Ābeļu ziedu kaitēkļi. Eksperta ieteikumi to atpazīšanā un apkarošanā 0
Edīte Jākobsone, Augu aizsardzības zinātniskais institūts Agrihorts
Pērn maija sākumā Latvijas augļkopjus pārsteidza salna. Tā uznāca, kad ābeles pēc siltā aprīļa bija jau labi paplaukušas, nokozdama vietām pat lielāko daļu ziedu un stipri ietekmējot potenciālo ražu. Šādos apstākļos īpaši aktuāli ir pasargāt ābeles no kaitēkļiem, lai nezaudētu vēl vairāk ābolu. Diemžēl klimata pārmaiņu dēļ pastāv iespēja, ka šādi apstākļi ik pa laikam atkārtosies un arī kaitēkļu silto ziemu dēļ būs daudz, tāpēc jo svarīgāk ir mācīties no iepriekšējo gadu pieredzes un veikt visus iespējamos pasākumus, lai nosargātu savu dārzu.
Ābeļziedu smecernieks
2019. gada pavasarī, staigājot pa ziedošu ābeļdārzu un vērtējot sala izraisītos bojājumus, daudzās saimniecībās varēja redzēt vēl kādu parādību – ziedpumpuri nobrūnēja un neatvērās. Dažās saimniecībās Vidzemē tādējādi bojā gāja liela daļa pumpuru. Vainīga bija ābeļziedu smecernieka Anthonomus pomorum vabole, kas dēj olas ābeļu pumpuros, jaunie kāpuri no iekšpuses barojas ziedpumpuros, tāpēc tie neplaukst (attēlā).
Lai nākamajā gadā izvairītos no šādiem bojājumiem, pavasarī, tikko temperatūra dienas vidū pārsniedz +6 grādus, ik pārdienas saulainā bezvēja laikā jāizstaigā dārzs. Ar nūju trīs reizes uzsitot pa zara pamatni, izpurina nejauši izvēlētus ābeļu zarus virs aptuveni 50 x 50 cm lielas baltas paplātes vai ar baltu audeklu apvilkta rāmja. Skaita, cik ābeļziedu smecernieka vaboļu nokritis no zara. Ierobežošana ir nepieciešama, ja, izkratot 50 zarus, izdodas atrast vairāk nekā astoņus smecerniekus.
Tikko konstatēts, ka ābeļziedu smecernieku nepieciešams ierobežot, pēc iespējas ātrāk, kamēr ābeles vēl nezied, vienreiz lieto ābeļziedu smecernieka ierobežošanai reģistrētu insekticīdu pēc ražotāja norādījumiem. Būtiski ir ne tikai konkrētā gada kratījumi, bet arī iepriekšējo gadu novērojumi, un ir pamats uztraukties, ka arī šajā gadā tas atstās ietekmi uz ražu, sevišķi, ja tiek plānota zema ziedēšanas intensitāte. Bagātīgas ziedēšanas gadījumā tas var kalpot kā dabisks ziedpumpuru retinātājs.
Ābeļu lapu un pumpuru tinējs
Savukārt citās saimniecībās problēmas sākās līdz ar lapu plaukšanu un ziedpumpuru izvirzīšanos. Rozetēs bija atrodami pelēkzaļi kāpuri ar tumšu galvu un punktiņiem uz muguras. Tas var būt ābeļu lapu tinējs Hedya nubiferana (attēlā) vai ābeļu pumpuru tinējs Spilonota ocellana. Sākumā šie kāpuri ir sīki (3–4 mm), vēlāk izaug līdz pat 15–20 mm gari. Lapas un ziedpumpuri tiek apgrauzti, rozetē dažkārt saķepuši sīki izkārnījumi un zīda pavedieni, vēlāk lapas un ziedi var būt saausti kopā.
Lai laikus novērstu postījumus, līdzko lapas ir paplaukušas un sāk kļūt redzami ziedpumpuri, ik pārdienas ir jāiet dārzā un rūpīgi jāaplūko plaukstošās rozetes, pašķirstot lapas un pumpurus. Svarīgi aplūkot 5–10 rozetes uz vismaz 10 kokiem katrā šķirnē, jo ir šķirnes, kas kāpuriem garšo labāk vai ne tik labi, un invāzija dārzā var būt nevienmērīga.
Ja vidēji vairāk nekā 3% lapu virsmas ir noēsti vai kāpuri vairākās vietās dārzā ir ķērušies pie ziedpumpuriem, tie ir jāierobežo. Ierobežo ar lapu tinēju ierobežošanai Latvijā reģistrētiem insekticīdiem, sekojot ražotāja instrukcijām. Ziedu nosargāšanai pietiek ar vienu smidzinājumu pirms ziedēšanas – tikko konstatēts, ka kāpuru ir tik daudz, ka tie jāierobežo. Jo jaunāki ir kāpuri apstrādes brīdī, jo efektīvāks smidzinājums. Jāatceras, ka ziedēšanas laikā insekticīdu smidzinājumi ābeļu stādījumos nav atļauti.
Zāģlapsene
Dažos dārzos gadu no gada ražā atrodami āboli, kurus apvij lentveida rēta (attēlā).
Šajos stādījumos, rūpīgāk ieskatoties, jūnija sākumā pirms augļaizmetņu otrās nobires augļaizmetņos redzami caurumi, kuros ir tumši brūni lipīgi izkārnījumi, kas smērē rokas oranžas un ož pēc blaktīm (attēlā).
Vainīga ir ābolu zāģlapsene Hoplocampa testudinea, kas dēj olas ābeļu ziedos, un tās kāpuri bojā ābolu augļaizmetņus. Ja iepriekšējos gados ir novērotas šādas pazīmes, aprīļa vidū uzsāk monitoringu, izmantojot baltus līmes vairogus (attēlā) vai lapiņas (svarīgi, lai ražotājs būtu norādījis, ka tie derīgi Hoplocampa sp. monitoringam), ko izkar dārzā ābeļu zaros.
Līdz ziedēšanas beigām ik nedēļu saskaita pie līmes pielipušās ābolu zāģlapsenes. Nav oficiāli izstrādātu sliekšņu, pie kuriem būtu jāveic ierobežošana, bet pieredze rāda, ka, izmantojot lielus abpusējus vairogus (lipīgā virsma ~1000 cm2) vājas ziedēšanas gadījumā, vismaz 15 noķertas ābolu zāģlapsenes nedēļā kopā ar vērā ņemamiem bojājumiem iepriekšējā gadā norāda uz nepieciešamību veikt ierobežošanu.
Zāģlapsenes ierobežo ar ābolu zāģlapsenes ierobežošanai reģistrētiem insekticīdiem. Veic vienu smidzinājumu laikā, kad šķiļas kāpuri. Šis laiks parasti aptuveni sakrīt ar pēdējo ziedlapu nobiršanu. Ir pieejama lēmuma atbalsta sistēma RIMpro-Hoplocampa, taču tā Latvijas apstākļos ir aprobēta tikai divus gadus un izskatās, ka prognoze nav precīza – tā steidzas par 2–4 dienām.
Laputis
Faktiski visās saimniecībās lielākā vai mazākā mērā 2019. gada vasarā savairojās dažādu sugu laputis: ābeļu zaļā laputs Aphis pomi (attēlā), rožu–ābeļu laputs Dysaphis plantaginea, ābeļu sarkanpangu laputs Dysaphis devecta.
Par laputu savairošanos liecina uz dzinumiem vai jauno lapu apakšpusē zaļu, pelēkzaļu, pelēku vai iesārtu laputu lielākas vai mazākas grupas. Lapas zaru galos sarullējas, nevienmērīgi dzeltē vai uz tām parādās uzpūtušies sārti laukumi. Lapas mēdz kļūt lipīgas. Stipras invāzijas gadījumā atmirst dzinumu gali. Pa koka lapotni, it īpaši dzinumu galiem, aktīvi rāpo skudras. Ražā novērojami deformēti sīki, grubuļaini āboli.
Lai laikus pamanītu laputu invāziju, visu vasaru ik pārdienas jāizstaigā dārzs, un, pievēršot uzmanību visām stādījuma daļām, izlases kārtībā vairākiem kokiem jāapskata jaunie dzinumi. Kopā vajadzētu apskatīt vismaz 100 dzinumu. Ierobežošana nepieciešama, ja laputis atrod uz pieciem dzinumiem no 100 vai biežāk.
Ierobežo ar laputu ierobežošanai reģistrētiem insekticīdiem. Svarīgi veikt smidzinājumu pēc iespējas drīzāk, kamēr lapas vēl nav deformējušās, jo pēc lapu sarullēšanās pieskares iedarbības insekticīdi ir maz efektīvi. Ja lapas jau sarullējušās, jālieto sistēmas iedarbības insekticīds.
Jāveido dārza dienasgrāmata
Ir svarīgi pierakstīt savus novērojumus gan par kaitēkļiem un slimībām, gan dārzā veiktajiem pasākumiem un gadu no gada veidot dārza dienasgrāmatu. Kaitēkļi dārzā neparādās piepeši no tukša gaisa. Tie tur ierodas, dibina populāciju, vairojas, populācija aug, samazinās vai cikliski svārstās dažādu faktoru ietekmē. Veicot regulārus pierakstus, ir iespējams saprast, kas tieši notiek konkrētajā dārzā, ko var sagaidīt nākotnē un kā vislabāk šādā situācijā rīkoties. Šādi pieraksti ir arī ļoti noderīgi gadījumā, ja rūpes par dārzu uz laiku vai pavisam nākas nodot kāda cita cilvēka rokās.
Turpinājums nākamajā Agro Topa numurā
