“Pilnīga katastrofa!” Eiropa nespēj pieņemt vienotus lēmumus – vai briest diplomātiska revolūcija? 0
Eiropas Savienība saskaras ar sistēmisku krīzi, kas apdraud tās kā globāla spēlētāja lomu. Nespēja pieņemt vienotus lēmumus, piemēram, atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ieviest sankcijas pret radikāliem kolonistiem Rietumkrastā un īstenot pasākumus pret Krieviju, atklāj sistēmisku paralīzi, raksta “Politico”, atsaucoties uz deviņiem ES diplomātiem, amatpersonām, likumdevējiem un ekspertiem.
Uz spēles ir vairāk nekā tikai iekšējie procesi: ņemot vērā konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, ieilgušo Krievijas karu Ukrainā un spriedzi transatlantiskajās attiecībās, diplomāti uzsver, ka ES riskē palikt malā brīdī, kad ģeopolitiskie lēmumi tiek pieņemti ātrāk, nekā sistēma spēj tos apstrādāt.
Valstu grupa, kuru vada Vācija un Zviedrija, aicina būtiski ierobežot vai pat atcelt veto tiesības, kas ļauj vienai valstij bloķēt visa bloka rīcību. “Mums ir jāatsakās no vienprātības principa ES ārpolitikā un drošības politikā līdz šā likumdošanas perioda beigām, lai kļūtu rīcībspējīgāki starptautiskajā arēnā,” paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls un piebilda, ka pēdējo nedēļu pieredze ar palīdzību Ukrainai un sankcijām pret Krieviju to skaidri parāda.
Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka diskusijas par kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu ārpolitikas lēmumos atkal aktualizēsies. Šis spiediens pieaug laikā, kad Ungārija neilgi pirms vēlēšanām vairākkārt aizkavējusi svarīgus lēmumus, tostarp 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
Tas raisa bažas, ka ES ārpolitika var kļūt par iekšpolitikas ķīlnieci. Pat ja premjerministrs Viktors Orbāns zaudētu varu, diplomāti brīdina, ka problēma saglabātos, jo vienprātības princips ļauj jebkurai valdībai ieņemt bloķējošu pozīciju.
“Ir nopietnas problēmas ar to, kā mēs pieņemam lēmumus,” norādīja Spānijas deputāts Načo Sančess Amors. “Katru mēnesi parādās jauni jautājumi, kas to apliecina. Mums ir jāreaģē,” viņš uzsvēra.
Savukārt citi, tostarp Francija, Beļģija un mazākas dalībvalstis, stingri aizstāv veto tiesības, uzskatot tās par būtisku nacionālo interešu aizsardzības instrumentu. “Debašu sākšana par vienprātības principu šobrīd būtu ātrākais ceļš uz nopietnām problēmām,” sacīja Beļģijas premjers Barts de Vēvers.
“Pilnīga katastrofa”
Lielākā daļa Eiropas galvaspilsētu piekrīt vienam: sistēma nestrādā. “Paskatieties uz sankcijām pret kolonistiem Rietumkrastā – tā ir pilnīga katastrofa,” norādīja kāda augsta ES amatpersona un piebilda, “26 valstis no 27 to atbalsta, bet viena valsts bloķē visu.”
Institucionālā spriedze situāciju tikai pasliktina. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa ir konfliktējušas par līderību ārpolitikā. Tikmēr Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Baro aicinājis Komisiju nepārsniegt savas pilnvaras.
Tomēr diplomāti uzsver, ka šie strīdi ir tikai simptoms, nevis problēmas cēlonis.
Problēma – veto tiesības
Daudzi uzskata, ka galvenā problēma ir vienprātības princips. Kā piemērs minēts 2022. gads, kad Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto piedalījās ES Enerģētikas padomes sēdē, kur lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu vairākumu. “Viņš bija šokēts, ka viņu var pārbalstot,” atceras kāds diplomāts.
Tajā pašā laikā politiskās diskusijas turpinās. Eiropas Tautas partija piedāvā reformēt ES ārpolitikas arhitektūru, tostarp izveidot ES ārlietu ministra amatu un Drošības padomi ātrākai reaģēšanai uz draudiem. Tajā tiktu iesaistītas arī tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija un Islande. “Daudzi saprot, ka mūsu ārpolitikas sistēma nedarbojas,” sacīja analītiķis Stefans Lēne, uzsverot, ka “inovāciju šajā jomā trūkst”.
Bet visi nav vienisprātis, citi uzsver, ka galvenais jautājums ir politiskā griba. “Var izveidot kaut tūkstoš institūciju, bet, kamēr pastāv vienprātības princips, sistēma pilnvērtīgi nedarbosies,” secināja kāds ES diplomāts.
