Āda zvīņaina un niez: tā iemesls var būt ne tikai dermatoloģiskas, bet arī citas saslimšanas 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Uz kakla parādījās brūns plankums, kurš stipri niez. Āda tam apkārt sausa, stipri zvīņojas. Ģimenes ārsts teica, ka tā droši vien esot zvīņēde, un izrakstīja smēri. Ziedu, ziedu, bet labāk nekļuva. Tad izmēģināju vēl dažas ziedes, bet nekas nepalīdz,” redakcijai pastāstīja pensionāre Anna no kāda attāla Latvijas reģiona, lūdzot pastāstīt par ādas ēdēm – vai to ir daudz un kā noskaidrot, kura no tām varētu būt īstā.
Dakter, man uzmetusies ēde!
“Ar ēdi parasti saprot apsārtušu, reizēm zvīņainu ādas bojājumu, kurš atgādina jēlas gaļas gabalu. Šādu paaugstinātu, plātnītes veida izsitumu apzīmē ar terminu – papula. Tā rodas maz aizsargātā ādas rajonā, kurā ir traumēta, noberzta, pārmazgāta, attaukota vai kā citādi bojāta ādas barjera. Āda šajā vietā tiek infiltrēta ar šūnām, kuras ierodas aizsargāt bojājumu,” stāsta Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Ķīsis.
Papulas var būt ne tikai papuloskvamozo slimību – psoriāzes jeb zvīņēdes, parapsoriāzes, sarkanās plakanās mezgliņēdes (latīniski lichen ruber planus), sistēmiskās sarkanās vilkēdes, sārtās ēdes jeb Žibēra slimības –, bet arī infekciju slimību grupai piederošu sēnīšu saslimšanu, tajā skaitā arī daudzkrāsainās ēdes, vai pat seksuāli transmisīvo slimību, piemēram, sifilisa, pazīme.
Profesors uzsver, ka ar papulām līdzīgiem ādas bojājumiem var izpausties arī dažas priekšvēža formas (piemēram, aktīniskā keratoze, kuru izraisa pārmērīga saules UV starojuma iedarbība) un ādas audzēji (skvamozo šūnu karcinoma, virspusējā bazalioma, ādas limfoma un citi) sākotnējās stadijās.
“Galvenā kļūdas ir terapijas uzsākšana bez diagnozes, bieži ar ārīgi lietojamiem hormonāliem līdzekļiem, kuri sniedz īslaicīgu efektu, nomaskējot slimības klīnisko ainu, tādējādi kavējot pacienta izmeklēšanu un tam sekojošu adekvātu ārstēšanu. Ir tikai dažas ādas saslimšanas, kuras nav saistītas ar organisma sistēmu disregulāciju,” norāda dermatologs.
Ja nu tomēr zvīņēde
Profesors stāsta, ka psoriāze ir ģenētiski pārmantota slimība. Ģenētiskās izmaiņas izraisa vielmaiņas sistēmu traucējumus, radot dažādas veselības problēmas. Slimībai raksturīgās izpausmes bieži parādās jau uzreiz pēc dzimšanas.
“Agrīni slimības simptomi, kuri parādās uz pacienta ādas, ir sausums, pirkstgalu plaisāšana, smaganu asiņošana, nelieli nagu bojājumi, sausi, saplaisājuši papēži, matu maisiņu bojājumi jeb folikulīts, sarkana seja, pinnes. Tiem pievienojas arī alerģiskas reakcijas, svara problēmas, cukura intolerance, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi (hipertensija, aritmijas), artrīti,” viņš uzskaita daudzveidīgās slimības izpausmes.
Parasti, lai sāktos psoriāze, nepieciešams kāds ierosinošs faktors, piemēram, stress, infekcija, noteiktu medikamentu, piemēram, litija, lietošana, saules gaismas trūkums. Pie provocējošiem faktoriem pieder arī ārējās vides iedarbība, piemēram, auksta, sausa ziema, dzīvesveida kļūdas, nezinot savu diagnozi, ēšanas paradumi.
Dažreiz slimība var izpausties arī pēc ādas ievainojuma vai spēcīga saules apdeguma, medicīnā to dēvē par Kēbnera fenomenu. Tad psoriāzei raksturīgie izsitumi parādās traumas vietās – uz elkoņiem, ceļgaliem, zem nagiem, uz galvas ādas.
Psoriāzi var sajaukt ar citu ādas saslimšanu, piemēram, ar atopisko vai seborejisko dermatītu, kuram arī raksturīga ādas lobīšanās.
“Seborejiskajam dermatītam ar psoriāzi kopīga bojājuma zona galvas matos, taču tas parasti skar seju, ģenitālijas, krūšu rajonu un ādu starp lāpstiņām. Uz ādas tāpat redzami sarkani plankumi papulu formā, taču seborejiskā dermatīta gadījumā ir mazāk zvīņu, tam vairāk raksturīga dzeltenu kreveļu veidošanās. Savukārt, pakasot parasto zvīņaino psoriāzes izsitumu, vispirms redzama stearīna plankumam līdzīga virsma, tad parādās zem plānas ādas esošie asinsvadi. Turpinot kasīt šo vietu, sākas punktveida asiņošana,” skaidro ārsts.
Sēnītes un citas infekcijas
“Rozā ēde jeb Žilbēra kaite, iespējams, saistīta ar herpes grupas vīrusiem. Slimība sākas ar vienu “ziņneša” izsitumu, kura izmērs parasti ir lielāks. Pārējo izsitumu gareniskās asis ir vērstas paralēli ribstarpu nervu gaitai. Izsitumi ir plānāki par tiem, kurus novēro psoriāzes pacientiem. Viegli pakasot, parādās slēptas zvīņas,” skaidro dermatologs. Viņš saka, ka biežāk gan sastopamas nevis vīrusu, bet citu mikroorganismu izraisītas ēdes, tādas kā daudzkrāsainā un cirpējēde.
Daudzkrāsainās ēdes izraisītājs – viena no tā saucamajām pseidosēnēm –vairumam cilvēku mitinās uz ādas. Tās izraisa slimību tad, ja cilvēkam ir lipīdu vielmaiņas traucējumi, pastiprināti svīstot, pārāk bieži mazgājoties. Šai ēdei raksturīgi sārti, iekaisuši un depigmentēti vai hiperpigmentēti ādas plankumi galvenokārt ķermeņa augšdaļā.
Savukārt cirpējēdes gadījumā, kurai raksturīga matu izkrišanu galvas ādas iekaisuma vietā, pacientam var būt arī gludās ādas bojājumi – zvīņaini plāksnītes veida izsitumi – papulas. Šo infekciju var iegūt gan no mājdzīvniekiem – kaķiem un suņiem, gan arī no cilvēkiem.
Profesors Jānis Ķīsis uzsver, ka tad, ja uz ādas parādījušies niezoši izsitumi, āda zvīņojas un lobās, nevajag nodarboties ar pašārstēšanos, bet vērsties pie dermatologa, kurš visprecīzāk spēs noteikt diagnozi, vai nu uzreiz vizuāli izvērtējot ādas bojājumus, vai arī nosūtot pacientu padziļinātai izmeklēšanai, lai pēc tam uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
