SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs antibiotiku lietojumu savu sadarbības partneru ganāmpulkos 90 procentos gadījumu ir aizvietojis ar profilaktiskiem imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem un vakcināciju.
SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs antibiotiku lietojumu savu sadarbības partneru ganāmpulkos 90 procentos gadījumu ir aizvietojis ar profilaktiskiem imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem un vakcināciju.
Foto: Karīna Miezāja

Antibiotikas govīm vairs nedos: antimikrobiālo līdzekļu lietojumu ganāmpulkos aizstāj ar profilaktiskiem līdzekļiem un vakcināciju 1

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lasīt citas ziņas

 

Jautājums par antimikrobiālo līdzekļu (AMR) lietojumu kļuvis īpaši aktuāls kontekstā ar uzstādījumu “viena pasaule – viena veselība”, kas nozīmē cilvēka, dabas un dzīvnieku savstarpējo saistību, uzsver SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs. Viņš vērš uzmanību vārda “anti” nozīmei “pret” un mikrobiālajai rezistencei.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Nešaut ar lielgabalu zvirbuļus

“AMR attiecas uz pretvīrusu līdzekļiem, tie ir arī pretparazitārie līdzekļi un pretsēnīšu līdzekļi, ne tikai antibiotikas. Līdzekļi, kas neskaitās gluži antibiotiku grupā, kam ir iedarbība pret dažādām mikrobu sugām, piemēram, pret tuberkulozes ierosinātāju. Pateicoties mikroorganismu spējai pielāgoties un mainīties, daudzi tradicionālie antimikrobiālie līdzekļi (AB) vienkārši vairs nepalīdz.

Cena dažkārt ir cilvēka dzīvības cena. No kāda konkrēta mikroorganisma atbrīvoties vienkārši nevar.

Gan antibiotiku lietošanā, gan arī pretparazitāro līdzekļu lietošanā ir jāsaprot bīstamība – var izveidoties pieradums un tad šie preparāti vairs nepalīdzēs. Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto,” tā Juitinovičs.

Viņš savas profesionālās darbības gandrīz 30 gadu laikā antibiotiku lietojumu ir samazinājis par gandrīz 90%, aizvietojot tās ar imūnsistēmu stiprinošiem profilaktiskajiem līdzekļiem, dzīvnieku vakcināciju un citiem profilakses pasākumiem.

E. Juitinovičs uzsver – lai cīnītos pret kādu, šajā gadījumā pret nosacītu ienaidnieku, kas ir mikroorganismi, tas pirmkārt ir jāiepazīst. Proti, jānoskaidro, kas tas ir un cik lielu bīstamību tas var nodarīt.

Produktīvo dzīvnieku ārstēšana ar AB neizbēgami noved līdz patērētājam. Respektīvi, pie sabiedrības, kas šos dzīvnieku valsts produktus ražo. Esam saistīti vienā apritē, AMR attiecas uz visu veidu dzīvniekiem, tostarp uz tiem, ka dzīvo zemē, uz zemes, ūdenī, tas skar augus, tas skar gaisu, augsni.

Visur ir darīšana ar mikroorganismiem, kas var būt labie vai arī sliktie patogēni. Rezistences attīstības risku mikroorganismos, kas dzīvo apkārtējā vidē, rada gan neizlietotie AB, gan jau rezistentie mikroorganismi, kas nokļūst apkārtējā vidē, piemēram, ar sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem, kūtsmēsliem.

 

Skaitļi neparāda visu

Tiek lēsts, ka ar AB lietošanu dzīvnieku un cilvēku veselības aprūpē saistītā rezistence ik gadu ES izraisa aptuveni 33 000 cilvēku nāves gadījumu. Aptuveni viena ceturtā daļa šo gadījumu varētu būt saistīti ar lauksaimniecību un ar pārtikas produktu apriti, trīs ceturtdaļas – ar infekciju veselības aprūpes iestādēs.

Kā iecerēts rīkoties, lai uzlabotu situāciju pārtikas apritē? Eiropas Komisija pērn solīja darboties tā, lai līdz 2030. gadam lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētie AB pārdošanas daudzumi samazinātos par 50%. Jaunās regulas par veterinār­ajām zālēm un ārstniecisko barību paredz plašu rīcību klāstu, kas palīdzētu sa­sniegt šo mērķi un veicinātu pieeju “viena veselība”.

Latvijas antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānā “Viena veselība” 2019.–2020. gadam norādīts, ka AMR jau patlaban rada nopietnu sociālekonomisko slogu. ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) speciālisti pro­gnozē, ka laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam aptuveni 2,4 miljoni cilvēku Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā zaudēs dzīvību rezistento mikroorganismu izraisīto infekciju dēļ, ja netiks apturēta AMR izplatība.

33 ESAO dalībvalstīs AMR izraisītās veselības problēmas rada aptuveni 3,5 miljardus ASV dolāru zaudējumu vidēji katru gadu, toskait 10% no šiem zaudējumiem ir saistīti ar veselības aprūpes izmaksām. No ES dalībvalstīm visaugstākās izmaksas ir Itālijā – 662 000 dolāru uz 100 000 personām. Latvijā ir vieni no zemākajiem zaudējumiem veselības sektoram, tomēr Nīderlandē un Igaunijā šis rādītājs ir vēl zemāks.

Gan Latvijā, gan arī ES publicētie skaitļi par AB lietojumu ir ļoti aptuveni vājās statistikas uzskaites dēļ.

 

Izbarojam sešas tonnas antibiotiku gadā

Latvijā reģistrēto veterināro zāļu skaits pakāpeniski kāpj. Šā gada sākumā Veterināro zāļu reģistrā bija iekļautas 1049 veterinārās zāles.

Salīdzinājumam – 2017. gadā bija 892 veterinārās zāles. Pārdoto AB (aktīvo vielu) daudzums Latvijā ir aptuveni sešas tonnas gadā.

Ja šo pārdošanas daudzumu salīdzina pa gadiem, ņemot vērā dzīvnieku skaitu valstī, tad redzam, ka šis rādītājs pakāpeniski mazinās (no 41,3 mg/pcu 2012. gadā līdz 36,1 mg/pcu 2018. gadā), teic Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe.

ZM aicina veterinārārstus, lauksaimniekus, mīļ­dzīvnieku saimniekus ikdienā piesardzīgi un atbildīgi lietot AB, vadīties pēc principa “tik maz, cik iespējams, tik daudz, cik nepieciešams”.

A. Briņķe nosauc vēl trīs vissvarīgākos izaicinājumus AMR ierobežošanā: sabiedrības un jomas profesionāļu informētība un ieinteresētība AMR jautājumu risināšanā, datu apkopošana par valstī lietotiem AB, kas ļaus sasniegt ES Klimata mērķus un īstenot ES stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī savlaicīga slimību diagnostika un jaunāko zinātnes metožu izmantošana labturībā, profilaksē un ārstēšanā.

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrībā (LVB) uzsver – ikvienam saimniekam ir jāatceras: ja dzīvnieks ir slims un viņš to ārstē ar antibiotikām, tad būs jāievēro ierobežojumi.

Labāk izvērtēt un utilizēt no šādā veidā ārstēta dzīvnieka iegūtu pienu, nevis to pārdot. Tikpat labi pats saimnieks var šo produktu nopirkt pārstrādātā veidā – pienā, šokolādē vai desā un pats var būt savas neapdomīgās rīcības upuris. Var pienākt brīdis, kad pašam infekcijas gadījumā ir nepieciešamas antibiotikas un tās vairs nevar palīdzēt.

 

Nekādi aizliegumi nelīdzēs

Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs: “Patlaban ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir nosaukts vispārējs mērķis mazināt antimikrobiālo līdzekļu (AB) lietošanu par 50%. Ir ļoti grūti šajā kontekstā vērtēt Latvijas iespējamos mērķus tāpēc, ka ES nav pateikusi, cik patlaban savienībā vidēji patērē AB.

Ja mēs patēriņu samazinām par 50%, un ja to par tikpat samazina Itālija, tai arī pēc samazinājuma šis rādītājs būtu ļoti kritisks. Šeit redzam pretrunu. Latvija iebilda Eiropas Komisijai un prasīja, lai nosauc konkrēto skaitli, no kura vērtēsim 50%. Ir jāsaprot, ka dienvidu valstis savas lauksaimniecības nozares bez īpašas papildu piesardzības nevar attīstīt.

Ziemeļvalstīs Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Dānijā antibiotiku patēriņš ir mazs tāpēc, ka šīs valstis jau krietni pirms ES vēstījuma sāka uztraukties par AMR. Latvijā nedrīkstam būt optimistiski par to, ka viss ir kārtībā. Ikdienā redzam antibiogrammas, kur mīļdzīvniekiem nav jutības pret nevienu antibiotiku.

Gadās, ka sunim ir milzīga rezistence, tas ir, staigājoša rezistento mikrobu bumba un var tos izplatīt. Tas pierāda, ka cilvēkiem ne vienmēr ir pareiza izpratne par antibiotiku lietošanu.

Dažkārt dzīvnieku kautuvēs, aizdomu gadījumos veicot pārbaudes, kautķermeņos atklāj antibiotiku atliekvielas. Secinājums – dzīvnieks ir nokauts, ārstējot neievērojot ierobežojumus.

Pateicoties vien kautuvi apkalpojošajam veterinārārstam, kam bijušas aizdomas par izmeklējumiem, esam pasargājuši cilvēkus nu jau no kaitīgas gaļas.

Cilvēks šo rezistenci uzņem galvenokārt ar pārtikas produktiem. Nekādi aizliegumi nelīdzēs. Tikai kopīgi izprotot problēmas būtību, sasniegsim gribēto rezultātu. Skaitļi patlaban neraksturo patieso situāciju ar AMR ne tikai sliktā monitoringa dēļ.

Pastāv arī šo zāļu nelegālais tirgus. Patlaban stingrākas robežkontroles situācijā šāda iespējamība ir samazināta. Ļoti daudz zāles nelegāli ved no Krievijas un no Baltkrievijas. Tas nav pierādīts, tomēr “visi to zina”. Tā nav milzīga problēma, tā nav noteicošā, tomēr tā pastāv.”

LA.LV Aptauja

Vai govis agrāk par cilvēkiem varētu iztikt bez antibiotikām?

  • Jā, ja tiks ievēroti visi mājlopu labturības noteikumi
  • Jā, bet tikai līdz pirmajai nopietnajai infekcijas saslimšanai
  • Tikai dažas eksperimentālas saimniecības to spēj uz kādu laiku
  • Nē, tās ir kārtējās homeopātu "pasakas"

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Deputāts: Ja Eiropa salūzīs Putina energoterora priekšā, tad mēs nevarēsim būt droši nekad vairs
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi? 37
Lasīt citas ziņas
VIDEO. Havaju salās sācies pasaulē lielākā aktīvā vulkāna izvirdums
VIDEO. “Tagad var redzēt, ka ir notīrīts!” Rīdzinieki priecājas par jauno ielu tīrīšanas pieeju
Vai Elksniņš un Bartaševičs ir cienīgi ieņemt pilsētas mēra amatu? VDD uzklausījis viņu paskaidrojumus
“Lielākā lendlīzes devēja ir Krievija.” Slaidiņš par iespaidīgo kaujas tehnikas daudzumu, ko krievi “uzdāvinājuši” ukraiņiem
Olafs Zvejnieks: Kādas būs sekas Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti?
19:20
Sandra Kalniete: Krievija tiks saukta pie atbildības – sperts vēl viens solis pareizajā virzienā
19:13
Patiesā labuma guvēju atklāšana ir smaga iejaukšanās personas datu aizsardzībā
19:08
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
Deputāts: Ja Eiropa salūzīs Putina energoterora priekšā, tad mēs nevarēsim būt droši nekad vairs
VIDEO. “Nulles kovida” politika Ķīnā daudzviet izraisījusi iedzīvotāju protestus – kārtībnieki pret iedzīvotājiem vēršas vēl stingrāk 6
Olafs Zvejnieks: Kādas būs sekas Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti?
VIDEO. Brīvprātīgie ukraiņi savāc Krievijas karavīru mirstīgās atliekas, lai apmainītu pret mirušajiem Ukrainas karavīriem 23
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
Dzalbs: Tiek prognozēts, ka gripa šogad varētu būt diezgan smaga un skart lielu iedzīvotāju daļu
Juridiskā komisija vēlreiz nobalso pret jauna klimata un enerģētikas ministra posteņa izveidi 6
KNAB lietā par CVK organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas 2
Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi? 37
Cik Latvija ir gatava maksāt par gāzi? Komentē Ojārs Skudra
Latvijā top inovatīvs jūraszāļu iepakojums
VIDEO. “Man ir ļoti liela abonēšanas maksa”: seksapīlā Liene Ušakova stāsta, kā ikdienā pelna iztiku maksas vietnē
Patiesā labuma guvēju atklāšana ir smaga iejaukšanās personas datu aizsardzībā
Sandra Kalniete: Krievija tiks saukta pie atbildības – sperts vēl viens solis pareizajā virzienā
“Skatās, kuras vietas tiek savestas kārtībā.” Rajevs par krievu stratēģiju, kā tiek izvēlēti mērķi uzbrukumiem
“Ūdens nav, elektrības nav, taču galvenais – krievu nav!” Hersonas centrā neapklust mūzika un neapstājas dejas
VIDEO. Emocionāls brīdis, kad šimpanze atkalapvienojas ar savu jaundzimušo
Vai pret Krieviju noteiktās sankcijas strādā?
FOTO. Pieczvaigžņu viesnīcā Rīgā bērni iededz krāšņu Ziemassvētku egli
Jauna Saeima – kārtējās represijas nodokļu maksātājiem! 10
Linkaits: Latvija līdz gada beigām būs saņēmusi kopumā piecus jauno elektrovilcienu sastāvus
Vai triecieni pa energostacijām ir pieļaujami pēc kara noteikumiem? 29