Pirms 210 gadiem, 1806. gada 7. martā, Jelgavas apkaimes Zaļenieku muižas mācītāja ģimenē piedzima literāts, teologs, mācītājs un žurnālists Vilhelms Kristians Pantēniuss (1806 – 1849).

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Lasīt citas ziņas

Viņš pieminams ne tikai kā pirmā latviešu laikraksta “Latviešu Avīzes” redaktors, bet arī kā cilvēks, kas daudz darījis latviešu izglītošanas jomā. 1836. gadā Pantēniuss jeb Pantēnijs, kā viņu arī mēdz saukt, Kroņvircavā un Svētes muižā dibināja sākumskolas, kurās pirmo reizi kā atsevišķs mācību priekšmets parādās latviešu valoda. Nav gan zināms, kas tieši šajās stundās mācīts un vai tur bijusi ietverta arī gramatika. Līdzās latviešu valodai stundu sarakstā minēta arī lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, vēsture, dievvārdi un ģeogrāfija. Par ieceres īstenošanu ziņu nav, taču problēmas tolaik sagādāja latviešu valodu mācīt spējīgu skolotāju trūkums. 1837. gadā Pantēniuss Jelgavā nodibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, kas ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām.