Aigars Freimanis: “Uz stāstiem par saliedētību skatos ar vieglu skepsi” 0
Kamēr Latvijā kāds domās par referenduma rosināšanu par divām valsts valodām, nav īsti pamata runāt par saliedētību, jo latviski un krieviski runājošajiem ir lielas vērtību atšķirības, šādu domu TV24 raidījumā “Speciālizlaidums” izteicis sociologs, “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis.
“Saliedētība šobrīd nav iespējama nekāda, tur notiek karš, kurš uzņem apgriezienus, cik var nojaust. Krievijas puse šobrīd gatavo jaunus uzbrukumu scenārijus, jo pirmais zibenskarš, kā visi atzīst, ir izgāzies. Visi apzinās, ka Ukraina nav nekāda brāļu tauta tradicionālajā šī simbola nozīmē, tā ir tauta, kas cīnās un tā ir tauta, kas ir gatava pretoties,” saka A.Freimanis.
Savukārt runājot par Latvijas situāciju, sociologs uz saliedētību skatās ar vieglu skepsi. “Tā ir laba lieta – būt saliedētiem. Es pilnīgi tam piekrītu tādā simboliskā nozīmē, bet man galvā visu laiku stāv viena lieta,” pauž A.Freimanis, kuram nav saprotams, ka kāds var rosināt referendumu par otru valsts valodu. Šādā situācijā nekāda saliedētība vienkārši neesot iespējama.
“Paliksim katrs pie sava. Tas nenozīmē, ka ārpus valodas vai politikas mums nav citu lietu, kuru ietvaros mēs varam saliedēties. Ir sports, ir kultūra, ir ekonomika, ir daudzas lietas, kas strādā neatkarīgi no tā, kāda ir tā politiskā sistēma, kas strādā, jo tur ir cieši cilvēciskie kontakti,” vērtē sociologs.
Vienīgie brīži, kad saliedētība, iespējams, pastāv, ir, piemēram, sportā: “Ja Latvijas izlasa vinnēs kaut kad hokejā Kanādu, mēs visi, gan latviski, gan krieviski runājošie, stāvēsim pie Brīvības pieminekļa, dziedāsim dziesmas, dziedāsim beigu beigās arīhimnu, plivināsim karogu un jutīsimies vienoti un saliedēti. Bet tad aiziesim mājās un pamodīsies pilnīgi citas atsauksmes.”
“Tās ir vērtību atšķirības, tās ir kultūras atšķirības, tās ir ģimenes pieredžu atšķirības. Tās ir ļoti sarežģītas lietas,” rezumē A.Freimanis.
