IIN ieviesīs progresīvo likmi 0
Agrita Ozoliņa, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodaļas vecākā referente:
– Visbūtiskākās IIN likuma izmaiņas, kas skar visus IIN maksātājus, ir IIN likmes maiņa – ieviesīs progresīvo nodokļa likmi. Līdz šim fizisko personu ienākumus aplika ar 23% likmi. Turpmāk līdz 1667 eiro mēnesī vai 20 004 eiro gadā IIN likme būs 20%, ienākumu pārsniegumu no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro apliks ar 23% likmi, bet ienākumu, kas lielāks par 55 000 eiro, ar 31,4% likmi. Pirmās divas likmes – 20 un 23% – piemēros visa gada laikā pa mēnešiem. Pārsnieguma summai 31,4% likmi piemēros rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tātad, ja mēnesī naudas ienākums būs lielāks nekā 4584 eiro, summu vienalga apliks ar 23% likmi. Kad cilvēks gada beigās iesniegs gada ienākumu deklarāciju, tad pārsnieguma summai piemēros 31,4% likmi.
– Tātad var iznākt, ka lielo algu saņēmējiem nākamajā gadā vajadzēs maksāt papildu naudu valsts budžetā?
– Daudziem lielo algu saņēmējiem būs jāsamierinās, ka gada beigās viņi saņems nevis pārmaksas kā līdz šim, bet būs jāpiemaksā IIN maksājumi. Tā ir progresīvās IIN likmes negatīvā puse. Vienlaikus mazo ienākumu saņēmējiem IIN likme būs 20% – par 3% mazāka nekā šogad.
Pozitīvi, ka nākamajā gadā līdz 200 eiro mēnesī palielinās neapliekamais minimums. Neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs piemērojams ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī tiks piemērots diferencētais neapliekamais minimums, ko pēc saviem aprēķiniem noteiks Valsts ieņēmumu dienests. Piemērojot neapliekamo minimumu, ir jāņem vērā – ja mēneša ienākumi pārsniegs 1000 eiro mēnesī, tad neapliekamo minimumu nepiemēros. Ienākumi 1000 eiro apmērā ir neapliekamā minimuma piemērošanas griesti.
Tāpat arī palielinās atvieglojums par apgādājamajām personām – par katru personu 200 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pie mazāko ienākumu saņēmējiem paliks vairāk naudas. Iespējams, ka, piemērojot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamajām personām, ar IIN apliekamais ienākums neveidosies, līdz ar to IIN nebūs jāmaksā. Ja ir maza alga, piemēram, 440 eiro mēnesī, vispirms atskaita 11% VSAOI, tad piemēro neapliekamo minimumu 200 eiro un atvieglojumu par bērnu 200 eiro. Tādējādi ar IIN apliekamais ienākums vispār neveidojas. Iecere ar šādu nosacījumu ir atbalstīt mazāko naudas ienākumu saņēmējus.
– Kādas izmaiņas skar tieši lauksaimniekus?
– Attiecībā tieši uz lauksaimniekiem atsevišķu un speciālu izmaiņu nav. Paredzētās izmaiņas iet kopā ar izmaiņām visiem citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir arī lauksaimnieki. Ir ļoti daudz pozitīvā šajās izmaiņās.
Kā vienu no izmaiņām varētu minēt to, ka IIN likums līdz šim paredzēja ar IIN neaplikt saņemtās summas, kas lauksaimniekiem izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Līdz šim tās ar nodokli bija lemts neaplikt līdz 2017. gadam. Patlaban šis termiņš ir pagarināts līdz 2023. gadam. Vēl piecus gadus!
Vēl viena pozitīva izmaiņa – lauksaimniecības zemes pārdevējs patlaban var savu zemi pārdot lauksaimniekam un neievērot papildu kritērijus zemes pārdevējam (bija pašam jābūt lauksaimniekam un citi nosacījumi). Līdz šim bija lemts, ka kritērijus, kādiem jāatbilst pašam lauksaimniecības zemes pārdevējam, var neievērot līdz 2017. gadam. Patlaban šis termiņš ir pārcelts līdz 2023. gadam. Vienīgais nosacījums lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā būs, ka pircējam ir jābūt lauksaimniekam. Tātad termiņš uz pieciem gadiem ir pagarināts, lai gūto ienākumu no zemes pārdošanas neapliktu ar nodokli arī gadījumā, ja zemes pārdevējs pats neatbilst noteiktajiem kritērijiem.
Nākamais jaunums nav tik ļoti patīkams. Proti, saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80% apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tas noteikts visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp lauksaimniekiem. Tas nozīmē, ka izdevumos varēs iekļaut izdevumus vien līdz 80% no taksācijas gada ieņēmumu summas. Tātad no atlikušajiem 20% būs jāmaksā IIN. Vienlaikus ir dažādi bonusi, kas šo summu varētu mazināt. Piemēram, ir daži izdevumu veidi (darba alga, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums), kas izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, neskatoties uz 80% ierobežojumu. Vēl svarīgi – radušos saimnieciskās darbības zaudējumus ir tiesības segt no nākamo trīs gadu saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet iekļaujoties izdevumu 80% ierobežojumā. Tā ir pozitīvā lieta nodokļu sloga mazināšanā.
Tādējādi katram saimniekam situācija būs citāda, būs vajadzīga ļoti liela un rūpīga matemātiskā rēķināšana, lai tiktu līdz gala rezultātam. Taču būs arī VID metodiskie materiāli un VID nāks saimniekiem palīgā, lai iekļautos darba ritmā. Vēl svarīgs ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins. No nākamā gada būs cits UIN likums. Pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība tiek pārcelta uz IIN likumu. Tas nozīmē, ka to saimnieciskās darbības pamatlīdzekļu, kas ir pirkti līdz 2018. gadam, nolietojumu aprēķinā un uzskaitē faktiski nekas nemainās. Ir pozitīva maza nianse – līdz šim atsevišķiem pamatlīdzekļiem piemēroja summas mazinošu koeficientu, bet turpmāk ir ļauts to nepiemērot. Cilvēks var izvēlēties – vai turpmāk šo koeficientu rēķināt vai nerēķināt. Bet jāņem vērā, ka izvēlēto metodi šādu pamatlīdzekļu norakstīšanai turpmāk mainīt vairs nevarēs.
Pamatlīdzekļiem, kas pirkti pēc 2018. gada 1. janvāra, varēs izvēlēties vienu no divām metodēm – lineāro metodi, kad pamatlīdzekļus noraksta pa 5–10 gadiem, vai degresīvo metodi, kad pamatlīdzekļiem tiek noteikts taksācijas perioda nolietojums procentos. Izvēlēto metodi nevarēs mainīt nākamos desmit gadus.
Pozitīvas nianses iezīmējas arī tajā, ka gan saimnieciskās darbības veicēju, gan arī lauksaimnieku, kuri visbiežāk nodarbina algotu darbaspēku, naudas ienākumi varētu nedaudz kāpt uz samazināto darbaspēka nodokļu rēķina. Tātad saimnieciskās darbības veicējam izmaksas par darbiniekiem varētu būt mazliet mazākas nekā šajā gadā. Tas arī mazliet varētu palielināt lauksaimnieku naudas līdzekļu apgrozījumu.
Papildus visam minētajam vēl varētu norādīt, ka par pārdotajiem kokiem koku pārdevējiem paliek vecā kārtība. Piemēro 10% likmi. Izdevumu normas, skatoties, vai augošs mežs vai kokmateriāli, ir 25 vai 50%.
Arī nekustamā īpašuma izīrētājiem, kuriem nerodas būtiski saimnieciskās darbības izdevumi, patlaban spēkā esošo kārtību nemainīs. Tātad ienākums tiek aplikts ar 10% likmi un izdevumos var atzīt vien nekustamā īpašuma nodokli. Taču, ja runājam par nekustamā īpašuma atsavināšanu, kas ir kapitāla pieaugums, ir jānorāda, ka IIN likme palielinās par 5% – no 15 līdz 20%. Šīs izmaiņas skars ikvienu cilvēku, kurš pārdod savu nekustamo īpašumu.
