5. “Es vienmēr visu daru nepareizi/ne tā.” 0
Ja tu lieto šo frāzi attiecībā uz sevi, tad kāds kādreiz spējis tev iestāstīt, ka, lai arī ko tu darītu, tu pēc definīcijas to nevari izdarīt labi un pareizi. Un pat tagad, kad esi pieaudzis, tu turpini ticēt, ka neesi spējīgs kaut ko izdarīt uz visiem 100%.
Tu baidies no katra sīkuma un katras kļūdas, jo tev šķiet, ka tevi par to, iespējams, priekšniecība nosodīs, bet, visticamāk, atlaidīs no darba. Tev šķiet, ka, lai ko tu darītu, apkārtējie nav pilnībā apmierināti ar rezultātu. Pat ja tev pateiks, ka viss ir labi, tu tik un tā neticēsi un mocīsies.
Pārliecība “es visu daru nepareizi” atņem tev stabilitātes sajūtu, jo tu visu laiku raizējies par to, ko esi darījis un pateicis, un pat par to, ko neesi paveicis un pateicis. Tu uztraucies ne tikai par tagadni, bet arī par nākotni, tādējādi saindējot savu dzīvi “šeit un tagad”, pat tad, ja vēl nav objektīvu iemeslu pārdzīvojumiem.
Tu salīdzini savus darbus un vārdus ar kādu ideālu, un šī tieksme pēc perfekcionisma padara tevi par īstu neirotiķi. Apstājies: ideālu cilvēku nav. Nesalīdzini sevi ar neesošo ideālu. Tas, ko tu dari un runā, ir tavs stils. Nomaini frāzi “es vienmēr visu daru nepareizi” ar “es to daru savā veidā”, un tici – “savā veidā” nenozīmē “sliktāk”.
