“airBaltic” lietā viss nav bijis tik viennozīmīgi… “Sabiedrībai tas tika slēpts, un ir pamats spriest, ka Evika Siliņa maldināja” 0
“Mēs gribētu skaidru komunikāciju – ja šis plāns bija, tad pie tā arī turamies, un maksimāli uz to arī strādājam” – tā valsts kontrolieris Edgars Korčagins teica intervijā pēc ziņojuma publiskošanas par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” uzraudzību saistībā ar valsts ieguldījumu neatgūšanu. Pēc tam, kad valdība pērn augustā lēma sākt šo ieguldījumu norakstīšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu, tika paziņots, ka jaunu valsts ieguldījumu vairs nebūs, bet janvārī Ministru prezidente pauda, ka līdz decembrim nav zinājusi par “airBaltic” padomes priekšsēdētāja vēstuli, kur teikts pretējais, jo tā iekritusi “mēstulēs”, vēsta portāls lsm.lv.
Šajā rakstā raidījums “Kas notiek Latvijā?” (KNL?) publisko šo vēstuli un saistībā ar to aizvadītajos mēnešos izpētīto, kas liecina, ka skaidra komunikācija no dažādiem politiķiem un amatpersonām nav bijusi arī par jauniem valsts ieguldījumiem.
Jaunu valsts ieguldījumu scenārijs – gan augustā, gan oktobrī
Pērnā gada 3.septembrī, dažas dienas pēc valdības lēmuma, toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens preses konferencē paziņoja, ka ka “kritisks nosacījums ir, ka valsts finansiāli neiesaistās šajā IPO – ne pirms IPO, ne IPO emisijā”
Tālaika “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks KNL? apgalvo, ka Satiksmes ministrijas augstākajām amatpersonām vēl pirms 30. augusta valdības ārkārtas sēdes bija zināms par scenāriju, kurā valstij būs uzņēmumā jāinvestē papildu līdzekļi. “Tai brīdī, gan vēl nebija formulēta minimālā valsts līdzdalība 25%+1 balss, ko izdarīja tikai 30/08 valdības sēdē, līdz ar to nevarēja pateikt konkrētas summas, kaut no padomes puses jau tās skanēja 50-100mio apmērā, kā līdzieguldījuma fakta nepieciešamību IPO gadījumā” – tā KNL? rakstiski skaidroja Vasks.
Kaspara Briškena notikumu atstāsts KNL? gan mazliet atšķiras. Bijušais ministrs skaidroja, ka “airBaltic” IPO konsultanti, tostarp investīciju bankas augustā minējušas, ka varētu būt nepieciešams valsts līdzieguldījums IPO laikā, lai investoros radītu lielāku interesi, taču bijis arī solījums, ka šāda iespēja ir maz ticama. Līdz ar to, 30.augusta valdības sēdē šāda iespēja izslēgta. Septembra sākumā “airBaltic” valdes un padomes uzstādījums mainījies un valsts līdzieguldījums uzņēmuma vadības retorikā pārtapis no iespējas par nepieciešamību.
KNL? izpēte liecina, ka “airBaltic” nākotne arī pēc augusta valdības sēdes bijusi ne tikai vienas ministrijas, bet dažādu resoru politiķu un amatpersonu dienaskārtībā, bet tas publiski nav atklāts. Publiski pirmo reizi iespēja, ka valstij varētu nākties līdzieguldīt “airBaltic” IPO laikā izskanēja vien šā gada 2. janvārī, kad Vasks par to paziņoja savā ierakstā sociālajā tīklā “LinkedIn”, turklāt norādot, ka “ieguldījuma nepieciešamība, visticamāk, ir neizbēgama”, konkrētu summu neminot. Taču konkrēta summa tika nosaukta jau oktobrī – Vaska vēstulē, par kuru Ministru prezidente apgalvoja, ka par to nezināja, jo tā nonākusi “mēstulēs”.
Valsts kanceleja KNL? izsniedza šo, ar 2024. gada 22.oktobri datēto, bet 23. oktobrī parakstīto vēstuli. Vēstules nosaukums ir “Par valsts un kompānijas sadarbību airBaltic IPO procesā” un tajā apskatīti vairāki problēmjautājumi,
bet noslēgumā teikts, ka “ja veiktais pirms-IPO kompānijas novērtējums būs zem EUR 100 miljonu sliekšņa, tad lai nodrošinātu turpmāku bloķējošo ietekmi kompānijā, valsts līdzieguldījums uz tirgus noteikumiem var būt neizbēgams”, kā arī norādīts, ka šādam attīstības scenārijam būtu jāgatavojas laikus un tobrīd aplēstais ieguldījuma apjoms ir 50-100 miljoni eiro.
Netieši norādīts, ka tas būtu vēlamais scenārijs, jo “saskaņā ar procesa padomnieku atsauksmēm, investori arī turpmāk vēlas redzēt valsti kā būtisku daļu no airBaltic akcionāru struktūras.”
Premjeres padomnieki vēstuli apsprieda jau tās saņemšanas dienā
Janvārī intervijā “DelfiTV” Evika Siliņa sacīja, ka par iespējamo valsts nākamā ieguldījuma scenāriju uzzinājusi vien decembrī. “Ziniet, es nezināju, jo man atnāca padomes vēstule “mēstulē” un man nebija šādas informācijas. Tad, kad es par to uzzināju, tas bija stipri vēlāk – decembrī, ka ir šāds pieprasījums, bet tas galīgi nesakrīt ar to, ko teica uzņēmuma operatīvā vadība.”
KNL? noskaidroja, ka sarakstē un sarunās par šo tēmu iesaistītas dažādas amatpersonas, tostarp no premjeres biroja un patiesībā jaunu valsts ieguldījumu scenārijs bija zināms plašākam politiķu un amatpersonu lokam. Taču sabiedrībai tas tika slēpts un ir pamats spriest, ka Evika Siliņa intervijā “DelfiTV” maldināja sabiedrību.
Vasks rakstiskā atbildē KNL? apstiprināja, ka “pēc 30/08 lielā darba grupa, kas nodarbojās ar IPO procesu, no investīciju bankām dzirdēja virkni ar scenārijiem, pie kādas uzņēmuma vērtības IPO brīdī, varētu būt nepieciešamais valsts atbalsts. Šajā darba grupā piedalās gan SM gan PM birojs.” Nekādas redzamas aktivitātes padomes virzienā nav sekojušas.
Pēc ilgstošas sarakstes Valsts kanceleja atzina, ka Vaska vēstule oktobrī tika adresēta ne tikai Siliņai, bet arī viņas padomniecei valsts pārvaldes jautājumos Ilzei Skrodelei. Vienā no atbildēm uz KNL? jautājumiem VK direktors Raivis Kronbergs pauda, ka pēc vēstules saņemšanas jau 23. oktobrī – tajā pašā dienā, kad saņemta vēstule – “tika organizēta tikšanās, piedaloties arī AS “Air Baltic Corporation” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam”. Arī premjeres padomniece komunikācijas jautājumos Anna Ūdre apstiprināja šādu tikšanos, kurā piedalījušās “visas iesaistītās puses”. Kronberga vietnieks Pēteris Vilks vēlāk konkretizēja, ka sanāksmē piedalījās “Ministru prezidentes biroja, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un AS “Air Baltic Corporation” valdes un padomes pārstāvji.”
Vasks KNL? apstiprināja, ka 23.oktobra vēstules saturu pārrunājis tajā pašā dienā ne tikai ar Skrodeli, bet arī ar citu premjeres padomnieku Salvi Draviņu, kurš ir padomnieks Eiropas Savienības jautājumos. Kopumā minētajā darba grupā iesaistīti visi “airBaltic” konsultanti, tostarp investīciju bankas un juristi, no premjeres puses – Skrodele un Draviņš, arī SM valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
Visbeidzot Anna Ūdre uz precizējošiem KNL? jautājumiem atklāja, ka “ar 2024. gada 23. oktobra vēstules saturu Ministru prezidentes padomnieki (Ilze Skrodele un Salvis Draviņš) Ministru prezidenti iepazīstināja īsi pirms plānotās darba tikšanās ar iesaistītajām pusēm, kurā tika pārrunāts stratēģiskā investora piesaistes process un IPO progress.”
Arī vairāki ministri zināja par potenciāliem jauniem valsts ieguldījumiem
Oktobra vēstule ir viena no vairākām vēstulēm, ar kurām tālaika “airBaltic” padome vērsusies pie vairākiem valdības locekļiem. KNL? rīcībā ir 29. novembrī nosūtīta vēstule “Ziņojums par airBaltic IPO procesa stratēģiskajiem riskiem un nepieciešamajiem pasākumiem”, kas adresēta gan Ministru prezidentei, gan satiksmes, tieslietu, finanšu un ekonomikas ministriem. Šai vēstulei kā pielikums pievienota oktobra vēstule, tādējādi arī visi minētie ministri, ja ne agrāk, tad vismaz novembra beigās – vēl pirms Saeimā pieņēma valsts budžetu 2025.gadam – zināja par jaunu valsts ieguldījumu scenāriju, taču arī publiski to neatklāja.
KNL? jautāja visiem ministriem par reakciju uz novembra vēstuli. Ministru pārstāvji nenoliedza šādas vēstules saņemšanu, taču atbildes, lielākoties ar atrunām par informācijas ierobežotu pieejamību, bija dažādas – sākot no tā, ka vēstule “pieņemta zināšanai”, līdz izvērstiem papildjautājumiem no ekonomikas ministra puses, taču nevienā no gadījumiem nav ne vārda par papildus ieguldījumiem. Savukārt Ministru prezidentes pārstāve Anna Ūdre “whatsapp” sarakstē pauda versiju, ka iepriekš minētā “mēstule” patiesībā bijusi šī, 29.novembrī sūtītā vēstule.
