Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Algas paaugstināšanai būvniecībā – nē! Būvnieku asociācija skaidro, kāpēc tas nevar notikt 23

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Lasīt citas ziņas

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” un Latvijas Būvnieku asociācijas pagājušajā nedēļā noraidīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023. gada.

Šāda lēmuma pieņemšanai bija nepieciešams vienbalsīgs komitejas locekļu balsojums. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019. gada 3. novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) piedāvāja grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzot no 2023. gada 1. augusta minimālo mēneša algu būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālo stundas likmi – līdz 5,57 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darbaspēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē. Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms pieciem gadiem, izmantojot 2016. gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai.

Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi. Tāpat LBNA uzsver, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (31,2%) un minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponentu – aplokšņu algām. LBNA pārstāvji arī uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka – 12,85–19,42 eiro stundā. Lietuvā minimālā alga visās nozarēs jau ir sasniegusi 840 eiro, un, darot jebkuru darbu Lietuvā, nodarbinātajam ir jāmaksā par 60 eiro vairāk, nekā strādājot būvlaukumā Latvijā. Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka Latvijā atsevišķos mazumtirdzniecības uzņēmumos minimālā alga jau ir 990 eiro.

Savukārt nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei. Lai veiktu būvniecības nozares ģenerālvienošanās izmaiņas, jāizpilda vairāki priekšnoteikumi, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji.

Starp šādiem priekšnoteikumiem tiek minēta stingrāka kontrole pār mazajiem nozares uzņēmumiem – nozare secinājusi, ka tikai nedaudz vairāk kā 50% nodarbināto maksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu vai vairāk, lai gan tā ir ievērojami mazāka nekā ģenerālvienošanās noteiktā, turklāt ēnu ekonomika vislielākā ir uzņēmumos, kas nodarbina līdz pieciem darbiniekiem un kas tiek nodarbināti būvlaukumos, kuros nav ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.

Būvuzņēmēji uzskata, ka, ja 50% nodarbināto netiek maksāta pat valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tad tikai ģenerālvienošanās minimālās algas izmaiņas dos mazu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā.

Uzņēmēji norāda arī uz to, ka šobrīd būvniecības nozarē ir vērojams apjomu kritums par vairāk nekā 10%. 2023. gadā esot ļoti maz īstenotu projektu, kuri finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda.

Tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju apvienības ieskatā ir kritiski svarīgi aktivizēt ES līdzfinansējuma projektus. Tāpat Būvuzņēmēju apvienība uzskata, ka jāpanāk publisko būvdarbu līgumu līgumcenas indeksācijas piemērošana praksē, jo 2022. gadā reāla līgumcenas indeksācija tika veikta tikai nelielā skaitā līgumu.

Reklāma
Reklāma

Apvienības ieskatā būtu jāpārskata Ministru kabineta noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes gatavotie būvniecības indeksi, bet Ekonomikas ministrijas vadībā publiskiem pasūtītājiem un piegādātājiem kopīgi jāvienojas par jaunu būvniecības izmaksu monitoringa metodoloģiju un rīkiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.