Tas var skart ikvienu: drošības dēļ valsts atsavinās simtiem īpašumu pierobežā 4
Līdz 2028. gadam austrumu pierobežā plānots izvietot pretmobiliātes šķēršļus, un šim nolūkam valstij būs jāatsavina apmēram 2000 hektāru zemes no vairākiem simtiem īpašnieku. Konkrēti zemes gabali gan vēl nav nosaukti, un tieši šī neskaidrība raisa neapmierinātību zemnieku vidū, vēsta portāls LSM.
Dagdas Kultūras namā šonedēļ notika iedzīvotāju tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (“Progresīvie”) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem. Pasākumā iedzīvotāji gan daudz jautājumu neuzdeva – daudzi zemnieki bija aizņemti ar labības kulšanu.
Andrupenes pagasta saimniece Marija Ļevkova atzina, ka zemniekiem lielākās bažas ir par kompensāciju aprēķinu un sadzīvošanu ar bruņotajiem spēkiem.
Kāda sieviete sūdzējās, ka pēc militārajām mācībām izdangāts ceļš, taču NBS trūkst resursu, lai to salabotu.
Ministrs atzina, ka šādas lietas jānovērš, un solīja informatīvā tālruņa ieviešanu, kur iedzīvotāji varēs meklēt palīdzību.
Ļevkova LSM skaidro, ka viņai jau pirms pāris gadiem atsavināts mežs pierobežā: “Es saprotu, tā ir mūsu aizsardzība, mūsu pirmās iespējas, kā to veidot. Mēs neesam pret, bet lai kaut ko apmainītu pret kaut ko, tas pagaidām.. neiet tā.”
Toreiz par zemi samaksāja kadastrālo vērtību, bet šoreiz plānots vērtēt saimniecisko vērtību – ņemot vērā ražību un koku daudzumu. Ēkas atsavināt neplāno.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Kaspars Miezītis uzsvēra, ka kompensācijas noteiks godīgi, lai nerastos iespējas spekulācijām. Pierobežā jau esot aktivizējušies zemes pārpircēji.
Zemju atsavināšana vēl nav sākusies, šobrīd top resursu parki, galvenokārt uz valsts vai pašvaldības zemēm. Process jāpabeidz līdz 2028. gadam. Sprūds piebilda: “Mīts, kas jākliedē, ir tas, ka tā nav ne atņemšana, ne masveida atsavināšana, tas attiecas uz ierobežotu teritoriju, uz ļoti konkrētiem punktiem.”
Rudenī par iecerēm sāks spriest Saeima, bet īpašumu sarakstu vēl vērtēs arī Ministru kabinets.
