Latvijā
Vēsture

Traģiskie zaudējumi 20. gadsimtā0

Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva

Šonedēļ pieminēsim tautas deportācijas dienu, kad 1941. gada 14. jūnijā daudzviet rītausmas klusumu pārtrauca bruņotu sarkanarmiešu ierašanās. Pusstundā bija jāsasaiņo kaut kas līdzņemšanai un jābrauc uz… Sibīriju. Latviešu tautai bijuši dažādi sāpju ceļi. Kāda ir to baisā bilance kopš 20. gs. sākuma – hronoloģiskā secībā.


 

1905. gada revolūcijā Krievijas karaspēka un varasiestāžu represijās Latvijā cieta vairāk nekā 10 000 cilvēku, no tiem aptuveni 3000 nogalināja.

Pirmajā pasaules karā iedzīvotāju skaits samazinājās no 2,55 milj. 1914. gadā līdz 1,3 milj. 1918. gadā, t. i., gandrīz puse iedzīvotāju bija zudusi. Pēc dažu autoru vērtējuma, latviešu skaits kara gados bija samazinājies par aptuveni 250 000 – 300 000 cilvēku (t. sk. vīriešu par ~180 000). 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda apmēram 9000 latviešu strēlnieku.

Apmēram 760 000 cilvēku, galvenokārt kurzemnieki, bija spiesti atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās.

1919. gadā sarkanā terora laikā Latvijā pēc tribunāla sprieduma nošāva ap 5000 cilvēku, 18 000 – 20 000 ieslodzīja cietumos, koncentrācijas nometnēs. 1919. gada pavasarī landesvēra “Baltā terora” laikā nogalināja līdz pat 6000 cilvēku.

1936. un 1937. gadā ar PSRS iekšlietu tautas komisāra VK(b)P CK sekretāra N. Ježova 1936. gada 25. septembra rīkojumu “atbrīvoties no apšaubāmiem latviešiem” nogalināja 16 573 cilvēkus (pēc vēsturnieka Jāņa Riekstiņa pētījumiem).

1941. gada 14. jūnijā masveidā civiliedzīvotājus deportēja no Latvijas uz Sibīriju. Pēc jaunākajiem datiem, izveda 15 443 cilvēkus, to vidū mazgadīgus bērnus un zīdaiņus, no kuriem lielākā daļa gāja bojā jau ceļā, daudzi citi mira no bada un aukstuma Sibīrijā. 1940. – 1941. gada padomju terorā iznīcināja vai izsūtīja ap 26 000 cilvēku (pēc Latvijas Okupācijas muzeja aplēsēm).


Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Galvenokārt gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika. Leģionā dienēja apmēram 150 000 latviešu, bojā gāja aptuveni trešdaļa. Karam beidzoties, 24 000 nonāca rietumvalstīs, 36 000 – Padomju Savienībā.

Pēc vēsturnieka Ritvara Jansona pētījumiem, 1944. un 1945. gadā no padomju represijām cieta 78 268 cilvēki jeb aptuveni 5,7% no iedzīvotāju kopskaita.

1949. gada 25. – 30. marta deportācijās uz Sibīriju izsūtīja 43 133 cilvēkus (pēc Latvijas Valsts arhīva lietām).

Padomju invāzijā Afganistānā (1979. – 1989. g.) piedalījās 3640 karavīri no Latvijas. 64 gāja bojā.

1986. gadā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā no Latvijas iesauca 5178 karaklausībai pakļautos, kopumā līdz 1989. gadam – 6500, no tiem 3000 kļuvuši par invalīdiem, 500 miruši.

 

LA.lv
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Kā uz pulvermucas sēžam. Vai tev jau ir dūmu detektors? 1
6 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Baznīca vēlas runāt par politiku
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Alūksnē pamatapmācības nometni pabeidz 50 jaunie zemessargi
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Rokasspiediens “Baltijas ceļam”. Kā svarīgās liecības tiek glabātas un nodotas nākamajām paaudzēm
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Veiksmes vējš nelaimes kuģa burās. Saruna ar rakstnieku Aivaru Kļavi
6 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Raidījums: ECB un “PNB bankas” aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmdien karstums pieņemsies spēkā
6 stundas