Foto. Scanpix/Christophe Gateau/dpa

Alkohols Irānā jeb nāvējošais “sausais likums”. Iespējams, daļu alkohola saindē “oficiāli”, lai iebiedētu sabiedrību 21

Irānas aizliegums lietot alkoholu ir izraisījis strauju saindēšanās ar metanolu pieaugumu, atklājot aizlieguma nāvējošo pusi. Situācija atspoguļo “sausā likuma” pagātnes neveiksmes ASV un kontrastē ar saudzīgāku politiku tādās valstīs kā Turcija. Tikmēr Irānā katru gadu simtiem cilvēku mirst no saindēšanās ar alkoholu, tā raksta DeutscheWelle.com.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
Mājas
Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Lasīt citas ziņas

Ņujorka, 1926. gada Ziemassvētki: vairāk nekā 80 cilvēku nomira pēc nelegāla alkohola lietošanas. Tas bija “sausā likuma” augstākais punkts, – ASV valsts mēroga alkohola aizliegums sākās 1920. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Papildus aizliegumam federālā valdība jau tolaik bija veikusi galējus pasākumus, pievienojot alkoholam lielu daudzumu metanola, cerot, ka cilvēki to nogaršos un tas viņus atbaidīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču ASV dzērāji nebija mazdūšīgi, – tūkstošiem cilvēku nomira, tā raksta Debora Blūma savā 2010. gada grāmatā “Indētāja rokasgrāmata”. Ziņojumi liecina, ka visās ASV spēkā esošā alkohola aizlieguma dēļ gāja bojā vismaz 10 000 cilvēku. Galu galā aizliegums nebija neveiksmīgs, un tas tika atcelts 1933. gadā.

Irāna ir mēģinājusi kaut ko līdzīgu “sausajam likumam” īstenot kopš 1979. gada, un arī tai ir gājis slikti.

Irāna stingri aizliedza alkohola lietošanu, solot par to, sākot no pēršanas un naudas sodiem līdz iespējamam ieslodzījumam pēc 1979. gada islāma revolūcijas. Bet tas netraucēja cilvēkiem iedzert. Tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs,

arī Irānā aizliegums izraisīja pagrīdes tīklu izveidi alkohola ražošanai un mafiju, kurai pēc dažu ekspertu domām ir ciešas saites ar pašu valdību.

“Dažreiz dzeršana ir mūsu vienīgais iemesls laimei un neliela iespēja izklaidēties,” DW sacīja 25 gadus vecā Mahsa. Tomēr pēc tam, kad pēdējo nedēļu laikā vismaz 300 cilvēku tika hospitalizēti un 40 nomira no saindēšanās ar nezināmas izcelsmes alkoholu, viņa vairs neriskē. “Es domāju, ka viņiem izdevās mūs nobiedēt, un mēs pārtraucam lietot alkoholu.”

“Diemžēl pēdējos gados mēs esam novērojuši par aptuveni 20-30% ik gadu to cilvēku skaita pieaugumu, kuri saindējušies vai kuriem, lietojot metilspirtu, radās [negatīvas] blakusparādības,” DW stāsta ASV dzīvojošais irāņu ārsts Mohammads Kazems Attari.

“Tā kā tieši pilsētās bija ļoti izplatīta saindēšanās ar alkoholu, pastāv šaubas, ka tā bija kāda vietējā ražotāja kļūda,” sacīja Attari, salīdzinot to ar nesenajiem gadījumiem, kur ir aizdomas par Irānas skolas meiteņu tīšu masveida saindēšanu, lai viņas nevarētu apmeklēt skolu.

Turcija: kompromiss attiecībā uz tradīcijām un mūsdienīgumu

Citas valstis, kurās arī ir vairākums musulmaņu, ir elastīgākas attiecībā uz regulēta alkohola pārdošanu. Piemēram, Turcijā pieaugušie var viegli iegādāties alkoholu legāli.

Reklāma
Reklāma

Svētā mēneša Ramadāna laikā ir ierasts redzēt cilvēkus sēžam bāros un baudot sev vēlamos alkoholiskos dzērienus.

Raki, nacionālais dzēriens, ir neatņemama Turcijas kultūras sastāvdaļa. Neskatoties uz pieejamības vieglumu, turki vidēji gadā izdzer tikai pusotru litru alkohola uz vienu cilvēku.

Turcija joprojām ir diezgan liberāla attiecībā uz alkohola lietošanu. “Turcija nav aizlieguma piekritēja, tomēr ir arī līnijas, kuras socioloģiskā struktūra nepārkāpj neatkarīgi no likumiem,” DW sacīja turku sociologs Jusufs Arslans.

Lai gan dažās provincēs dzērienu veikali Ramadāna un Kandilas svēto nakšu laikā ir slēgti, citās provincēs netiek slēgtas. Šo de facto situāciju nosaka nevis likumi, bet socioloģiskā sabiedrības struktūra,» viņš sacīja.

Vienlaikus alkohola cenas Turcijā joprojām ir augstas, salīdzinot ar ES valstīm. Izmaksas ietver prāvus nodokļus, kā arī sliktā ekonomiskā situācija ir izraisījušas pagrīdes alkohola ražošanas pieaugumu. Tāpat kā Irānā, tas var būt nāvējošs: katru gadu Turcijā aptuveni 100 cilvēku zaudē dzīvību no saindēšanās ar alkoholu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.