“Aiz Cēsīm Vidzemes šoseja pārtop par Pleskavas šoseju!” Krastiņš norāda uz nepilnībām 0

Pievieno LA.LV

Finansists Edmunds Krastiņš TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja, ka Latvija pati ar ceļazīmēm uztur Krievijas virzienu pieejamu. Viņš uzsver – kamēr Cēsīs Vidzemes šoseja pārtop par Pleskavas šoseju, mēs paši veidojam dezinformāciju.

VIDEO. “Rīgu viņš jau ir pārliecinājis….” Krievija ANO Drošības padomes sanāksmē izsaka tiešus draudus Latvijai 84
Kokteilis
Par šajos mēnešos dzimušajiem mēdz teikt – viņiem ir “zelta sirds” 1
Veselam
Daudzi tos uzskata par veselīgiem… 8 pārtikas produkti, kuros slēpjas pārsteidzoši daudz cukura
Lasīt citas ziņas

“Paņemsim tādu mazu piemēru, it kā tā nav Krievijas dezinformācija, bet, lai saprastu, es regulāri braucu pa Vidzemes šoseju dažādos attālumos. Un ziniet, aiz Cēsīm Vidzemes šoseja pēkšņi pārtop par Pleskavas šoseju, jo vienīgais rādītājs uz priekšu ir Pleskava,” skaidro Krastiņš.

Finansists norāda, ka tur nav norādīta ne Smiltene, ne Alūksne, kurai tas ir vienīgais piebraucamais ceļš. Tikai Pleskava. Jau četrus gadus ilgst Ukrainas karš, bet mums ir zīme uz Pleskavu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krastiņš precizē, ka runa nav par Kokneses jauno šoseju, kur katrā krustojumā ir milzīgas zīmes – Maskava. “Tur pamatā braukā tikai latvieši, un kāpēc man tas viss būtu jālasa? To jau nav krievi salikuši, to esam mēs paši salikuši,” pauž finansists.

“Es vēl saprotu, ka tās Maskavas zīmes ir milzīgas, un tur droši vien ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai viņas nomainītu, bet tās Pleskavas zīmes var vienkārši aizbraukt, ar mašīnu noskrūvēt un noņemt, lai tur nav tad nekāda zīme,” piebilst finansists.

Pašiem ar sevi jāsāk nevis jācīnās ar milzīgu un izsmalcinātu dezinformāciju, paši mēs tādu dezinformāciju veidojam, piebilst Krastiņš.

LA.LV Aptauja

Kā vērtē to, ka uz Vidzemes šosejas ir norāde uz Pleskavu?

  • Normāli, tā visiem ir pierasts
  • Tā noteikti jānomaina
  • Kāda starpība?

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.