Latvijā
Novados

Pašvaldībām liks sadarboties – bez pātagas, ar burkānu2

Foto Ivars Bušmanis

Kad koalīcijas partneri pieteikto novadu tālākapvienošanos rudenī apstādināja, darba grupa, kurā ZZS vēl pirms stāšanās premjera amatā pārstāvēja Māris Kučinskis, 1. decembrī ieteica attīstīt otro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) ieteikto variantu par sadarbības teritorijām. Tas tad tika ierakstīts valdības deklarācijā, un tagad ministrs pie Ministru prezidenta vienojas par darāmajiem darbiem un to izpildes termiņiem.

“Šajā gadā plānojam sagatavot priekšlikumus likumdošanai un veikt plašas diskusijas ar pašvaldībām, kā tās redz sadarbības veidošanu. Gan par funkcijām, gan teritorijām. Nākamgad varētu tikt izstrādāti likumprojekti un noteikumi šo teritoriālo risinājumu funkcionēšanai,” intervijā “LA” atklāj Kaspars Gerhards.

Nacionālās apvienības valdē šī politiskā spēka politiķi nonāca pie aptuveni 29 sadarbības teritorijām. Jautājums ir: kā tajos iedabūt pašvaldības – ar pātagu vai ar burkānu?

Dažas sadarbības teritorijas jau darbojas: pašvaldības policija Ikšķilē, Ķekavā un Salaspilī, sešiem novadiem kopīga būvvalde Liepājas reģionā, kopīga civilā aizsardzība vairākām pašvaldībām, savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem. Vai likums vajadzīgs, ja pašvaldībām sadarbība būtu izdevīga. Ministrs uzskata, ka jā, jo “pašvaldību kapacitātes, tāpat kā to teritorijas un iedzīvotāju skaits tajās, ir pārāk atšķirīgas. Nosakot likumā sadarbības teritorijas, šo kapacitāti būs iespējams ne tikai līdzsvarot, bet vienlaikus arī veidot noteiktu valsts politiku pašvaldību sistēmas attīstības jomā, apzinoties pašvaldību iespējas tām sadarboties likumā noteiktās teritorijās, kā arī šajās teritorijās pašvaldības varētu brīvprātīgi lemt par pašvaldību tālāku apvienošanos, ja viņām šāds jautājums kļūtu aktuāls.” Tā būtu iecerētā pātaga.

Ar likumu noteiks sadarbības jomas, kas noteikti būšot izglītība, veselība un drošība, bet, iespējams, arī būvniecība, civilā aizsardzība, un arī sadarbības procedūru. Tomēr likumā nebūšot iezīmētas teritorijas un noteikts, kam ar ko jāsadarbojas, sola ministrs.

“Pie sadarbības teritoriju robežām jānonāk demokrātiskā konsultāciju procesā. Līdz ar to šajā jautājumā būtu respektējamas katras pašvaldības intereses. Pašvaldības pašas varēs arī turpmāk izvēlēties sev sadarbības partnerus citās pašvaldībās ārpus sadarbības teritorijas robežām. Līdz ar to normatīvais regulējums sadarbības teritorijām būtu nosakāmas tikai īpašās jomās. Vai arī sadarbība vēlama pēc noteiktām vadlīnijām. Piemēram, īpaši varētu būt regulēta pašvaldību iesaiste civilās aizsardzības jomā. Katrā ziņā šie jautājumi būtu vēl jāapspriež ar pašvaldībām,” lēmuma pieņemšanas procesu iezīmē Gerhards.

Kas būs burkāns? Tā kā pašvaldības nav apmierinātas jauno formulu, pēc kuras aprēķina piešķīrumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, Kaspars Gerhards to grib izmantot, lai ieviestu mērķdotācijas sadarbības teritoriju izveidei: “Iespējams, ir jāpilnveido šis mehānisms, lai caurskatāmi redzētu, kur aiziet šī nauda. Varbūt tad jāizšķiras par valsts dotācijām konkrētiem mērķiem”. Tai skaitā par dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda sadarbības modeļa veicināšanai, pieļauj ministrs.

Izvērstāk – Kaspars Gerhards intervijā “LA” 13.aprīļa numurā

LA.lv
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu
3 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1919. gada 9. decembrī
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
RS konkurss: reputācijas risku dēļ izslēgti arī divi pagaidu valdes locekļi
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
Mīļākais ēdiens latvietim – otrs latvietis. “Saskaņas” pazudušā dēla atgriešanās? “LA” nedēļas apskats
50 minūtes
IE
Ināra Egle
Latvijā
Pūce izsita Rīgas varai pamatu zem kājām
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Rīgas brīvostas bijušais pārvaldnieks Leonīds Loginovs izveidojis kompāniju “Kurlanders” 1
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Pirmdien uzspīdēs saule, Kurzemē iespējams pērkons un daži zibens spērieni
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Kurzemes un Vidzemes upēs strauji ceļas ūdens līmenis
2 stundas