Sarunas Abū Dabī ir tikai izlikšanās: patiesībā Krievija, iespējams, gatavojas pavisam savādākam scenārijam 0
Kamēr starptautiskajā telpā uzmanība pievērsta ASV, Ukrainas un Krievijas trīspusējām sarunām Abū Dabī, Krievijas rīcība frontē liecina par pavisam citu prioritāti. Krievijas armijas pārvietošanās un spēku koncentrēšana rāda, ka Kremlī netiek gatavots miera scenārijs, bet gan jauna militārā kampaņa.
Par to savā analītiskajā blogā raksta politikas komentētājs ar segvārdu “Būt vai nebūt”, atsaucoties uz Ukrainas militārā analītiķa Konstantīna Mašoveca novērojumiem, vēsta Dialog.ua.
Tieši karaspēka izvietojums un pārvietošana, nevis publiski paziņojumi vai diplomātiskas frāzes, visprecīzāk atklāj Maskavas patiesos nodomus. Mašovecs jau gadiem ilgi sistemātiski seko Krievijas karaspēka dislokācijai, un tieši šī pieeja ļāvusi viņam vairākkārt precīzi paredzēt Krievijas militāro darbību virzienus.
Saskaņā ar analīzi Krievija jau ir sākusi gatavošanos šī gada pavasara-vasaras kampaņai. Tiek pieļauts, ka galvenās ofensīvas varētu sākties aprīļa beigās vai maija sākumā, koncentrējoties uz diviem galvenajiem virzieniem – Slovjanskas-Kramatorskas aglomerāciju un Orehivas-Zaporižjas apgabalu.
Līdz pavasara beigām Krievijas militārā vadība, visticamāk, būs aizņemta ar vairākiem būtiskiem uzdevumiem – stratēģisko rezervju veidošana un izvietošana, resursu uzkrāšana operatīvajā un stratēģiskajā līmenī attiecīgajās jomās, trieciengrupu izvietošanas “starta” zonu un līniju iepriekšēja ieņemšana, grupu izvietošanas segšana ar pretgaisa aizsardzības, elektroniskās karadarbības un pretizlūkošanas līdzekļiem, slepena spēku un resursu pārgrupēšana saskaņā ar izvietošanas plānu un grafiku.
Tomēr tieši ar sākuma pozīciju ieņemšanu Krievijas armijai šobrīd ir vislielākās grūtības. Tās vienības daudzviet ir iestrēgušas taktiskajā zonā, un uzbrukuma temps neatbilst iepriekš noteiktajiem termiņiem. Šī situācija nostāda Krievijas militāro vadību sarežģītas izvēles priekšā.
Analītiķis izceļ trīs iespējamos scenārijus. Pirmais paredz ofensīvas termiņu pārbīdīšanu, lai paspētu uzkrāt vairāk resursu. Otrs – uzsākt kampaņu ar tiem spēkiem, kas jau ir izvietoti frontē. Trešais variants – tuvākajā laikā iesaistīt stratēģiskās rezerves, lai paātrinātu izvirzīšanos uz izdevīgākām pozīcijām.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Krievijas armijas vadība nav ieinteresēta pārāk ātri tērēt rezerves, kuras kopš rudens tiek rūpīgi krātas. To izmantošana pārāk agrīnā posmā varētu būtiski samazināt izredzes gūt panākumus pavasara–vasaras ofensīvā.
Šajā kontekstā sarunas, kuras publiski tiek dēvētas par “miera procesu”, analītiķis vērtē skeptiski. Krievijas delegācijas dalība sarunās tiek uzskatīta par informatīvu aizsegu, kura mērķis ir novērst uzmanību no reālajiem militārajiem plāniem.
Tiek gan pieļauts, ka šī pavasara–vasaras ofensīva varētu kļūt par pēdējo šāda mēroga Krievijas mēģinājumu. Ja tā cietīs neveiksmi, varētu pavērties reālākas iespējas kara noslēgumam. Taču vienlaikus tiek norādīts, ka Krievija, visticamāk, turpinās uzbrukuma mēģinājumus tik ilgi, kamēr tai būs pieejami cilvēkresursi un ekonomiskās iespējas.
