SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs antibiotiku lietojumu savu sadarbības partneru ganāmpulkos 90 procentos gadījumu ir aizvietojis ar profilaktiskiem imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem un vakcināciju.
SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs antibiotiku lietojumu savu sadarbības partneru ganāmpulkos 90 procentos gadījumu ir aizvietojis ar profilaktiskiem imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem un vakcināciju.
Foto: Karīna Miezāja

Antibiotikas govīm vairs nedos: antimikrobiālo līdzekļu lietojumu ganāmpulkos aizstāj ar profilaktiskiem līdzekļiem un vakcināciju 1

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Jautājums par antimikrobiālo līdzekļu (AMR) lietojumu kļuvis īpaši aktuāls kontekstā ar uzstādījumu “viena pasaule – viena veselība”, kas nozīmē cilvēka, dabas un dzīvnieku savstarpējo saistību, uzsver SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs. Viņš vērš uzmanību vārda “anti” nozīmei “pret” un mikrobiālajai rezistencei.

 

Nešaut ar lielgabalu zvirbuļus

“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
VIDEO. “Iepazīšanās ar tālejošām sekām”: Intars Busulis atklāj, ka par to, ka ieskatījies mīļotajā sievā, reiz ticis pie nopietnas traumas
Lasīt citas ziņas

“AMR attiecas uz pretvīrusu līdzekļiem, tie ir arī pretparazitārie līdzekļi un pretsēnīšu līdzekļi, ne tikai antibiotikas. Līdzekļi, kas neskaitās gluži antibiotiku grupā, kam ir iedarbība pret dažādām mikrobu sugām, piemēram, pret tuberkulozes ierosinātāju. Pateicoties mikroorganismu spējai pielāgoties un mainīties, daudzi tradicionālie antimikrobiālie līdzekļi (AB) vienkārši vairs nepalīdz.

Cena dažkārt ir cilvēka dzīvības cena. No kāda konkrēta mikroorganisma atbrīvoties vienkārši nevar.
CITI ŠOBRĪD LASA

Gan antibiotiku lietošanā, gan arī pretparazitāro līdzekļu lietošanā ir jāsaprot bīstamība – var izveidoties pieradums un tad šie preparāti vairs nepalīdzēs. Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto,” tā Juitinovičs.

Viņš savas profesionālās darbības gandrīz 30 gadu laikā antibiotiku lietojumu ir samazinājis par gandrīz 90%, aizvietojot tās ar imūnsistēmu stiprinošiem profilaktiskajiem līdzekļiem, dzīvnieku vakcināciju un citiem profilakses pasākumiem.

E. Juitinovičs uzsver – lai cīnītos pret kādu, šajā gadījumā pret nosacītu ienaidnieku, kas ir mikroorganismi, tas pirmkārt ir jāiepazīst. Proti, jānoskaidro, kas tas ir un cik lielu bīstamību tas var nodarīt.

Produktīvo dzīvnieku ārstēšana ar AB neizbēgami noved līdz patērētājam. Respektīvi, pie sabiedrības, kas šos dzīvnieku valsts produktus ražo. Esam saistīti vienā apritē, AMR attiecas uz visu veidu dzīvniekiem, tostarp uz tiem, ka dzīvo zemē, uz zemes, ūdenī, tas skar augus, tas skar gaisu, augsni.

Visur ir darīšana ar mikroorganismiem, kas var būt labie vai arī sliktie patogēni. Rezistences attīstības risku mikroorganismos, kas dzīvo apkārtējā vidē, rada gan neizlietotie AB, gan jau rezistentie mikroorganismi, kas nokļūst apkārtējā vidē, piemēram, ar sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem, kūtsmēsliem.

 

Skaitļi neparāda visu

Tiek lēsts, ka ar AB lietošanu dzīvnieku un cilvēku veselības aprūpē saistītā rezistence ik gadu ES izraisa aptuveni 33 000 cilvēku nāves gadījumu. Aptuveni viena ceturtā daļa šo gadījumu varētu būt saistīti ar lauksaimniecību un ar pārtikas produktu apriti, trīs ceturtdaļas – ar infekciju veselības aprūpes iestādēs.

Kā iecerēts rīkoties, lai uzlabotu situāciju pārtikas apritē? Eiropas Komisija pērn solīja darboties tā, lai līdz 2030. gadam lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētie AB pārdošanas daudzumi samazinātos par 50%. Jaunās regulas par veterinār­ajām zālēm un ārstniecisko barību paredz plašu rīcību klāstu, kas palīdzētu sa­sniegt šo mērķi un veicinātu pieeju “viena veselība”.

Latvijas antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānā “Viena veselība” 2019.–2020. gadam norādīts, ka AMR jau patlaban rada nopietnu sociālekonomisko slogu. ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) speciālisti pro­gnozē, ka laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam aptuveni 2,4 miljoni cilvēku Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā zaudēs dzīvību rezistento mikroorganismu izraisīto infekciju dēļ, ja netiks apturēta AMR izplatība.

33 ESAO dalībvalstīs AMR izraisītās veselības problēmas rada aptuveni 3,5 miljardus ASV dolāru zaudējumu vidēji katru gadu, toskait 10% no šiem zaudējumiem ir saistīti ar veselības aprūpes izmaksām. No ES dalībvalstīm visaugstākās izmaksas ir Itālijā – 662 000 dolāru uz 100 000 personām. Latvijā ir vieni no zemākajiem zaudējumiem veselības sektoram, tomēr Nīderlandē un Igaunijā šis rādītājs ir vēl zemāks.

Gan Latvijā, gan arī ES publicētie skaitļi par AB lietojumu ir ļoti aptuveni vājās statistikas uzskaites dēļ.

 

Izbarojam sešas tonnas antibiotiku gadā

Latvijā reģistrēto veterināro zāļu skaits pakāpeniski kāpj. Šā gada sākumā Veterināro zāļu reģistrā bija iekļautas 1049 veterinārās zāles.

Salīdzinājumam – 2017. gadā bija 892 veterinārās zāles. Pārdoto AB (aktīvo vielu) daudzums Latvijā ir aptuveni sešas tonnas gadā.

Ja šo pārdošanas daudzumu salīdzina pa gadiem, ņemot vērā dzīvnieku skaitu valstī, tad redzam, ka šis rādītājs pakāpeniski mazinās (no 41,3 mg/pcu 2012. gadā līdz 36,1 mg/pcu 2018. gadā), teic Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe.

ZM aicina veterinārārstus, lauksaimniekus, mīļ­dzīvnieku saimniekus ikdienā piesardzīgi un atbildīgi lietot AB, vadīties pēc principa “tik maz, cik iespējams, tik daudz, cik nepieciešams”.

A. Briņķe nosauc vēl trīs vissvarīgākos izaicinājumus AMR ierobežošanā: sabiedrības un jomas profesionāļu informētība un ieinteresētība AMR jautājumu risināšanā, datu apkopošana par valstī lietotiem AB, kas ļaus sasniegt ES Klimata mērķus un īstenot ES stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī savlaicīga slimību diagnostika un jaunāko zinātnes metožu izmantošana labturībā, profilaksē un ārstēšanā.

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrībā (LVB) uzsver – ikvienam saimniekam ir jāatceras: ja dzīvnieks ir slims un viņš to ārstē ar antibiotikām, tad būs jāievēro ierobežojumi.

Labāk izvērtēt un utilizēt no šādā veidā ārstēta dzīvnieka iegūtu pienu, nevis to pārdot. Tikpat labi pats saimnieks var šo produktu nopirkt pārstrādātā veidā – pienā, šokolādē vai desā un pats var būt savas neapdomīgās rīcības upuris. Var pienākt brīdis, kad pašam infekcijas gadījumā ir nepieciešamas antibiotikas un tās vairs nevar palīdzēt.

 

Nekādi aizliegumi nelīdzēs

Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs
Publicitātes foto

Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs: “Patlaban ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir nosaukts vispārējs mērķis mazināt antimikrobiālo līdzekļu (AB) lietošanu par 50%. Ir ļoti grūti šajā kontekstā vērtēt Latvijas iespējamos mērķus tāpēc, ka ES nav pateikusi, cik patlaban savienībā vidēji patērē AB.

Ja mēs patēriņu samazinām par 50%, un ja to par tikpat samazina Itālija, tai arī pēc samazinājuma šis rādītājs būtu ļoti kritisks. Šeit redzam pretrunu. Latvija iebilda Eiropas Komisijai un prasīja, lai nosauc konkrēto skaitli, no kura vērtēsim 50%. Ir jāsaprot, ka dienvidu valstis savas lauksaimniecības nozares bez īpašas papildu piesardzības nevar attīstīt.

Ziemeļvalstīs Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Dānijā antibiotiku patēriņš ir mazs tāpēc, ka šīs valstis jau krietni pirms ES vēstījuma sāka uztraukties par AMR. Latvijā nedrīkstam būt optimistiski par to, ka viss ir kārtībā. Ikdienā redzam antibiogrammas, kur mīļdzīvniekiem nav jutības pret nevienu antibiotiku.

Gadās, ka sunim ir milzīga rezistence, tas ir, staigājoša rezistento mikrobu bumba un var tos izplatīt. Tas pierāda, ka cilvēkiem ne vienmēr ir pareiza izpratne par antibiotiku lietošanu.

Dažkārt dzīvnieku kautuvēs, aizdomu gadījumos veicot pārbaudes, kautķermeņos atklāj antibiotiku atliekvielas. Secinājums – dzīvnieks ir nokauts, ārstējot neievērojot ierobežojumus.

Pateicoties vien kautuvi apkalpojošajam veterinārārstam, kam bijušas aizdomas par izmeklējumiem, esam pasargājuši cilvēkus nu jau no kaitīgas gaļas.

Cilvēks šo rezistenci uzņem galvenokārt ar pārtikas produktiem. Nekādi aizliegumi nelīdzēs. Tikai kopīgi izprotot problēmas būtību, sasniegsim gribēto rezultātu. Skaitļi patlaban neraksturo patieso situāciju ar AMR ne tikai sliktā monitoringa dēļ.

Pastāv arī šo zāļu nelegālais tirgus. Patlaban stingrākas robežkontroles situācijā šāda iespējamība ir samazināta. Ļoti daudz zāles nelegāli ved no Krievijas un no Baltkrievijas. Tas nav pierādīts, tomēr “visi to zina”. Tā nav milzīga problēma, tā nav noteicošā, tomēr tā pastāv.”

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai govis agrāk par cilvēkiem varētu iztikt bez antibiotikām?

  • Jā, ja tiks ievēroti visi mājlopu labturības noteikumi
  • Jā, bet tikai līdz pirmajai nopietnajai infekcijas saslimšanai
  • Tikai dažas eksperimentālas saimniecības to spēj uz kādu laiku
  • Nē, tās ir kārtējās homeopātu "pasakas"

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
“Iepriekšējie rēķini jau bija simtos, bet tagad…”: miljonārs Gerkens spiests izslēgt mājās baseinu 34
VIDEO. “Iepazīšanās ar tālejošām sekām”: Intars Busulis atklāj, ka par to, ka ieskatījies mīļotajā sievā, reiz ticis pie nopietnas traumas
“Viņa mirdzēja kā klasiska dziedātāja,” teic Raimonds Pauls par Margaritu Vilcāni, kura šovakar beidzot sagaidīs savu jubilejas koncertu un arī izstādi
Lasīt citas ziņas
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
Epidemiologs: Ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi
ASV brīdina Krieviju nepadarīt par ieroci naftas un gāzes piegādes
Ilmārs Stūriška: Pēc diktatorisko valstu parauga Indulis Bikše lidmašīnā uz Pekinu nekāps
Bauskas iedzīvotājus pārsteidza leģendāri bieza sniega sega
23:23
Pirms 90 gadiem visā Rīgā runāja par “nepiedzīvotu zagļu iebrukumu”, kas tās dienas rītā bija konstatēts Rīgas Centrāltirgū
23:09
Ādažos saslimstības līmenis ar Covid-19 pārsniedzis 5000 gadījumu robežu 1
23:06
Ja antigēna tests pozitīvs, varēs 60 dienas neveikt skrīninga testēšanu un neievērot mājas karantīnu 31
Kariņš: Paies laiks, kamēr varēsim Latvijā pilnībā izskaust korupciju 3
Saeimas deputāti kritizē Preiļu novada domes ieceri likvidēt Salas pamatskolu 4
Mūžībā devusies AT senatore Dace Mita
Krievija sākusi militāros manevrus valsts dienvidos un Krimā 8
Lietuvas prezidents paraksta likumu, kas ļauj izmantot burtus “x,” “w” un “y” personu apliecinošos dokumentos
Kādu atbalstu iedzīvotājiem paredz šodien valdībā apstiprinātais likums energoresursu cenu krīzes samazināšanai? 16
VIDEO. “Iepazīšanās ar tālejošām sekām”: Intars Busulis atklāj, ka par to, ka ieskatījies mīļotajā sievā, reiz ticis pie nopietnas traumas
Pēc mēneša Latvija saņems pirmās ražotāja “Novavax” vakcīnas pret Covid-19 104
“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
Ukrainas drošības dienests notvēris Maskavas kontrolētus sabotierus 8
Arī apelācijas instances tiesa attaisno Jurašu apsūdzībās par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu 1
“Iepriekšējie rēķini jau bija simtos, bet tagad…”: miljonārs Gerkens spiests izslēgt mājās baseinu 34
“Šobrīd ir 90% iespējamība, ka kaut kāda militāra akcija tomēr notiks.” Eksperts par situāciju uz Ukrainas robežas
“Jo ilgāk stiepsim izslimošanu ar omikronu, jo atkal varam radīt jaunu paveidu.” Treija par to, ka jau tagad visi jūk prātā 89
VIDEO. “Tā pudele varētu būt saindēta…”: Žanis Magonei uzdāvina sidru, bet viņa par dāvanu domā pavisam citādi… 26
Kā pagatavot fantastiku debesmannu?
Vai naudas joprojām ir tik daudz kā nekad? Saruna ar Krišjāni Kariņu 87
Nodokļu atvieglojumu apjoms Latvijā turpina pieaugt 17
No šodienas sabiedriskās vietās jāvalkā medicīniskās sejas maskas vai respiratori 50
Covid-19 sertifikāts zem ādas: Zviedrijā jau tūkstošiem cilvēku ievietojuši rokā mikroshēmu 251
“Viss tiek kontrolēts. Panikai nav iemeslu,” Zelenskis mierina ukraiņus 54
Rita Našeniece: Svilpšana okupācijas mocekļu piemiņas pasākumos notika ne tikai pie Astras pieminekļa Latvijā 164
Ir svarīgi skolā nevis mācīties mācību priekšmetus, bet gan saprast kopsakarības. Starppriekšmetu saiknes izaicinājumi 43