1940. gada 28. maijā. Pirmā sabiedroto uzvara 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem norvēģu, britu, franču un poļu vienībām kopīgiem spēkiem izdevās atkarot vāciešiem stratēģiski svarīgo Narvīkas ostu Norvēģijā – militārie vēsturnieki atzīmē, ka tā bijusi pirmā vērā ņemamā Rietumu sabiedroto sauszemes uzvara kopš Otrā pasaules kara sākuma.
Narvīka vācu rokās bija kritusi 1940. gada 9. decembrī, kad iebrucēji, izmantojot pārsteiguma momentu, operācijas “Vēzeres mācības” ietvaros ieņēma neitrālo Dāniju un sāka Norvēģijas iekarošanu. Drīz pēc tam pie Norvēģijas krastiem sākās kaujas starp vācu un britu karakuģiem un aviāciju.
Jau aprīļa vidū Norvēģijā pie Trumses izsēdās britu bataljoni, kam sekoja franču Alpu strēlnieki un ārzemnieku leģiona daļas, bet 9. maijā ieradās arī Francijā no sakautās Polijas armijas karavīriem izveidotā kalnu strēlnieku brigāde. Sabiedroto mērķis bija atgūt neaizsalstošo Narvīkas ostu.
Tā bija svarīga abām karojošajām pusēm. Caur Narvīku notika Zviedrijas dzelzsrūdas eksports, un osta bija svarīga, organizējot jebkādas militārās operācijas šajā Ziemeļeiropas daļā. Kopumā uzbrukumā Narvīkai piedalījās 24 500 sabiedroto karavīru, kam mēģināja pretoties ap 5600 vāciešu – raiba “kompānija”, kurā bija gan Alpu strēlnieki, gan izpletņlēcēji, gan sabiedroto nogremdēto vācu karakuģu jūrnieki.
Vācieši tika atspiesti kalnos un jau apsvēra iespēju atkāpties uz Zviedriju un nonākt internējumā, taču viņus glāba sabiedroto militārās situācijas pasliktināšanās Francijā.
Maija beigās Londona pieņēma principiālu lēmumu evakuēt karavīrus no Norvēģijas un to pašu darīja arī Francija. 8. jūnijā Narvīka atkal tika atstāta vāciešiem. Arī Norvēģijas valdība un karalis pārcēlās uz Londonu.
