Brendijs no purva retēja, alus pastēte. Šefpavāra Dzintara Kristovska neparastās idejas 0
– Uz gaļas šmori alū neceriet – mums ir smalkā virtuve, – pabrīdina “Šefs dobē” trešās sērijas varonis, Valmiermuižas vēstniecības Rīgas Alus virtuves šefpavārs DZINTARS KRISTOVSKIS. Gardēžu galdam viņš gatavo grilētu romiešu salātgalvu ar kviešu alus un sīpolu mērci, aknu pastētei buljona vietā piešauj tumšo filtrēto vai arī iecep to maizē un gandrīz stundu vāra “Frišu”* zemeņu salātiem. Tā apliecinot, ka alu, it īpaši, ja tas ir labs, tur tikpat lielā cieņu kā vīnu, sak, vietējā tradīcija jāgodā.
Kumelīšu kaperi un paparžu salāti
Kamēr frišiņš burbuļo mazā katliņā, Dzintars velk no ledusskapja burku pēc burkas, kārbiņas un cibiņas, kur glabājas viņa “dārgakmeņi”. Tik uzmanīgi kā Antverpenes dimantu mijējs cilā spožos akmentiņus, pavārs izrāda gleznās akmeņlauzītes lapiņas, kuras izgājšnedēļ uzgājis strautmalā pie Velnalas. Un kas par skaistiem kaperiem sanākuši no kumelīšu ziedpumpuriem! Daba ir viņa iedvesmas avots. Reizi nedēļā šefs dodas uz Ķemeru, Ložmetējkalna vai Rāmkalnu pusi, lai visu dienu pavadītu mežā un pļavā, lūkojot pēc zināmām veltēm vai arī atrastu ko jaunu, kā jau pieminētās akmeņlauzītes, kas pēc garšas līdzīgas kresēm un var aizvietot piparu piešprici uz briežgaļas karpačo. Līdzīgi kā virzu svaigu to var uzglabāt ap nedēļu, ja ievieto slēgtā traukā mitrā papīrā. Jaunās paparžu lapas arī ēdamas – nedaudz garšo pēc gurķiem, tiek pasniegtas pie brieža.
– Var izmantot jebko, – nosaka šefpavārs, protams, iepriekš pārliecinoties, vai augs nav sarkanajā vai melnajā grāmatā, t.i., aizsargājamo vai neēdamo sugu sarakstā. Pats izmantojot arī viedtālruņa lietotni “plantnet” – nobildē atradumu, un rīks atrod, kas trāpījies. Meklēšanas gaita notiek ātrāk un produktīvāk, ja augu izdodas nofotografēt ziedēšanas laikā.
