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais “Latvijas Pasta” vadītājs Arnis Salnājs, pagājšnedēļ nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas radīja īpašas aizdomas.

To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:

– kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi “nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?

– kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis “starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?

– kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks, un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?

– kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks “nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā”, un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību?

– kādi tieši ir tie “kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?

Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību

Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj “valsts un pašvaldību ie­stādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.

Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: “Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas, 2016. gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”

Citās institūcijās – vēl “treknāk”?

Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.

Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas “treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.

Prasa lielākas algas

Atgādināsim, ka pērn 2017. gada valsts budžeta apspriešanas gaitā Valsts prezidenta kanceleja prasīja papildu 459 007 eiro darbinieku algām. Prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis toreiz skaidroja, ka “papildu finansējums nepieciešams, lai sāktu izmaiņas ilgus gadus iesaldētajā prezidenta kancelejas atalgojuma sistēmā un mainītu to atbilstoši valsts pārvaldes darba samaksas pieauguma tendencēm, kā arī lai spētu konkurēt par vērtīgāko darbinieku piesaisti ar privāto sektoru, kur atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis”. Esot nepieciešams “stiprināt prezidenta kancelejas analītisko kapacitāti dažādās valsts pārvaldes jomās”, jo Valsts prezidenta kanceleja ir atbalsta iestāde Valsts prezidentam, “kas nozīmē sarežģītu un ļoti augstas atbildības līmeņa jautājumu risināšanu, kam ir ietekme gan uz valsts attīstību, gan uz valsts tēlu”. Tāpat tika minēts, ka Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atalgojums 2010. gadā tika samazināts par vidēji 25%, kopš tā laika tas nav mainījies, un šī bijusi pirmā reize, kad lūgts papildu finansējums darbinieku atalgojumam.

 

19 prēmijas virs 1000 eiro “par darbu”

Darbinieks Prēmija, eiro

Egita Kazeka, kancelejas vadītāja vietniece 1974,23

Guntis Puķītis, kancelejas vadītājs 1952,75

Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece 1921,05

Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs 1869,82

Maija Manika, Valsts prezidenta ārlietu padomniece 1869,82

Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks 1869,82

Jānis Siksnis, Valsts prezidenta preses padomnieks 1869,82

Jānis Pleps, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks 1636,09

Maira Sudrabiņa, Ordeņu kapitula sekretāre 1467,68

Ilze Salna, Preses dienesta vadītāja 1426,60

Linda Puķīte, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece 1346,12

Jānis Mūsiņš, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenais speciālists 1337,22

Inga Šteinbrika, , Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede 1302,04

Renārs Vilde, Valsts prezidenta protokola vadītājs 1284,10

Skaidrīte Zarāne, Valsts prezidenta protokola konsultante 1133,70

Ilona Kancāne, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākā grāmatvede 1088,58

Inese Kahanoviča, Juridiskās nodaļas juriste 1067,99

Ieva Viļuma, Juridiskās nodaļas juriste 1067,99

Evita Breča, vecākā ekonomikas konsultante 1052,90

 

Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro

Darbinieks Prēmija, eiro

Egita Kazeka, kancelejas vadītāja vietniece 2632,31

Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece 2561,40

Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks 2561,40

Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs 2561,40

Maija Manika, Valsts prezidenta ārlietu padomniece 2561,40

Jānis Siksnis, Valsts prezidenta preses padomnieks 2561,40

Jānis Pleps, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks 2241,23

Maira Sudrabiņa, Ordeņu kapitula sekretāre 2010,52

Elena Lodočkina, Apžēlošanas dienesta vadītāja 1906,65

Linda Puķīte, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece 1844,00

Jānis Mūsiņš, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenais speciālists 1831,81

Renārs Vilde, Valsts prezidenta protokola vadītājs 1759,04

Evita Breča, vecākā ekonomikas konsultante 1754,84

Inga Šteinbrika, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede 1736,05

Ilze Salna, Preses dienesta vadītāja 1563,40

Ilona Kancāne, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākā grāmatvede 1491,20

Inese Kahanoviča, Juridiskās nodaļas juriste 1423,99

Ieva Viļuma, Juridiskās nodaļas juriste 1423,99

Toms Kalniņš, Preses dienesta fotogrāfs 1387,87

Anna Hrapan-Gromņicka, Preses dienesta tulce 1386,42

Laila Rutks, sekretariāta vadītāja 1338,92

Vita Rukse, Valsts prezidenta protokola konsultante 1323,00

Kristīne Vilka, Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste 1302,22

Ineta Zavadska, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvede 1268,69

Gunta Slesare, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultante 1250,50

Anete Ugaine, Preses dienesta komunikācijas speciāliste 1243,00

Skaidrīte Zarāne, Valsts prezidenta protokola konsultante 1242,42

Elvīra Stepanova, Preses dienesta komunikācijas speciāliste 1241,85

Zigmunds Liniņš, Jūrmalas rezidences pārvaldnieks 1196,20

Gatis Bergmanis, Preses dienesta operators 1170,31

Anda Pečule, konsultante plānošanas jautājumos 1150,00

Kristīne Reisa-Dāboliņa, sabiedrisko projektu konsultante 1150,00

Inta Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākā lietvede 1014,25

Žanna Trankale, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece 1002,94

LA.lv