“Rīta Panorāmas” nav, bet uz darbu un skolu jāiet? Svarīgākais, kas katram jāzina par pārcelto darba dienu 0
Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri.
Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu.
Darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.
Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.
Ja darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.
Ja darbinieks vai darba devējs ir uzteicis darbu un darba tiesisko attiecību pēdējā diena ir pārceltā darba diena – tā kā diena ir noteikta par darba dienu, darbiniekam jāierodas darbā un jāveic darba līgumā nolīgtais darbs.
Ja darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kad bija jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena, līdz dienai, kas noteikta par brīvdienu – darbiniekam nav jāierodas darbā brīvdienā.
Ja darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kas noteikta par brīvdienu, līdz dienai kad jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena – darbiniekam jāierodas darbā.
Ja darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.
Ja darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.
Soctīklotāju domas par darba dienu pārcelšanu dalās un brīžiem rada arī mulsumu, jo, piemēram, stāvvietas Rīgā šodien darbojas brīvdienu režīmā, bet sabiedriskais transports kursē kā darba dienās.
Ko domā par pārceltajām darba dienām?
