“Liepājas jūrmalā top ieriktēta branga mazgāšanās vieta!” Kā savulaik avīzes jūsmoja par Nikolaja peldiestādi 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1871. gada 21. jūlijā. Peldiestāde ar “brangām vannām”
Pirms 150 gadiem “Latviešu Avīzes” vēstīja: “Liepājas jūrmalā, kā avīzes jau ziņojušas, top ieriktēta branga mazgāšanās vieta, ar ko jau ir gājis brangi uz priekšu.
Kas šo vietu viņas vecā būšanā būs redzējis, tam to tagad ieraugot būs gan ko paskatīties.
Nikolaja mazgāšanas nams, kas tika uzbūvēts priekš nelaiķa troņmantnieka, ir izbūvēts no abiem galiem daudz lielāks, tā ka katrā galā ir pienākuši pieci rūmīgi kambari, trīs priekš jūras un divi priekš sildīta jūras ūdens mazgātājiem ar brangām vannām.
Blakām šim pārtaisītam namam rīta pusē ir uzbūvēts jauns prāvs mazgāšanās nams ar smuku gaņģi viscaur, no kā ieiet mazgāšanās kambaros.
Šie kambari, kādi 12 rindā vien, ir izlipināti ar raibiem papīriem (tapetēm), un katrā no šiem ir branga vanna, smalks sēdeklis (dīvāns), galdiņš un krēslis, abi smalki taisīti un pulierēti un spieģelis pie sienas.
Katrā vannā ienāk caur sienu divi spoži misiņa ānķini (krāni). Pa vienu no šiem ielaiž siltu un pa otru aukstu ūdeni. Vannas ir ielaistas grīdā. Šīm dibenā ir tapa, pa kuru pēc mazgāšanās var ātri izlaist ūdeni, kas no grīdas apakšas pa renēm aiztek prom.
Pavisam vecā un jaunā namā ir 22 vannas. Vecās vannas ir taisītas no cimentes un jaunās no bieza bleķa (cinka).”
Stāsts bija par iepriekšējā gadā atklāto siltā jūras ūdens vannu iestādi – Nikolaja peldiestādi, kas ilgus gadus bija viens no Liepājas lepnumiem.
Tā bija domāta aristokrātiskām un turīgo pilsoņu aprindām. Atbilstoši tā laika priekšstatiem, jūras ūdens peldes uzskatīja par dziednieciskām un pielīdzināja minerālūdens peldēm.
Jūras ūdeni pievadīja pa īpašu uzkrājaku un cauruļvadu sistēmu. Paralēli peldiestādes attīstībai tapa arī parks pie tās ar celiņiem, dīķi, saliņu un lapeni.
