Mobilā versija
+1.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
29. septembris, 2017
Drukāt

Iveta Ratinīka: Izglītības reforma nogalina latviešu valodu (119)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Iveta Ratinīka

Skolotāju dienai šogad vēl mazāk noskaņojuma nekā citkārt ir Ivetai Ratinīkai, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājai. Ko priecāsies, ja septembra beigās joprojām valda neziņa par atalgojumu, bet Latvijas izglītības sistēmā atkal kārtējā reforma, saukta par jaunu, kompetencēs balstītu mācību saturu, kura apspriešana nupat sākusies.

Skolas uzdevums nav izklaidēt

Manī nav rūgtuma… Ir taču forši, ka izglītības sistēmai ienāca 14 miljoni eiro, ko vajadzēja apgūt, tāpēc visu sagāzīsim un skatīsimies, kas no tā darbosies, kas nedarbosies. No šīs naudas netiek radīti jauni mācību līdzekļi, to izmanto tikai muldēšanas konferencēm, standartiņiem, paraugprogrammām, kas ir frāžu savirknējumi un neparāda skolotājam, kā un ko praktiski izdarīt. Bez materiāliem tā atkal būs gadiem ilga taustīšanās tumsā.

Tas, ko esmu redzējusi kā pamatskolas latviešu valodas paraugprogrammu – mani kolēģi nevarēja noturēties, neparādījuši šos materiālus, kas pat pilotskolām vēl nebija pieejami, – ir pilnīga haltūra. Cūciskākais, ko vispār varēja ierosināt, ir atteikties no latviešu valodas eksāmena pamatskolās, jo šajā vecumā skolēniem nav izstrādājusies cita motivācija mācīties. Viņi nodarbosies ar prezentāciju gatavošanu, filmiņu taisīšanu vai citām interesantām pieejām, taču neiemācīsies pareizi rakstīt savā dzimtajā valodā. Skolas mērķis nav bērnu tikai izklaidēt.

Atkal grib pāriet uz to, kas atgādina vāju angļu valodas stundu – pie topikiem, kur muldam par kaut ko, nevis iemācām cilvēkam pamatīgi darboties ar savu dzimto valodu. Svešvalodu varam mācīties, arī runājot un klausoties, bet dzimtā valoda jāapgūst akadēmiski, lai pēc tam uz šīs bāzes varam salīdzinoši veidot priekšstatu par citu valodu.

Piekrītu, ka starp sociālā cikla un eksaktajiem priekšmetiem ir ļoti daudz līdzību un skolotāju sadarbības metodes var strādāt – nav jēga par fotosintēzi mācīties trīs dažādos priekšmetos, ja to var apgūt vienā. Bet latviešu valodu tu vari apgūt tikai latviešu valodas stundā, to nevar mācīt fiziķi, sportisti, jo viņi paši nezina gramatiku. Visa šī gaidāmā reforma nogalina tieši latviešu valodu, kas jau tā ir smagi cietusi. Galvenā problēma – esam pārgājuši uz principu, ka svarīgākas ir kompetences un prasmes, nevis zinības.

Starp citu, Vācijas skolas ir pārtrakojušās ar jaunajām pieejām un tagad atgriežas pie klasiskas valodu apguves.

Pirmais, kas bija jādara – jāizdomā, kā atbilstoši izglītot skolotājus, otrs – kā šī reforma sadzīvos ar pārējām pārmaiņām – skolu tīkla optimizāciju, skolotāju algām un noslodzi un tikai pēc tam ķerties pie mācību priekšmetu struktūras izjaukšanas.

Kopš sevi atceros kā skolēnu un tagad – skolotāju, Latvijā izglītības jomā notikušas nepārtrauktas reformas. Pēdējā standartu aprobācija beidzās pagājušajā gadā. Tika radīti pilnīgi jauni, arī interaktīvi mācību līdzekļi, grāmatas u. c., kas atkal nebūs vajadzīgi. Cik naudas, līdzekļu un darba tika iztērēts, lai tagad visu to pašu mēģinātu pārliet citos spainīšos.

Vēlējums kolēģiem Skolotāju dienā 

Šis pasākums manī nekad nav izraisījis saldu sajūtu, jo īstā skolotāju diena ir nākamais gads, kad tie, kas beiguši skolu, joprojām grib pie tevis atnākt un parunāties. Šobrīd prieku sagādā stundas un skolēni, kas atkal izdomās kaut ko savā stilā – nesavaldītu un nesaķemmētu.

Kolēģiem Skolotāju dienā novēlu nelasīt ministra viedokļus e-klasē (izglītības portāls. – Red.), kas katru dienu mainās, kā arī neklausīt sajūtai, ka tu neko nemāki un tagad kaut kāds hipsters atkal mācīs, kā vajag darīt pareizi. Ļoti ceru, ka pieredzējušie, gados vecākie kolēģi nesāks automātiski ķēmoties laikmetam līdzi bez pārliecības, ka viņi to paši grib un jūt. Labam skolotājam, lai cik tas izklausītos banāli un vecmodīgi, reizēm pietiek ar tāfeli, lupatu un krītu. Visa šī interaktivitāte, ja pats esi mīkstmiesīgs bezmugurkaulnieks, kam nav ko teikt, nedarbojas.

Es grasos joprojām mācīt klasisku latviešu valodu, jā – literatūrā varam spēlēties, mācīties no jebkuriem darbiem – viss atkarīgs no mūsu pasaules skatījuma.

Ceru, ka reiz atkal kādam vajadzēs skolu, kas nevis eksperimentēs, bet atgriezīsies pie klasiskiem priekšstatiem par izglītību.

Pievienot komentāru

Komentāri (119)

  1. latv. val. skolotājs Atbildēt

    Latviešu valodas stundās nedrīkst aizmirst skolotāja dzīvo vārdu. Bērnam tas jādzird. Nevajag atmest eso;šās metodes kā nederīgas! Pieredzējuši skolotāji labi iemāca valodas gramatikas likumus ar savām metodēm UN tās nemainīs IZM pieprasījuma dēļ.. Bet skolotāju Ratinīku vivi ciena, skolā visprestižākā skolotāja. laim veicas darbā ar pārbaudītām metodēm!! JUms nevajag neko jaunu!! es arī strādāju vecajā sistēmā, kas bērniem pa’tīk.

  2. Arī mans bērns ir mācījies pie šīs skolotājas, un viņa ir bijusi praktiski vienīgā, par kuru visa klase ir stāvējusi un kritusi. Viņa ir viena no tiem retajiem cilvēkiem, kuri nebaidās runāt skaidri un tieši, nevis riņķī apkārt, un viņa nekad nav bijusi liekulīgi politkorekta, par ko arī no manis liels paldies.
    Ir ļoti skumji, ka mūsu izglitības sistēmai nav nekāda mērķa, un reformas tiek veiktas haotiski, bezjēdzīgi un tikai tāpēc, lai iztērētu Eiropas naudu un kaut kā attaisnotu savu atrašanos ministrijas krēslos. Neko labu tas bērnu nākotnei diemžēl nesola.

  3. KUR IR IR LIELĀ ANGĻU VALODAS GRAMATIKA LATVIEŠIEM? E-STUDIJĀS TIKAI?

  4. Visi +++. Pareizs raksts.

  5. Kaiva, arī skolotāja Atbildēt

    Pilnīgi piekrītu. Nemaz nezināju, ka līdz šim esmu mācījusi atrauti no dzīves? Skola tiešām tiek pārvērsta par dažādu institūciju izmēģinājumu lauku. Cieš skolēni, jo dzimto valodu, literatūru, vēsturi nepārzin, neizprot. Skolēniem netiek vingrināta atmiņa, veidota emocionāla inteliģence. Latviešu valoda ir katastrofāla. Spriest neprot un negrib. Paradokss- jo vairāk it kā attīstām kritisko domāšanu, jo mazāk tās ir. Bērns gaida visu gatavu un ļoti aizraujoši izklaidējoši interesantu.

  6. Autorei simtprocentīgi taisnība par to, ka skolā ir jāiemāca lietot dzimto valodu un pareizi lietot!
    Citādi ir kā anekdotē: būtu panna, varētu izcept pankūkas. Nu jā, bet nav jau miltu.
    Tas par tiem, kam nav, ko teikt, un kas grib savu tukšību aizsegt ar modernām tehnoloģijām un superprogresīvām metodēm.
    Kad galarezultātā izaug pusanalfabētisks jaunietis, kas neprot ne izteikt savu domu, ne uzrakstīt bez kļūdām pāris teikumus.

  7. Izrādās, ka ir arī sakarīgi skolotāji,kuri pauž patiesību.

  8. Ļoti jau gribētos ticēt visam paustajam ja vien Tu nebūtu iesaistīta krievu rupjība uzspiešanā latviešu valodas stundās. Vai tā arī ir vai nav kompetence?

  9. labāk par skolotājiem to neviens nedara, kauns pat žurnālistus dzirdēt

    • Nu, nu. Ja jūs zinātu, cik ļoti pamatīgi žurnālistiem ir jālabo skolotāju rakstītās vēstules, lai tās būtu lasāmas un bez kļūdām. Neviens nav ideāls, it īpaši valodu jomā.

      • nepublicētā skolotāja Atbildēt

        Kur, lūdzu, ir publicētas šīs žurnālistu izlabotās skolotāju vēstules? Cik saprotu, tādas ir grēdām! 🙂

  10. Easy come – easy go! Kas viegli nāk (ES nauda) – tas arī ātri jāiztērē! Bankām arī kaut kā jāpelna, bet LV nākamajām paaudzēm jāatstāj mantojums – parādi, lai nebūtu laiks domāt par kārtējo 1905.g. revoļūcju. Skat’, jau kādi 900 000 000 mld. EUR 4.maija repubļikai uzkrājušies, bet “bāreņu tauta” tik un tā pie prāta nenāk – turpina slavēt Rietumu demokrātiju un kapitālismu?

  11. Pilnīga taisnība arī par izķēzīto ES naudu. Par to tiešām varēja sagatavot gan mācību materiālus, gan inventāru u.c., tā vietā silei pietuvinātie “eksperti” vazājas pa ārzemēm bez jēgas un jebkādas atdeves skolām kā tādām. Kad reiz beigsies šī papīru ķēpāšana, ko kādam labpatīk uzskatīt par palīdzību skolotāja darbā?

  12. Kapakmens izglītības nesistēmai! Jaunie skolotāju kvalifikācijas kritēriji: labs skolotājs skolā, labs skolotājs novadā, labs skolotājs valstī….hmmm katrā skolā to izvērtēs t.s. ‘troika’ direktors ar sev pietuvinātiem metodiķiem, vai kā? Piebilde, naudas piemaksām par kvalifikāciju ir maz……!? Tā, ka negaidiet, ka iegūsiet labu novērtējumu! Ko tik vēl Durdurska vadītās ministrijas visci un vēl kādi nebūt izglītības satura departamenti aiz vēlmes imitēt vētrainu darbību nesadomās….Brrr!

  13. Cik labi, ka ir kas bliež! Pa to, kas ir absurdi.

  14. Kristīna Vecpuise Atbildēt

    Svešvalodas apguvē savas valodas gramatikas zināšanas tieši traucē. Tās, tāpat kā artikulārais aparāts un fonemātiskā dzirde nostriprinās un iesīkstē koncentrējoties uz valodu, kuru cilvēks mācījies pirmo. Bet svešvalodas zināšanas dod iespēju latviešu valodas gramatiku apskatīt salīdzinoši un tādejādi veido cilvēkā apziņu par savas dzimtās valodas unikalitāti, vērtību, senumu. No otras puses, kam tas viss vajadzīgs, ja cilvēki, beidzot skolu (mācoties klasisko gramatiku, kā tas bija līdz šim!!!), vienalga neprot nedz izteikties, nedz komatus loģiski salikt. Es esmu par to, ka klasiskā gramatika ir jāmāca pašiem skolotājiem, lai tad gan matemātikas, gan ģeogrāfijas, gan zīmēšanas un par sporta skolotājs var dot savu ieguldījumu bērna pareizrakstībā un izteiksmes plūdumā. Nav tā, ka es nepiekrīstu visam, ko šī skolotāja saka, daudzejādā ziņā priecājos par viņas drosmi nosaukt lietas īstajos vārdos, bet arī šajā rakstā jūtu vairāk skolotājas bailes par savas darba vietas zaudēšanu, nekā par to, vai šādas izglītības rezultātā bērns tiks sagatavots patstāvīgai dzīvei ārpuss skolas.
    un ģimenes.

    • Ir liela starpība- ir zināšanas vai ir pseidozināšanas (kaut kas apgrābstīts). Zinošais vieglāk apgūst jauno un tam ir plašāks redzesloks, sp’;eja cēloņsakarības saprast. Bez zināšanām nekādas stulbas ‘kompetences” nepalīdzēs!

  15. Skolu uzdevums no 1991.gada ir izjaukt cilvēku adekvātumu, ražot no biomateriāla – nespējīgus domāt, secināt un pat izprast izlasīto un pēc gadiem 10-15 pat lasīt neprotošus – robotiņus ar augstāko izglītību. Tiek darīts viss, lai uztvere būt “klipveidīga”, pēc komiksu (testu), kaleidoskopa principa, kas izslēdz iespēju saskatīt realitātes kopsakarības (mozaīku) un būt radošam, t.i. spējīgam radīt savu pasaules uztveres metodoloģiju. Skolas pamazām aizver Dieva (Radītāja), Esības … projektu “homo sapiens”.

  16. No Jūsu mutes Dievam ausī! Nekas cits jau neatliek, ja saprotat problēmu, risiniet šādi! Noteikti ir cilvēki, kas Jums teiks lielu paldies!

  17. Berniem jamaca radosa pieeja visam, nevis akla vielas iekalsana no galvas, kura jau pec laika sen aizmirsta un nedod nekadu vertibu izglitiba! Labak berns visu apgust un atceras radosi pieejot un apgustot un iemacoties saprast! es sava laika iekalu visu no gramatam, jo skola ta prasija un skolu beidzu praktiski ka teicamniece, bet man ta ari isti sajega par iemacito nebija ne tad ne ari tagad pec 30 gadiem….pilnigs tuksums. dzivoju arpus Latvijas un seit manam bernam tiek macits caur aktivitatem un radosu pieeju un berns ar prieku iet uz skolu.

  18. Pilnībā piekrītu I.Ratinīkai. Valstī diendienā tiek deldēta attieksme pret latviešu valodu kā mūsu dzimto valodu, kā valsts valodu. Šis jau ir kārtējais pierādījums. Dažkārt nākas domāt, ka tie, kuriem Izglītības ministrijā un VISC ir dota vara izšķirt tik svarīgus jautājumus, kā latviešu valodas mācīšanas un eksāmenu nepieciešamību, bērnus sastop vienīgi uz ielas… Šie spriedelējumi un argumentācija jaunās apmācību sistēmas ieviešanai ir nožēlojama teoretizēšana un kārtējie eksperimenti ar bērniem eksperimentu dēļ, jo atrašanos ieņemamajā ierēdņa krēslā ir taču jāattaisno jebkuriem līdzekļiem. Nonāksim pie tā, ka nāksies pāriet uz mācībām pie privātskolotājiem, lai bērni patiešām apgūtu savu dzimto valodu. Kur vēl tālāk?

  19. Un kāpēc nevar, piemēram, gramatikas konceptus mācīties salīdzinot trīs dažādu valodu stundās ko tie katrā valodā nozīmē? Vai ar ko atšķiras lietišķās un citas takstības stili dažādās valodās? Gan jau tiem, kas māca fotosintēzi arī liekas, ka viņu fotosintēze ir visīpašākā un pilnīgi atšķiras no visa pārējā. Es arī atceros no skolas laikiem, ka visu vienmēr mēģināja reformēt, bet manuprāt šī reforma jau toreiz bija vajadzīga, jo lai kā daudziem patiktu stāstīt, ka reiz nakts vidū liks no galvas atstāstīt apgūto, katram bērnam ir skaidrs, ka jebko mūsdienās uzreiz var atrast internetā daudz izvērstāk un interesantāk izstāstītu un līdz ar to vienkārši zūd motivācija mācīties, tiek vienkārši atsēdētas stundas, kur tur ieguvums? Svarīgi ir iemācīt pamatprincipus, lai zinātu kādu informāciju meklēt un kā izdomāt risinājumus. Piem. mūs matemātikā spieda mācīties formulas un nerēķināt ar kalkulatoru, bet es vienalga rēķinu ar kalkulatoru kaut vai tāpēc, lai nebūtu kļūdu un formulas sameklēju internetā, vienīgā reāli dzīvē noderīgā prasme šeit ir sakatīt, ka varētu izmantot matemātiku, teiksim, sadzīvisku problēmu atrisināt ar ģeometrijas palīdzību, bet patiesībā to mums skolā īsti nemācīja un diemžēl par daudziem citiem matemātikas konceptiem, kur saistība ar reālo dzīvi nav tik acīmredzama, joprojām nav skaidrs kāpēc tie vispār eksistē un bija jāapgūst, varbūt kāds to būtu iemācījas, ja nebūtu jātērē n-tās stundas mēģinot risināt vienus un tos pašus uzdevumus, lai tā kārtīgi iemācītos to darīt galvā

    • Tik vēlā stundā zvirbulīši aizmieg… saldā… miedziņā… un aizmirstas, ko teicu teikuma sākumā…

    • Par matemātiku var piekrist,jo tās galvenajam uzdevumam būtu jābūt loģiskās domāšanas attīstība,bet kā ar latviešu valodu.vai to,kur likt komatu arī meklēs internetā?

  20. Pilnīgi piekrītu rakstā paustajam

  21. INFORMĀCIJAS NOMAIŅA.
    PIEMĒRS VIDEO AR CITU TŪLKOJUMU , VAI IZMAINĪTU BILDI VAI VIDEO , AR LĪDZĪGU SEV SVARĪGU PIEMĒRA VIRZIENU ,VAI PAT SAMONTĒTU SIŽETA PROJEKTU , KAM TAS IR TIK SVARĪGI JA NE TAM .LAI IZMAINĪTU REALITĀTI ,PĒC SAVAS IZPRATNES , BET AIZMIRSTS IR VIENS , CITIEM IR CITA SAPRATNE – REZŪLTĀTĀ TAS VIS IZSKATĀS SMIEKLĪGI .NOLASĪT IZSTRĀDĀTĀJA VAI SPECIĀLA PADOMDEVĒJA VELMES. TAS IR VIENĪGAIS REZŪLTĀTS UN IEGUVUMS !?..JA ARĪ PIEMĒRAM CENZŪRA STRĀDĀ .SMIEKLĪGI IR TAS KA TIKAI PĀC SAVAS IZPRATNES. NĒ NU NEVAR PIEĻAUT KAD CILVĒKS IR SAVU ZINĀŠANU PERSONĪBA AR SAVU IZPRATNI .LAIKAM VIDUSSKOLĀ UN AGSSTSKOLĀS MĀCA VISUS GADUS NEPAREIZI, VAI PSIHALOĢIJU JĀMAINA ATTIECĪBĀ PAR CILVĒKA PESONĪBU UN CITĀM VĒRTĪBĀM . PROTAMS LATVIEŠU VALODA IR SVARĪGĀKA.

  22. “Bet latviešu valodu tu vari apgūt tikai latviešu valodas stundā, to nevar mācīt fiziķi, sportisti, jo viņi paši nezina gramatiku.“ Manuprāt, te tiek pateikta problēmas būtība. Visi esam skolā gājuši, bet pareizi raksta tikai filologi… Tātad vai nu gramatika jāvienkāršo, vai jāmācās skolā citādāk. Tā, lai arī fizikas un sporta skolotājs ar savu runu/ rakstiem mācītu ikvienu skolēnu. Un visi tie “nepareizie rakstītāji” taču ir mācījušies tagadējā sistēmā, vai ne?

    • Kopš tika likvidēts vienotais runas un rakstu režīms, citu prikešmetu skolotāji liela daļa pret savu un skolēnu latviešu valodas kvalitāti izturas bezatbildīgi.

    • Gribētos apgalvot, ka fiziķi un matemātiķi raksta ļoti pareizi gramatiski – rakstā paustais ir pilnīgi nevietā! Gan latviešu valodas gramatikā, gan matemātikā, gan fizikā daudz kas notiek pēc noteiktiem likumiem, kurus fiziķi (arī pārējie) ir spējuši skolas laikā veiksmīgi apgūt.

  23. Arī latviešu valodas skolotājs Atbildēt

    Ieteiktu, gan cienījamajai Ratinīkas kundzei nopietnāk iepazīties ar jauno mācību saturu un nemest akmeni to kolēģu lauciņā, kuri, nežēlojot laiku, gandrīz gadu strādāja pie jauno programmu izstrādes. Ir jau viegli paspīdēt ar tukšām frāzēm “haltūra”, “cūciskums”, “frāžu savirknējums” u.tml. vai apšaubāmiem spriedumiem, piemēram, par Vācijas izglītības sistēmas “pārtrakošanos”. Nav jau grūti cēlā uzvarētāja pozā iejāt uz balta zirga pilsētā un iztēloties sevi par pasaules glābēju, kad citi ir izdarījuši melno darbu. Ir gan viens jautājums: skolotāja Ratinīka, kāpēc Jūs neesat starp tiem, kuri piešķirtajā naudā redz iespēju situāciju mainīt/uzlabot/pārveidot… un glābt. Arī Jūs pārstāvat sistēmu, kura radījusi valodiski (ne tikai gramatiskā izpratnē) vāju latviešu valodas lietotāju. Varbūt tur Jums pietrūcis gribasspēka, talanta, uzņēmības?

    • To ko jūs tur esat sastrādājuši, tas visiem redzams – skolotājai taisnība – tukša muldēšana bez reālas palīdzības skolotājiem. Kulies nu pats, skolotāj un tērē savu brīvo laiku, lai šo murgu ieviestu.
      Normālie sarakstīs atskaites ” kā vajag ” un strādās, kā nepieciešams skolēnam un savai sirdsapziņai
      Bez tam, pārmetums skolotajai nevietā! Savu 30 gadu laikā skolā esam piedalījušies neskaitāmās apspriešanās , mītiņos, gājienos. Vai kaut viens ieteikums ir ņemts vērā?

    • Bet satrādātais tiešām ir murgs. Katram, kam nav slinkums, ir vērs ielūkoties skola2030 Atbildēt

      antiglobālists

    • “Melnus darbus” tā mūsu “Izmina” strādā jau trešo gadu desmitu- ar to nu nemaz nebūtu jālepojas! Valodiski vāju valodas lietotāju pēdējos 27 gados ir radījusi šī nemitīgo reformu “no grāvja grāvī” sistēma. Jau tas vien , ka “Izminā” šajos 27 gados par “ministreļiem, ministriņiem, ministrīšiem un viņiem līdzīgiem” pabijuši jau 20 rumpīši, liecina par šīs “anštaltes” būtību kaut ko ne visai glaimojošu… Jābrīnās, ka vispār skolās vēl ir skolotāji, kuri spēj sniegt tik augstu izglītības līmeni saviem audzēkņiem…

    • “Melnus darbus” nevajag strādāt, kur nu vēl ar tiem lepoties! Ar to gan mūsu “Izmina” nodarbojas jau 27 gadus. 27 gados 20 ministrveidīgie- tas vien jau ir rādītājs, ka ar šo “anštalti” kaut kas nav īsti lāgā. Katrs no tiem 20 nācis ar savu “reformu paketi”, tā rezultātā- 20 reizes no viena grāvja uz nākamo, tad atkal atpakaļ. Jābrīnās, ka pie šādas “sistēmas” skolas vispār spēj funkcionēt un skolotāji spēj sniegt vēl salīdzinoši augstu zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu saviem audzēkņiem, ja vēl ņem vērā to “bada maizi”, kādā viņi ir tikuši turēti visus šos gadus… Šī kārtējā “miljonu apgūšana” atkal stumj visus jaunā “kompetenču grāvī”, liekot aizmirst zināšanas, prasmes un iemaņas, to visu aizstājot ar jauno modesvārdu, kam būtībā skolā tā īsti nav ne seguma, ne jēgas, ja nebūs to triju iepriekš minēto!

  24. Cik ļoti piekrītu šīm pārdomām! Cilvēkam vispirms ir jāiemācās domāt dzimtajā valodā. Bet nu jau ir tik tālu ar visu interaktīvo tehniku u.c. metodēm, ka skolēni pat 6.klasē vēl neprot tekoši lasīt un lasīto nevar saviem vārdiem atstāstīt. Gramatiku nemaz nedrīkst pieminēt. Vajag 4 latviešu val. stundas nedēļā. Beigās eksāmenu gan mutisku, gan rakstisku. Nekādu priekšmetu integrāciju! Vismaz uz latv. val. rēķina, ne.

  25. Stāsts nav tikai par Skolotāju, bet arī par 21.gs. Skolēnu, kam ikviena valoda jāapgūst kontekstā, nē, pat kontekstos. Un šis Stāsts ir jāveido jēdzīgi (ar interaktivitāti vai bez tās), saturīgi un mērķtiecīgi, radot interesi par valodām un prieku mācīties un iesaistīties mācību procesā, bet arī prasmi līdzdarboties, uzņemties atbildību un kritiski domāt. Es ticu (pat zinu!), ka jau tagad Latvijā ir 1001 skolotājs, kas mācību procesu rada un īsteno atbilstoši pasaules valodas izglītības tendencēm un jaunā mācību priekšmeta standarta (+ tam pakārtoto paraugprogrammu) idejām vai savai profesionālajai sajūtai par mūsdienu jauniešu vajadzībām. Savukārt citiem novēlu šo izglītības reformu izmantot kā iespēju mācību saturu uztvert kopainā, neaizmirstot, ka centrā ir Skolēns, ne tikai mācību priekšmetu „obligātā kastīte”, mācīties novērtēt sava darba pozitīvās puses, tās „uzpucējot” ar jaunām idejām, citādām darba formām un neierastākiem mācību resursiem (tos var atrast visapkārt, arī katrā mācību līdzeklī). Latviešu valoda ir pelnījusi tapt mācīta un apgūta ne-garlaicīgi bez klauniem-izklaidētājiem un muļķiem, kas var iekalt visas verbu konjugāciju grupas vai divdabju iedalījuma tabulu, bet nesaprot, kāpēc tas bija vajadzīgs!

  26. ĀVĢ absolventu mamma Atbildēt

    Beidzot kāds skaļi pasaka to, ko domājoši pedagogi apjauš , noraugoties haotiskajās reformās jau otro desmitgadi . Varu būt laimīga , ka mani bērni ir ieguvuši izcilu vidējo izglītību 80.g.beigās – 90. gadu sākumā vēl pirmsreformu periodā. Tad skolas apmeklēšana bija pienākums un mazā cilvēka cieņpilns darbs . Un izteikt līdzjūtību bērniem un viņu vecākiem ,kas kļūs par izmēģinājumu trusīšiem projektētajām reformām. Izturību skolotājiem ikdienā un priecīgus brīžus svētku dienā!

  27. Pilnībā piekrītu jaunās skolotājas uzskatiem. Gudriem, pamatotiem un patiesiem.Lai jums veica , kolēģe, vismaz savās stundās aizstāvēt savu priekšmetu un savus audzēkņus.

  28. Pilnībā pievienojos Jūsu viedoklim, tieši un patiesi pateikts!

  29. Paldies Ivetai par drosmīgiem vārdiem! Pilnīgi piekrītu viņas viedoklim. Esmu pensionēta angļu valodas skolotāja un zinu, cik darba nepieciešams ieguldīt, lai skolēni prastu pareizi rakstīt , arī iegaumēt. Bet lai to darītu svešvalodā , vispirms ir labi jāzina sava dzimtā valoda. Manuprāt, paši vien caur visām reformām esam jau sen nozāģējuši zaru, uz kura sēžam. Skolotāju dienā novēlu saviem kolēģiem stingru mugurkaulu, lai stātos pretī turpmākajām nejēdzībām!

  30. Parakstos zem katra vārda!

  31. Tā ākstīšanās ar projektiem un prezentācijām, sagrābstītām jaunatziņām pedagoģijā,kas sagrābstītas ceļojot pa dažādām valstīm par mūsu naudu, novedusi pie Latvijas izglītības sistēmas sagraušanas. Par to liecina vispārējais kultūras un latviešu valodas,tajā skaitā elementāras gramatikas,zināšanu līmenis jaunatnes vidū.Protams, ir izņēmumi.

  32. Rakstā viedoklis nav pamatots ne ar kādiem faktiem. No skolotājiem sagaidu ko daudz vairāk: rūpīgu analīzi, cieņpilnu izteiksmes veidu arī, ja nepiekrīt, gatavību piedāvāt savus risinājumus. Šādi raksti un skolotāju komentāri bez argumentācijas mazina profesijas prestižu.

    • Laikam reformētāju komandas pārstāvis ? Atbildēt

      Kādus faktus būtu vēl būtu jāmin un pētijumus jāveic skolotājiem , ja ministrijas ierēdņi nepublicē salīdzinošus pētījumus par ES valstu izglītības iestāžu darbību, reformām( ja tādas notiek ) un to rezultātiem , ietekmi uz izglītības līmeni ? Tas nav jādara ierindas skolotājam . Ierindas skolotājam arī nav priekšlikumus ierēdņu vietā jāizstrādā. Pietiek jau ar daudzajiem neapmaksātajiem darbiem skolā ikdienā.

      • Jā, ierindas skolotājam nav sacītais jāpamato, nav jāiesaistās ar konstruktīviem priekšlikumiem sabiedrības kopējā labuma vārdā. Jo par to nemaksās. Tā jau darba daudz.

    • Pamatojums ir tāds, ka jau tagad, pēc dažām reformām, valodas prasme ir būtiski kritusies. Tas redzams teju katrā rakstā, reklāmas materiālos un tā tālāk. Pierādījumu bāze būtu materiāls pavisam citam rakstam. Liela daļa latviešu savu valodu pārvalda tikpat labi, kā Vējonis — angļu valodu.

      • Nepiekrītu. Agrāk tie, kuri valodu pārvaldīja vāji, netika pie savu darbu publicēšanas. Tagad ir cits laikmets, kad VISA veida tekstu ir vairāk. Un žurnālistika pēdejā laikā, manuprāt, ir uzlabojusi sniegumu. Pētnieciskā žurnālistika attīstās, ka vai! Agrāk, piemēram, nebija ne ReBaltica, ne Īstenības izteiksmes. Valoda ir domāšana, un tās brīvība un kvalitāte aug. Izaicinājums ir noformējumā – interpunkcijā un stilā, piekrītu. Taču saturs un loģika salīdzinājumā ar 10 gadu senu pagātni ir kvalitatīvāks.

    • Pēc Jūsu komentāra spriežot, pats neesat gana labi iedziļinājies un sapratis par ko īsti ir šis raksts. Tas nav pasūtījuma raksts ar mērķi analizēt jauno skolu reformu, bet sagaidot un pavadot Skolotāju dienu, latviešu valodas skolotāja Iveta Ratinīka dalās savā pieredzē un redzējumā par latviešu valodas lomu nākošās paaudzes izglītošanā nākotnē, strādājot skolā ar īstiem bērniem. Manuprāt ļoti svarīgs un vērā ņemams viedoklis!! Paldies viņai un Mājas Viesim! Skolotājai Ratinīkai un viņas domubiedriem būtu jāņem dalība kārtējās jaunās izglītības reformas uzlabošanā! Šī reforma var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu mūsu tautas un valsts noārdīšanā nākotnē, spriežot pēc svešvalodu metožu iespējamās ieviešanas ( pieminētie angļu val. topiki ) dzimtās latviešu valodas apmācībā nākotnē, sekas tam jau ir tagad pamanāmas jauniešu ačgārnajā vērtību orientācijā, kur visam svešajam tiek piešķirta lielāka vērtība un nozīme kā savam vienreizīgumam, unikalitātei. Savas nacionālās identitātes un piederības zaudēšanair risks kļūt par kājpamēslu pasaulei un Latvijas caurstaigājamībai!!!, kur atkal pie varas ir sveši kungi, kas ir priekšā atraduši pakalpīgus, pakļāvīgus un pastāvīgi domāt nespējīgus pavalstniekus, kas ir gatavi pazust pasaulē un izšķīst tās neskaitāmajās teorijās.

  33. Paldies! Dziļi un pārdomāti

  34. Piekrītu autorei. Kas attiecas uz eksāmeniem. Visiem, kas uzskata, ka mācīšanās uz eksāmenu problēma ir tā , ka tādā veidā iegūtās zināšanas it kā aiziet nebūtībā, gribu jautātā, kā tad jūs, kas cik saprotu, esat savā dzīvē kārtojuši neskaitāmus eksāmenus, esat tik gudri un jūsu zināšanas nav nekur izplēnējušas? Domāju, runa nav par detaļām, bet par principu, kā tas viss tiek pasniegts un realizēts.. Iespējams reformatoru idejas ir labas, bet sākts, ne no tā gala un pasniegts neskaidri. Ja mainām pieeju mācībām, tad sākumā jātiek skaidrībā ar to, ko gribam sasniegt gala rezultātā. Kompetences. Kā tiks izvērtēts tas, vai vajadzīgās kompetences apgūtas? Ja rezultātu nevar izvērtēt, nekādām izmaiņām nav nozīmes.

    • Diemžēl no skolā mācītā neatceros neko, labi, ka kaut cik pareizi protu rakstīt un saskaitīt kapeiciņas, bet tas protams nav pateicoties eksāmeniem. Par vēsturēm, ķīmijām, gramatikām, algebrām nemaz nerunājot. Man patika zīmēt, patika mājturība, sports bez normu likšanas… Domāju, ka neesmu vienīgā tāda uz planētas. Kāpēc gan neņemt vērā dažādus viedokļus? Skaisti būtu atzīt, ka cilvēks ir personība un katrs var nest SAVU ieguldījumu. Skolu atceros kā mocības, bet, vai nebūtu jābūt savādāk? Arī manai meitiņai tagad ir tāda pati problēma. Kāds ir risinājums? Varbūt varētu būt individuālāka pieeja skolēnam, attīstīt tieši viņam raksturīgos talantus un iemaņas? Ļaut nesajust kaut kāda veida atstumtību tāpēc, ka nekad mani neinteresēs galvenie mācību priekšmeti un bakalaura grāds, bet varbūt es varu uzcept smaržīgu maizes kukulīti, ko baudīt inteliģencei rīta stundā…

      • Bet tāpēc mācīšanos nevajag atcelt, ja kādam kaut kas neveicas. Specialistus profesionāļus tomēr gribam. Kam tad to maizes kukulīti dosi?:)

        • Jāatceļ eksāmeni, nevis mācīšanās. Jāpilnveido mācīšanas veids.

        • Stāsts nav tikai par Skolotāju, bet arī par 21.gs. Skolēnu, kam ikviena valoda jāapgūst kontekstā, nē, pat kontekstos. Un šis Stāsts ir jāveido jēdzīgi (ar interaktivitāti vai bez tās), saturīgi un mērķtiecīgi, radot interesi par valodām un prieku mācīties un iesaistīties mācību procesā, bet arī prasmi līdzdarboties, uzņemties atbildību un kritiski domāt. Es ticu (pat zinu!), ka jau tagad Latvijā ir 1001 skolotājs, kas mācību procesu rada un īsteno atbilstoši pasaules valodas izglītības tendencēm un jaunā mācību priekšmeta standarta (+ tam pakārtoto paraugprogrammu) idejām vai savai profesionālajai sajūtai par mūsdienu jauniešu vajadzībām. Savukārt citiem novēlu šo izglītības reformu izmantot kā iespēju mācību saturu uztvert kopainā, neaizmirstot, ka centrā ir Skolēns, ne tikai mācību priekšmetu „obligātā kastīte”, mācīties novērtēt sava darba pozitīvās puses, tās „uzpucējot” ar jaunām idejām, citādām darba formām un neierastākiem mācību resursiem (tos var atrast visapkārt, arī katrā mācību līdzeklī). Latviešu valoda ir pelnījusi tapt mācīta un apgūta ne-garlaicīgi bez klauniem-izklaidētājiem un muļķiem, kas var iekalt visas verbu konjugāciju grupas vai divdabju iedalījuma tabulu, bet nesaprot, kāpēc tas bija vajadzīgs!

      • Visvairāk sajūsmina viedoklis, ka nekas no skolā mācītā nav noderējis dzīvē.Varētu domāt, ka skolas zināšanu izmantošana ir jāsaprot tikai kā integrāļu risināšana katru dienu. No jūsu komentāra varētu domāt, ka jūs esat antisociāls “bomzis” ar piecu klašu izglītību, kas skaita kapeiciņas. Jūsuprāt pat tas, ka jūs spējāt apgūt internetu(pat ja tas noticis ne skolas laikā) nav skolā apgūtā smadzeņu treniņa rezultāts? Un es tomēr pieņemu, ka esat mācījusies vairāk par 5 klasēm un pēc tam vēl esat ieguvusi pilnvērtīgu specialitāti un kaut ko tajā sasniegusi. Un tas ir skolā gūto zināšanu un jā arī prasmju rezultāts. Noteikti arī starp jūsu senčiem bijuši cilvēki , kas ne dienu vai ļoti maz ir gājuši skolā, bet apguvuši dažādas saimniecībā vajadzīgas prasmes. Nu salīdziniet viņu dzīvi ar to cilvēku dzīvi, kas mācījušies skolā pārsvarā zubrīšanās formā. Un jūs sapratīsiet vai skolā gūtām zināšanām tiešām nav nozīmes?

  35. Skolotāja Ratinīka, Jums var piekrist visur, izņemot vienu lietu. Nevar turpināt mācīt tikai 9.klases eksāmenam. Skolēni, kas mācās tikai eksāmenam, nokārto eksāmenu, bet pēc tam tajās noniecinātajās filmās un prezentācijās latviešu valodu nemāk izmantot un dara to kļūdaini. Turklāt ir jāizbeidz skolēnu gatavošana eksāmenam, skolēni mācās, lai mācītos. Cita lieta, ka jau no 1.klases dabiski zinātkāros bērnus sačakarē ar pārbaudes darbu, atzīmju, eksāmenu utt.stresu, viņi ļoti ātri saprot, ka jāmācās dēļ atzīmēm, tur arī tā motivācija mācīties mācīties pazūd. Apburtais loks, no kura izeja ir tikai viena – eksāmenu atcelšana. Lai veicas skolēnu ieinteresēšanā, viņi grib mācīties un darīt to interesantā veidā.

    • Šķiet, ka eksāmeni tiešām ir tikai ķeksīša pēc… Liela daļa vienkārši tiek “izvilkta” tam visam cauri, jo kaut kā tā skola tomēr ir jāpabeidz, bet skolēnam nav motivācijas, dotību u.t.m.l. Bez tam cilvēkam, kurš IR ieinteresēts mācīties tāpat ir nepieciešamā zināšanu bagāža un eksāmens nav nepieciešams.

    • Vēl 90ajos mums bija visas lielās ieskaites un eksāmeni tikai no 9.klases un bija ļoti labi. Tagad ar nesaprotu tās entās ieskaites un eksāmenus jau mazajās klasès, tā vien liekas, ka bērni mācās tām nevis sev, ko viņi tâ arī uztver! Piekrītu

  36. Kāda latviešu valoda! Sen viss ir pārangliskots, piebāzts ar svešvārdiem tā, ka vienkāršs cilvēks nekādi nevar saprast par ko iet runa, kad “inteliģence” sāk runāt…

  37. Pilnībā piekrītu teiktajam. Brīžiem rodas sajūta, ka IZM klerki pēdējo reizi skolā ir bijuši savā vidusskolas izlaidumā, jo ir tik tālu no reālā darba skolā, un tāpēc top fantastikas lasāmviela vai absurdā literatūra dažādu normatīvo papīriņu veidā.

  38. Malacīte! Pilnīgi piekrītu Taviem uzskatiem!

  39. 2 skolēnu mamma un skol. Atbildēt

    Pagaidām jaunizstrādātajos materiālos neredzu nekādu apvērsumu izglītības sistēmā. Kārtējā izniekotā nauda. Saviesušies kontrolētāji, kas jau oktobra pirmajā nedēļā brauc skatīt pirmās “pieejas” skolas darbā. Jautājums tikai kādas??? Kaut kā naudiņa jāatmazgā…? Vai ne? Bet to jau nesapratīs neviens no “pašizceptajiem ekspertiem”, jo viņiem tas viss liekas normāli, jo apvērsuma izdomāji ir taču viņi (nevis laikmeta prasība). Bet reāli viss ir sagrābstīts pa Somijas, Skotijas un velnzinkādām pieredzēm, kā rezultātā būs kārtēja “Izgāšanās – 2030”. Aplūkojiet to vēsturiskā aspektā – cik reizes mēs esam kāpuši izglītības reformā uz tā paša grābekļa – rezultāts nekāds. Šoreiz esam uzkāpuši uz treknām mēslu dakšām… Tā kā piekrītu raksta autorei kopumā (varbūt ne detaļās) gan kā vecāks, gan kā pedagogs. Un paldies sk. Ratinikai, kas bez kādām reformām manam bērnam patiešām iemācīja gan zināt, gan cienīt un mīlēt latviešu valodu!!! Varbūt tas ir pierādījums tam, ka skolās reformu sen jau ievieš paši skolotāji, redzot vajadzības un pieprasījumu mūsdienu sabiedrībā , bet viņu nopelnus grib kāds naudas kantoris, kas paralēli nodarbojas ar Latvijas skolu sistēmas nomelnošanu!!!

  40. Kāpēc man,, ielas saziņas” (No Buka komentāra) līmeņa valoda jālasa, piem., žurnālistu rakstos portālos?Ir jāciena sava valoda, plašā publiskā telpā jālieto laba valoda, bet labu valodu neiemācīsies, gatavojot prezentācijas un grupās imitējot darbību!

  41. DŽINI -JAU IR NO MAISIEM ĀRĀ-SĒŽ PAR TIESNEŠIE UN KOLOTĀJIEM-LAI JUMMS VEICĀS….

  42. Idiotdurski un viņu līdzskrējēji jau spēj tikai “apgūt miljonus”, nosaucot to par “reformu”

  43. Latviešu valodas liktenis mani maz uztrauc, jo pirmkārt, visos laikos un sabiedrībās elite ir tā, kas zina un uztur valodu, bet “vienkāršā” tauta lieto valodas vienkāršoto versiju, un otrkārt, valodas dzīvotspēja atkarīga nevis no tā, cik labi skolā “piespiež iemīlēt Raini”, bet no valodas nepieciešamības – jo vairāk informācijas pieejama latviešu valodā, jo vairāk šī valoda nepieciešama iedzīvotājiem (un otrādi, ja 99% nepieciešamās literatūras, piemēram augstskolās, ir svešvalodās, tad latviešu valoda paliek “ielas saziņas” līmenī.

    P.S. “Piekrītu, ka starp sociālā cikla un eksaktajiem priekšmetiem ir ļoti daudz līdzību un skolotāju sadarbības metodes var strādāt – nav jēga par fotosintēzi mācīties trīs dažādos priekšmetos, ja to var apgūt vienā.” – Te nu autore vispār nav sapratusi jaunievedumu jēgu. Runa ir par to, ka nevis par fotosintēzi māca vienā priekšmetā, bet vairākos reizē, t.i. skolotāji saskaņo savas programmas, un brīdī, kad fotosintēzes procesu apgūst bioloģijā, to pašu vielu paņem arī ķīmijā un latviešu valodā (ķīmiskais process un vārda locīšana/izmantošana), t.i. skolēnam rodas apjausma par iegūto zināšanu plašāku pielietojumu.

    • Pilnīgi piekrītu. Sevišķi P.S. Cerams, raksta autore to izlasa.

    • Nav iespējams šāds vienlaicīgums! Tad viss mācību process būs liels haoss. Tāpēc arī skolā ir dažādi priekšmeti, ka tiem katram ir savs saturs, savs uzdevums. Piemēram, valodas skaņu sistēmu bērni apgūst tajā laikā, kad fiziku nemācās. Skolotājam ir skolēnu vecumam atbilstoši jāpaskaidro skaņas daba. Bet vai fiziķi, mācot par skaņu fizikā, min arī runu, artikulāciju, parāda skaņu fonogrammas un oscilogrammas? Šādas kopsakarības ir iespējams izmantot, bet ne vienlaicīgā mācību procesā.
      Tas, ka iespējams un nepieciešams izmantot zināšanas un prasmi, ko skolēns guvis citos priekšmetos, tur, kur tas objektīvi iederas, nav nekas jauns. T. s. starppriekšmetu saikne bija obligāts mācību procesa noteikums jau pagājušajā gadsimtā. Valodas standartā (kādā valodā tas uzrakstīts!?) dziļākajā būtībā nav daudz jauna , būtībā izmantots iepriekšējais kompetenču pieejā balstītais standarts. Ir labas domas, bet ir arī daudz tā, kas liecina par neizpratni, ka dzimtajai valodai ir citas funkcijas nekā svešvalodai. Arī terminu lietojumā daudz kļūdu. Ar literatūras standartu ir vēl bēdīgāk.

  44. Bez stabilam zināšanām nebūs ne jēgpilnas kompetences, ne praktiskā darbošanās.
    Jaunā paaudze savā dzimtajā valodā raksta slikti, izteikšanās mutvārdos arī klibo.Arī es domāju, ka jaunā pieeja izoperēs pilnvērtīgu valodas apguvi kā aklo zarnu.

    • Diemžēl arī vecāku paaudžu pārstāvji latviešu valodu prot tik pat slikti. No kā tad jaunieši, Jūsuprāt, ir mācījušies?

      • Tie vecākas paaudzes pārstāvji, kas beiguši augstskolu, gramatiski diezgan pareizi raksta; tie jaunieši, kas ,,jaunajos laikos” beiguši augstskolu, neprot gramatiski pareizi rakstīt. Problēmas- stils, pieturzīmju likšana vai nelikšana.

  45. Drosmīgi teikts! Pievienojos. Par mācību materiāliem- nebūs, jo reāli to nemaz nevar paspēt! Un tad jau vajag arī spēles, filmas- lai būtu interesanti! Diferencētus pārbaudes darbus utt. Un pamatīgu apmācību visiem!!!! skolotājiem! Nevis vadlīnijas un ieteikumus….

    • Skolotāja Una, materiāliem termiņš ir vēlāk. Arī mācības pilotskolām notiek.
      Kaitina, kad skolotāji ir pavirši.

      • Ja nākamgad jāsāk mācīt 1. un 4.klasi pēc jaunās pieejas, tad rodas jautājums- vai jaunās grāmatas un uzskates līdzekļi jau top? Zinu, ka šobrīd tik strādā pie satura. Kad taps tie mācību līdzekļi? Skolotāji atkal radoši darbosies ar vecajiem? Tad jau reformu nevajadzēja! Un par pilotskolām. Jā, mācās 100 skolas. Un pārējie skolotāji? Tos apmācīšot tie pilotētāji. Bet, cik zināms, cilvēks atceras vien 50% no dzirdētā! Tad tie pārējie sliktāki? Skolotāji nav pavirši, bet ir apnicis, ka kāds- tur augšā, vienmēr var nicīgi pamācīt kā labāk! P.S. Ļoti gribētu kādu konkrētu atbildi par to, kur meklēt iestrādnes jaunajiem mācību līdzekļiem! Lasu, skatos sekoju arī pati, bet neredzu!!!! Jo nav! Esmu runājusi arī ar tiem, kas strādā darba grupās.

      • Uz manu jautājumu par jaunajiem mācību līdzekļiem, Oliņas kundze atbildēja. Citēju: “Skola 2030 veidos mācību materiālu paraugus, izdevniecības veidos jaunus materiālus”. Paraugus, vadlīnijas…. Kā vienmēr! Un nemuļķojiet mūs!

  46. Strādājošais students Atbildēt

    Ironiski, ka šī bļaustīšanās ar skaļiem vārdiem un nespēja noformulēt nevienu argumentu (cilvēkam, kas Latvijas “lieliskajā” sistēmā uzkāpis līdz pat doktora grādam) ir labākais pierādījums izglītības reformai, kas iespējams. Ir jābūt ļoti aklam, lai neredzētu, ka normāla (nevis kārtējā sviestainā) reforma ir vajadzīga. Jautājums – vai šāda trula bļaustīšanās palīdzēs? Diezin vai. Vai autore ir spējīga noformulēt kaut vienu piemēru – gadījumu iz pieredzees, sarežģījumu, utt., ko varētu izmantot produktīvai diskusijai par to – kā lietas mainīt? Varbūt tā aklā esmu es, bet tādu es neredzu. Šausmas. visi tik gudri, tik gudri. Tikai paši neko izdarījuši nav.

  47. Nu ja atceļ latviešu valodas eksāmenu, tad gan. Protams es negribu nevienu eksāmenu , bet man viņai jāpiekrīt, es sāku kaut ko mācīties tikai uz eksāmeniem.

  48. Anna, starp citu, arī skolotāja Atbildēt

    Pilnīgi piekrītu “Klusais sekotājs” komentāram. Skolotājai Ratinīkai argumenti balstīti fragmentārā izpratnē, pat nevēloties iedziļināties, kas takstīts dokumentos, ko patiesībā nozīmē jēgpilna sadarbība starp skolotājiem un ko tā dod skolēniem. Tādas skolotājas kā Ratinīka ir tikai bliež savu maļamo, spītīgi domājot tikai un vienīgi par savu labsajūtu un to, kā pēc iespējas ērtāk un komfortablāk turpināt darīt to, kas darīts jau gadiem.
    Paldies Dievam, ka maniem bērniem nav jāmācās pie tādām ar žulti un negāciju pilnām skolotājām, kādu sevi šajā rakstā atrāda Ratinīka.

  49. starp citu, likvidēta arī Latvijas vēsture!

  50. Paldies par pateikto!!!

  51. Bravo!!!Beidzot kāds uzdrošinājās pateikt skaļi to,ko ļoti daudzi domā.Arī es.Bet bailēs zaudēt to pašu slikti atalgoto darbu,klusē

  52. Esmu vienisprātis ar skolotāju Ivetu Ratinīku. Tik daudz laika pat 1.-4. klases skolniekiem aizņem t. s. projekti, kas galvenokārt ir vecāku datorā sameklēto materiālu apkopojums/veikums! Pašu domu/uzskatu izteikšana, elementāru valodas likumu apgūšana atstāta novārtā. Tad 5. klasē valodas vēstures apgūšana bērniem zinātniski vēsturiskā aspektā… utt.

  53. Paldies! Paldies un vēlreiz – paldies! Lai Dievs palīdz nekropļot bērnus ar paviršībām!

  54. Ja pieejamo informāciju par reformu lasa rūpīgāk, tad pamana, ka būs gan eksāmens latviešu valodā, gan mācību materiāli. Kā pašai Ratinīkai ir ar lasītprasmi un argumentu veidošanu, kas balstīta faktos? Vai šādi māca arī savus skolēnus?

  55. Cienu skolotājas Ivetas drosmi, patiesi atklātos faktus, ieinteresētību darbos uz visu labu. Kaut tā spētu arī mēs citi, kuri klusiņām domājam tāpat. Bet…

  56. Piekrīt Ivetas domai par izglītību

  57. Līdz 1.02. visi aicināti iesniegt vērtējumus, priekšlikumus. Ir, protams, problēmas, bet nevajag jau pārspīlēt. Neviens latv. val. eksāmenus neatceļ.

  58. Piekritu skolotājai I.Ratinīkai.Kaut vairāk šādu skolotāju,kas aizstāv latviešu valodas klasisko apguvi,pati to prot un dara ar atdevi. Veiksmi!

  59. Sirds sāp,cik ļoti Ivetai taisnība! Bet ko varam darīt mēs – mēs visi,kurus spiež klausīties un klausīt kārtējā priekšnieķeļa un viņa ministrētās komandas “novatorismiem”?!!!

    • Neklausīt, protestēt. Tāpat kā cīnījāties par algām, cīnieties par tiesībām strādāt godīgi.

    • Mums ir projekti, prezentācijas, optimizācijas, restrukturizācijas, notācijas, direktīvas, transformācijas un kompetences …
      Kur jūs Latvijā redzat vietu latviešu valodai?

  60. Savas dzimtās valodas lietošana ir pamatu pamats, lai spētu runāt un rakstīt par jebkuru tēmu. Pilnīgi piekrītu. Acīmredzot esam laikmetā, kas ilgs visdrīzāk gadu desmitus, līdz nonāksim līdz rezultātos pamatotām sekām. Pārmaiņas ir nepieciešamas izglītības sistēmā, un to pamatā ir jāiegulda vairākos līmeņos vienlaicīgi. Man ir žēl savu bērnu, kas ir “ietrāpījušies” šai laikā, kad skaļu izsaukumu fonā jāiegūst elementārā pamata/ vidējā izglītība neizpētītas, neapgūtas metodikas fonā.

    • Runaat māk katrs latvietis. Un padomajiet, latv.val muļļājam 12 gadus un tāpat nemākam. Tad kā vārdā? Tik daudz laika skolēni patērē, lai kļūtu pëc iespējas nekonkurētspējīgāki. Es domāju, ka katv.val stundas jāsamazina līdz minimumam. Konjugācijas un deklinācijas pielietojam ikdienā tik pat bieži kā integrāli ar atvasinājumu. Labāk mācītos padziļinâtu veselības mācību.

  61. Daugavpili.Rezekne,Riga,Ventspili.Jurmala Ta jau ir beigta…dzird gandriz vienigi krievu valodu…

  62. Paldies, Iveta, pilnībā pievienojos!

  63. Iveta! Paldies Jums par patiesu un tiešu runu! Latviešu valodas mācīšana ir apdraudēta! Domāju, ka ,,vainīgi” ir 14 miljoni, kurus jāatražo.

  64. Rokas nost no LATVIEŠU VALODAS!

  65. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Esmu patīkami pārsteigts un noņemu cepuri!

  66. Skolnieks no tā laika Atbildēt

    Man ar skumjām jāsaka,ka izglītība PSRS laikos bija daudz augstākā līmenī,ja mēs nerunājam par ideoloģiju.

    • Jā, tam var pilnībā piekrist! Neredzu, kā mans 14- gadīgais skolēns mājās pildītu mājasdarbus, bet sekmes ar to ir visai pieklājīgas. Žēl noskatīties, bet viņa intelektuālais potenciāls netiek pilnībā izmantots.Ieguldījums tik vien ,kā pārliecinoši lasīt 1.klasē.
      Bet ir valstis, kas joprojām skolu uztver par vietu, kur bērni strādā, un nevienam neienāk prātā doma par izklaidi. Man ir iespēja pazīt ķīniešu zēnu, kurš ar māti ,kura Ķīnā bija pedagogs, 3 gadus dzīvo Latvijā. Viņas skatījumā mūsu skolās notiek “rotaļāšanās”,kas nav salīdzināma ar mācību slodzi Ķīnas skolās.
      Eiropa ar savām pārprastajām cilvēku un bērnu tiesībām “brauc” aizvien dziļāk nekurienē. Var pienākt diena, kad mūs izkonkurēs it visā – zinātnē, tehnoloģijās, mākslā, sportā utt.

      • Diemžēl nekritiska Eiropā ārvalstīs sagrābstītas pieredzes ieviešana , nepārtraukta iepriekšējo jaunievedumu papildināšana vai nomaiņa . Būtiskākais , ka nav sistēmiskuma . Visu laiku maina un maina kaut ko . Vai ir kāds pētījums par ES valstu skolu mācību saturu, veiktajām reformām izglītībā kontekstā ar izglītības līmeni ? Kāds no IZM ierēdņu bara taču varēja papētīt . Jeb par to nemaksā miljonus ?

  67. Cik daudz mūs interesē skolu reformas,var nojaust pēc tā,ka vēl joprojām nav komentāru pie šī raksta. Bet,ai kā būtu jāraksta! Nē,būtu jākliedz! Un pieredze rāda,ka nav nekā labāka par klasisko mācīšanu,kuru noteikti sistēmiski un pakāpeniski jāpapildina ar jēdzīgiem jauninājumiem. “Revolucionāras” pārmaiņas izglītībā ieved haosā kā skolotāju,tā skolēnu.

  68. Super! 😊

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+