Pirms 100 gadiem, 1915. gada 13. jūlijā, plašākai sabiedrībai darīja zināmu jau iepriekš pieņemto lēmumu sākt masveidīgu Rīgas rūpniecības uzņēmumu, izejvielu un pusfabrikātu evakuācija uz Iekškrieviju. Pirmā pasaules kara gaitā vācieši jau bija ieņēmuši Kurzemi un tuvojās Jelgavai.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Viljams paliek ēnā! Pēc Harija un Čārlza III tikšanās attiecības karaliskajā ģimenē krasi mainījušās

Lasīt citas ziņas

Rīgas, vēlāk arī citu Latvijas pilsētu evakuāciju rosināja Krievijas Kara ministrija, bet procesu pārraudzīja ģenerālis Zaļubovskis. Tiem, kas kavētu evakuāciju, ģenerālis piedraudēja ar izsūtīšanām un kara tiesu. Rīgas un Vidzemes rūpniecība faktiski tika iznīcināta. Vispirms evakuēja lielākos uzņēmumus, pēc tam pārējos – līdz septembrim ap 400 fabriku. Tām līdzi aizbrauca ap 70 tūkstošiem strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Prese skaidroja, ka tas darīts “ievērojot karalauka tuvumu”, kad apgrūtināta izejvielu piegāde. Vispirms izveda uzņēmumus, kam bija militāra nozīme, piemēram, vispārējo elektrības kompāniju un vagonu rūpnīcu “Fenikss”.