Reizniece-Ozola komentē algas un to celšanu valsts pārvaldē 14
Patlaban būtu jādomā par fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanu 2019.gada budžetā, nevis algu pieaugumu valsts pārvaldē, aģentūrai LETA pauda finanšu ministre Dana Reizneice-Ozola (ZZS).
Pagājušā gada novembrī Saeimā pieņemtajā vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadam paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā nav plānots veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, bet 2020.gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.
Tomēr tagad Reizniece-Ozola atzīst, ka Finanšu ministrija (FM) nākamā gada budžeta veidošanas laikā aicinās paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi. Tiesa, patlaban neesot zināms tās apmērs, jo to varēšot noteikt rudenī, kad būs zināmas makroekonomikas prognozes.
Arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šā gada aprīlī pauda pārliecību, ka vadībai ir obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019.gadam. “Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP,” sacīja FDP vadītājs Jānis Platais.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka patlaban ekonomika attīstās, kā arī nodokļu ieņēmumu izpilde tiek vērtēta kā ļoti laba, tāpēc šķietami labos ekonomikas attīstības laikos ir vēlme palielināt arī atalgojumu valsts pārvaldē, kā to pierāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva par pedagogu atalgojuma palielināšanu.
“IZM pieprasījums palielināt atalgojumu pedagogiem nav vienīgais, jo tiek prasīts papildus finansējums arī tiesnešu un mediķu atalgojumam. Bet mani dara uzmanīgu tas, ka valsts pārvaldē patlaban ir augstāks vidējais atalgojums, nekā privātajā sektorā. Tas nav pārāk veselīgi. Ir jāuzmanās strauji palielināt atalgojumu valsts pārvaldē, neskatoties uz to, ka ir vērojami labi ekonomikas rādītāji. Tad jau drīzāk ir jādomā par uzkrājuma veidošanu, nevis visu pieejamos resursus sadali,” atzina finanšu ministre.
Reiznieces-Ozolas ieskatā, ekonomikas augšupejas laikā būtu jāveido uzkrājums. “Šis ir īstais brīdis, kad jālemj par rezerves veidošanu, lai varētu sagatavoties ne tik labiem laikiem. Ekonomikas loģika saka, ka, ekonomikai attīstoties, nedrīkst notriekt visu naudu, bet gan jāatliek rezerve sliktākiem laikiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti,” pauda ministre.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.
Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
