Foto – Shutterstock

Kāpēc latviešiem ārzemēs atņem bērnus? Likumsargu ziņojumi atklāj satraucošus faktus 19

Pēdējā laikā plašu rezonansi ir guvušas vairākas lietas par Latvijas pilsoņu bērnu atņemšanu ārvalstīs, it īpaši izceļas Lielbritānija. Vai tiešām Apvienotajā Karalistē dzīvojošās latviešu ģimenes ar bērniem ir apdraudētas? Varbūt bērni tiek atņemti tādēļ, ka ir veselīgāki, ar labākiem gēniem un tādēļ vairāk pieprasīti adopcijai? Bet varbūt nelaime slēpjas pašās latviešu ģimenēs un vietējo likumu ignorēšanā?

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas

Tiesas sēde Londonā

“Tad aiz durvīm, kas bija man tieši pretī, izdzirdēju raudas. Atverot durvis, ieraudzīju istabu, kreisajā stūrī bija skapis, rotaļlietas izmētātas pa visu grīdu. Labajā stūrī pretī logam divvietīga gulta, ļoti netīra. Uz sienas pie gultas milzīgs mitruma pleķis ar atlipušām tapetēm. Istabā ļoti spēcīga urīna un fekāliju smaka. Gultā uz spilvena ieraudzīju guļam bērnu, saritinājušos embrija pozā. Viņa paslējās sēdus, kad ienācām istabā, turot rokā tukšu rozā pudelīti. Devos pie bērna. Viņa piecēlās un nāca man pretī. Es redzēju, ka viņas drēbes bija slapjas un ka viņai ir uzvilktas autiņbiksītes, kas nošļukušas lejā starp viņas kājām. Citā telpā varēju redzēt, ka bērna drēbes bija slapjas un viņa drebēja. No viņas nāca spēcīga smaka, bija skaidrs, ka viņas autiņbiksītes nav mainītas un viņa nav apkopta visu dienu. Es noņēmu autiņbiksītes un ieraudzīju sažuvušus un svaigus izkārnījumus. Autiņbiksītes bija tik piesūkušās ar urīnu, ka bērns nevarēja normāli paiet. Tur bija sažuvušas fekālijas uz bērna ķermeņa, un viņas āda bija izmērcēta urīnā, kas bija noplūdis no viņas autiņbiksītēm un saslapinājis viņas drēbes.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas ir policista ziņojums 2013. gadā Londonā notikušās tiesas sēdes laikā par apstākļiem, kādos 2010. gada 5. martā tika atrasta viena pati mājās kādas latvietes LB gandrīz divus gadus vecā meitiņa CB. Internetā publiskotajā tiesas sēdē neviens netiek saukts vārdā, minēti tikai iniciāļi.

Tiesas sēdē parādās vēl daudzi citi satraucoši fakti, piemēram: “Vienos naktī 2009. gada 4. septembrī policija saņēma ziņojumu, ka iereibusi māte basām kājām ar savu meitu ratiņos atrodas ielas vidū Mērtonā, Londonā. Māte arestēta un CB atdota MZ aprūpē. Māte brīdināta par to, ka nedrīkst būt piedzērusies, aprūpējot bērnu, kas ir jaunāks par 7 gadiem.”

Bērns izņemts no ģimenes. Pēc veiksmīgas dalības “ģimenes stiprināšanas” kursos – ticiet vai ne! – latviete atkal aizturēta piedzērusies. Galu galā pieņemts lēmums par piespiedu adopciju. Iespējams, ka runa ir par Lailu Brici un viņas meitu Katrīnu (rakstība angliski – Catherine), sakrīt gan iniciāļi, gan tiesas sēdē un Latvijas presē minētie datumi. Jāatzīst, nedaudz atšķiras notikumu izklāsts un daži nepatīkami “papildu apstākļi” ir noklusēti. Taču Lielbritānijas laikrakstā “The Guardian” šā gada 9. marta numura rakstā “Latvia complains to UK parliament over forced adoptions” (“Latvija iesniedz protestu Lielbritānijai par piespiedu adopcijām” – tulk.) ir minēts gan Lailas Brices vārds, gan alkohola problēmas.

Tiesu darbinieki atzīst, ka līdz tiesām un bērnu atņemšanai nonāk ne jau nu tās labvēlīgākās ģimenes, visbiežāk vecākiem ir nopietnas problēmas ar alkoholu, retāk narkotikām, bieži vienam no vecākiem ir krimināla pagātne. Tāpat tiesās nonāk lietas par vardarbību ģimenē, par bērnu atstāšanu novārtā. Taču visbiežākais iemesls, lai šādi vērstos pret austrumeiropiešu ģimenēm, esot kultūras atšķirības. Piemēram, Latvijā mātes nedomājot skaļi norās savus bērnus par sliktu uzvedību, bet Lielbritānijā nekas tāds nav iedomājams. Arī “iedošana pa nagiem” ir vardarbība. Viens no lielākajiem latviešu ģimeņu “klupšanas akmeņiem” ir bērna atstāšana mājās bez pieaugušo uzraudzības, bērnu nedrīkst atstāt vienu arī automašīnā. Nedrīkst arī atstāt vecāka bērna uzraudzībā, ja vien vecākajam bērnam jau nav 16. Taču vistrakāk ir, ja bērns spēlējoties iegūst skrāpējumus vai zilumus, tādā gadījumā ģimenes ārsta pienākums ir izvērtēt, vai iegūtās traumas nav vecāku vardarbības sekas.

Taču, lai arī cik tas dīvaini liktos, Lielbritānijā neviens neuztrauksies, ja ziemas laikā bērns skolā ieradīsies bez cepures un cimdiem. Bērni uz skolu, kā sākuši iet savās formas žaketītēs vasarā, tāpat turpina arī ziemā, nevelk ne mēteli, ne jaku, pat ne šalli. Latviešu mātes tradicionāli liek bērniem vilkt zābakus, taču skolā tas drīzāk rada problēmas, jo nav laika apavus pārvilkt.


Cīnītāji pret piespiedu adopciju

Ir dažādas organizācijas, kas palīdz nelaimē nonākušajiem. Britu jurists Īans Džozefs cīnās pret britu sociālo dienestu patvaļu jau 53 gadus, viņš ir viens no pazīstamākajiem aktīvistiem. Īanam Džozefam ir savs ofiss Francijā, Monako, viņš konsultē gan klātienē, gan pa tālruni pilnīgi par brīvu. “Mūsu mērķis ir piespiest Lielbritānijas valdību izbeigt piespiedu adopcijas un “sodīt par neizdarītu noziegumu”. Lielbritānijā ir likumi, un tie, kuri tos pārkāpj, ir jāsoda. Diemžēl tie, kuri nepārkāpj likumus, arī tiek sodīti, un tas padara likumīgas valsts ideju par pilnīgu absurdu. Tas īpaši attiecas uz mātēm, kurām bērni tiek atņemti uzreiz pēc piedzimšanas, ja pastāv emocionālās vardarbības risks. Viņus vēlāk atdod adopcijai svešiniekiem. Sers Džeimss Manbijs, Ģimenes lietu tiesas prezidents, nesen nosauca bērnu izņemšanu no ģimenēm par visnežēlīgāko lietu, kas šobrīd tiek praktizēta tiesās kopš augstākā sodamēra – pakāršanas – atcelšanas.” – teikts Īana Džozefa interneta mājaslapā www.forced-adoption.com.

Ilva Dāboliņa ar bērniem.

Arī Anglijā dzīvojošo latviešu vidū ir savi aktīvisti. Lielbritānijas “Open University” kriminoloģijas un psiholoģijas nodaļas studente Ilva Dāboliņa daudziem ir palīdzējusi ar padomu, kā pareizi rīkoties sarežģītā situācijā. Ilva pati ir cietusi no sociālo dienestu pārliekas centības, tiesa, pirms trim gadiem viss sākās un beidzās vienīgi ar pamatīgu izbīli. Reiz viņas vecākā meita Līva, toreiz astoņus gadus veca, bija palikusi mājās viena, jo pati Ilva aizkavējusies darbā. Šeit jāpiebilst, ka likumā nav noteikts vecums, no kāda bērnu drīkst atstāt vienu pašu mājās, taču nerakstīts likums ir, ka līdz 12 gadu vecumam tas nav pieļaujams. Acīmredzot kaimiņi nosūdzēja, un tādēļ bija sociālā darbinieka vizīte. Tika iztaujāta gan Ilva, gan viņas meita, kas, atceroties tās dienas prašņāšanu, teju valda asaras: “Man bija bail, ka atņems mani… un… un ka es nebūšu ar savu mammu…”


Cieš arī britu ģimenes

Ir radies iespaids, ka bērni tiek atņemti tikai imigrantu ģimenēm, taču tā nebūt nav. Cieš arī britu ģimenes. Tā 2012. gadā 23 gadus veco Steisiju Klārku, kas bija sestajā grūtniecības mēnesī, nopietni sadūra gaidāmā bērniņa tēvs Šahids Mahmods. Par šo gadījumu rakstīja daudzi britu laikraksti. Brīnumainā kārtā viņa izdzīvoja, bērniņa tēvs drīz stājās tiesas priekšā un tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā uz nenoteiktu laiku. Kad piedzima bērniņš, sākās nākamais murgs – sociālie dienesti uzskatīja, ka viņa atrodas bīstamās attiecībās un ka bērns nav drošībā. Tas automātiski nozīmē, ka bērna interesēs ir tikt izņemtam no ģimenes. Sarunā ar “Mājas Viesi” Steisija atzina, ka “sociālie dienesti, protams, cenšas palīdzēt, kā nu vien var, taču tajā pašā laikā viņi sagādā pamatīgas problēmas, varbūt paši to nemaz neapzinoties”. Steisijai nācās krietni pacīnīties, lai viņas dēliņu Ētanu neatņemtu, jo, lai arī bērna tēvs ir ieslodzījumā un viņam nav zināms, kur atrodas viņa bērns un bijusī partnere, tomēr tiek uzskatīts, ka Steisijai un Ētanam abiem joprojām draud briesmas. Mazais Ētans, redzot, ka bērnudārzā citiem nāk tēti, mēdz jautāt – bet kāpēc mans tētis nenāk?

Steisija nebūt nav vienīgā, kuru uzrauga sociālie dienesti, viņas draugu lokā tādu ir daudz. Līdz reālai bērnu atņemšanai parasti nenonāk, taču ģimenes tiek nepārtraukti kontrolētas.

Jauktās ģimenes

Problēmas ar bērnu atņemšanu Lielbritānijā ir arī jauktajām ģimenēm. Elīna (vārds mainīts, jo tiesu darbinieki par tiesu sēdēm runāt nedrīkst), kas strādā vienā no Apvienotās Karalistes pilsētas tiesām jau daudzus gadus, apgalvo, ka šādu ģimeņu ir daudz vairāk, nekā mēs spējam iedomāties. Latviešu sievietēm musulmaņi šķiet labi vīri, jo musulmaņi nedzer, nauda viņiem parasti ir, ģimene tiek turēta godā un sieva cienīta. Par tādu sīkumu kā pārmērīgu kontroli viņas neuztraucas. Latviešu un krievu vīriešus savukārt Lielbritānijā uzskata par ļoti nesavaldīgiem un agresīviem. Bieži vien mātēm liek izvēlēties – vai nu agresīvais vīrs, vai bērni. Ja vīrs netiek atstāts, tad bērnus atņems un atdos adopcijai.

Tiesā tika skatīts gadījums, kur vīru musulmani vainoja par bērna nomešanu zemē. Vecāki gan apgalvoja, ka bērns ir pats nokritis un sasities, taču sievai, latvietei, lika izvēlēties – vai nu vīrs, vai bērns. Māte izvēlējās bērnu un meloja sociālajiem dienestiem, ka viņa ar bērna tēvu nedzīvo. Galu galā bērns tika atdots aizbildniecībā Latvijas radiem, arī latviete beigās pameta vīru un devās atpakaļ uz Latviju.


Viena kaimiņa mīļākais ēdiens ir otrs kaimiņš

Apvienotajā Karalistē plaši izplatīta ir anonīma sūdzēšanās. Kaimiņu savstarpējie strīdi tiek risināti, “uzsūtot” sociālos darbiniekus pārbaudīt iespējamos bērnu tiesību pārkāpumus. Sociālo dienestu pienākums ir reaģēt vienmēr, tādējādi anonīmais zvanītājs var būt drošs, ka drīz kaimiņa mājā visiem būs pamatīgs izbīlis. Labākajā gadījumā. Ja izrādīsies, ka izsaukumam ir kaut mazākais pamats, tad kaimiņa un viņa bērnu dzīve būs sabojāta uz ilgu laiku. Sociālie darbinieki noteikti pārbaudīs, vai māja ir kārtīga, vai bērnu istabās nevalda haoss, ieskatīsies ledusskapī, vai bērniem ir ko ēst. Nedod dies’, ja izsaukums būs brīdī, kad mājā notiek lielas svinības – kādam ir apaļa jubileja vai tiek svinēts Vecgada vakars. Ja vecāki būs manāmi iedzēruši un nebūs neviena pieaugušā skaidrā, kas atvases pieskatītu, tad bērni uzreiz tiks izņemti no ģimenes. Šādi ir “iekritusi” ne viena vien visādi citādi normāla latviešu ģimene.

Viena no lielākajām latviešu kļūdām ir pārlieka emociju izrādīšana. Protams, nevar cerēt, ka vecāki teiks paldies par bērnu izņemšanu no ģimenes, taču histēriska kliegšana diemžēl vēlāk radīs papildu problēmas, būs jāpierāda ne tikai tas, ka var parūpēties par bērnu, bet arī tas, ka vecāki ir spējīgi sevi kontrolēt. Latvijā pieņemtais “jo skaļāk bļaus, jo labāk sadzirdēs” Lielbritānijā nestrādā.

Tiesa, sociālie dienesti paši aiz gara laika apkārt nestaigās un nemeklēs, kurā mājā varētu būt problēmas. Ja atnāk pārbaude, tad ģimene 100% var būt droša, ka kāds ir pasūdzējies, nereti sūdzētāju ir viegli izskaitļot. Tad parasti seko atriebība – sūdzēšanās par sūdzētāja ģimeni, ja tajā ir bērni. Taču ir arī otra galējība – ir veseli rajoni ar nelabvēlīgajām ģimenēm, kur tiešām būtu vajadzīga sociālo dienestu iejaukšanās, taču neviens neziņo, jo baidās, ka pēc tam pats tiks nosūdzēts.

Bagātie raud visretāk, jo to, kas notiek viņu mājās, nezina neviens. Ja arī kādu bērnu sit, tad kaimiņu, kas to varētu dzirdēt, aiz sienas nav, un arī privātārsts diez vai riskēs zaudēt klientu un ziņot par aizdomīgiem zilumiem. Pienākums ziņot par iespējamām problēmām ģimenē ir ārstiem, bērnudārzu darbiniekiem, skolām. Arī vecāku sliktais materiālais stāvoklis var būt par pamatu bērnu izņemšanai no ģimenes.

Nesen tika plaši apspriests gadījums, kad topošai māmiņai jaunizcepta britu sociālā darbiniece pajautājusi, vai nevajag kādu palīdzību, un māmiņa teikusi, ka ne, neko nevajag. Un darbiniece uzreiz aizskrējusi sūdzēties, ka, viņasprāt, grūtniece nemaz netaisoties dzemdēt, varētu būt padomā kriminālais aborts. Ja centīgā darbiniece būtu painteresējusies sīkāk, tad būtu noskaidrojusi, ka māmiņai jau viens bērniņš ir, tādēļ nevajag ne ratiņus, ne drēbītes. Sociālā darbiniece par pārcenšanos galu galā dabūja rājienu, taču arī māmiņai bērniņa gaidīšanas prieks tika sabojāts ar nemitīgām sociālo dienestu vizītēm un pārbaudēm pirms un pēc bērniņa piedzimšanas.


Bērnu atdošana geju pāriem

Ilustratīvs foto.
Foto – Shutterstock

Sociālajos tīklos bieži lasāmi apgalvojumi, ka bērnus atņemot tādēļ, lai atdotu geju pāriem, vai tādēļ, lai adoptētāji varētu nopelnīt, jo par to tiekot maksāta liela nauda. Lielbritānijā, kā zināms, valdība maksā dāsnus bērnu pabalstus par visiem bērniem, tādēļ baumas par vēlmi saņemt naudu, adoptējot bērnu, varētu būt taisnība. Iespējams, ka arī kāds geju pāris ir spējis adoptēt bērnu, taču Lielbritānijā adoptētāju ģimenēm ir ļoti stingri noteikumi, tos ir grūti izpildīt. Apvienotajā Karalistē geju un lesbiešu laulības legāli atzītas tikai nesen, šie cilvēki savu orientāciju ikdienā neafišē, jo sabiedrības attieksme nav viennozīmīgi pozitīva. Tāpat Latvijā ir dzirdētas baumas, ka bērnudārzos mazos britus māca kļūt par gejiem. Zinot sociālo dienestu centību un pilsoņu tieksmi sūdzēties, var pilnīgi droši apgalvot, ka “geju” mācību diena bērnudārzam būtu pēdējā. Lai arī briti pasaules acīs vēlas izskatīties ļoti progresīvi, realitātē lielākā daļa sabiedrības ir ārkārtīgi konservatīva.

Vai Latvija palīdz?

Problēmu gadījumā tiesas darbiniece Elīna iesaka būt ārkārtīgi uzmanīgiem. Ja angļu valoda nav pietiekami augstā līmenī, tad nepieciešams pieprasīt tulku, tāpat nekādā gadījumā neparakstīt neko, kas nav līdz galam saprotams. Sociālie dienesti bieži apmāna vecākus, solot, ka, labprātīgi parakstoties par bērna atdošanu, to dabūs atpakaļ nākamajās dienās. Taču tie ir salti meli, tā nekad nenotiek. Vislabāk meklēt jurista palīdzību. Konsultāciju par vispareizāko rīcību sniedz arī Latvijas vēstniecība Londonā gan pa telefonu, gan elektroniski. Diemžēl Latvijas vēstniecībai nav tiesību iejaukties citas valsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, vēstniecība arī nevar sniegt juridisku konsultāciju.

“Saņemot šādu informāciju no Lielbritānijas sociālajiem dienestiem, pārsūtām to kompetentajām iestādēm Latvijā (Tieslietu ministrijai un bāriņtiesām), kas meklē, sazinās un izvērtē bērnu radus Latvijā, lai skaidrotu, vai kāds ir gatavs uzņemties bērnu aprūpi Latvijā, ja to nav spējīgi darīt vecāki,” teikts Latvijas vēstniecības sagatavotajā materiālā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Īpaši Latvijas vēstniecība vēlētos atgādināt: “Svarīgi ir apzināties, ka, ja Latvijas ģimene ar bērniem ir pārcēlusies uz dzīvi Lielbritānijā, tad dzīve ir jāpakārto Lielbritānijas likumdošanai arī bērnu aprūpes jautājumā.”

Un ko par to visu saka britu valsts iestādes? Neko, jo saistībā ar nepilngadīgajiem nekas netiek izpausts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 7
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Latvijas futbola izlases treneru korpusā jaunākā pozīcija ir mentālais treneris
23:03
Patversmē neapmierina higiēniskās prasības, jo nespējnieki sabāzti vienā istabā. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:33
Cik tālu pavirzījusies lieta par ar dienesta telefona iespējamu izblēdīšanu Ģirģena vajadzībām?
21:57
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9