Padomju tanki Prāgas centrā.
Padomju tanki Prāgas centrā.
Foto: VidaPress

Valdis Krastiņš: Čehijas brīdinājums pirms Latvijas vēlēšanām 46

Augusta dienās pirms piecdesmit gadiem 200 tūkstošu vīru liela padomju armija ar daudziem tankiem okupēja Čehoslovākiju, lai pārtrauktu un izbeigtu liberalizācijas norises, ko saucam par “Prāgas pavasari”. Šo brutālo iebrukumu Čehijā nupat pieminēja plaši, bet pašreizējais prezidents Milošs Zemans atteicās runāt televīzijā sakarā ar šo tēmu. Nācās samierināties ar to, ka pārraidīja Slovākijas prezidenta Andreja Kiskas uzrunu, kurā viņš deva pienācīgu novērtējumu padomju “pūliņiem” pirms pusgadsimta. Tas nozīmē, ka viena no bijušās Čehoslovākijas daļām – Čehija – atkal ir komunistu varā…

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Es Prāgā nodzīvoju piecus gadus un labi atceros, ko čehi runāja par “astotajiem gadiem” savas zemes vēsturē. 1938. gadā nācās kapitulēt Hitleram un atbruņot savu ļoti spēcīgo armiju. 1948. gadā varu ar čehu strādnieku gvardu palīdzību pārņēma komunisti. Un tad – 1968. gads… “Šīs kapitulācijas ir daļēji salauzušas mūsu tautas pretošanās spēju,” tā mani paziņas toreiz. Es tā lāgā neklausījos: prezidents bija Vaclavs Havels, kura pretošanās spējas komunistu tirānijai bija milzīgas. Šķita, ka pārmaiņas ir neatgriezeniskas. Bet jau toreiz – pareizāk būtu teikt vēl toreiz – legāli darbojās komunistiskā partija, par viņu balsoja apmēram piecpadsmit procenti vēlētāju. Droši vien šie procenti arī panāca, ka nesenās prezidenta vēlēšanās uzvaru guva komunists Milošs Zemans.

Atceroties tā saukto samta revolūcijas milzu spēku un vērienu, esmu pārliecināts, ka čehu tautas vairākums neakceptē to, ka Zemana vadībā Čehija ar vienu kāju jau iekāpusi Putina nometnē. Bet – nav pratusi nosargāt savu demokrātiju. Tas ir nopietns brīdinājums par vēlēšanu un vēlētāju lielo varu un atbildību. Nedomāju, ka Zemans gatavojas iet Hitlera pēdās, bet arī šo Otrā pasaules kara izraisītāju Vācijā ievēlēja vēlēšanās. Abos gadījumos vēlētājiem “palīdzēja” padomdevēji, kuri rīkojās noteiktās interesēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī mūs gaida vēlēšanas. Gudri un redzīgi cilvēki brīdina mūs par prokrieviska parlamenta ievēlēšanas lielo iespējamību. Patiešām, līdz šim ap 30% vēlētāju balsojuši par tiem, kuri ir postpadomju imperiālisma nometnes pārstāvji. Pārējiem atliek “saniķoties”, lai mēs sekmīgi nonāktu šajā nometnē. Esmu pārliecināts, ka to nevēlas lielumlielais Latvijas iedzīvotāju vairums.