Būs obligāti 0

Septiņām produktu un pakalpojumu grupām turpmāk paredzēts piemērot zaļo iepirkumu kā obligātu. To vidū – biroja papīrs, biroja tehnika, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums un ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Vēl būs 13 preču un pakalpojumu grupas, kam zaļo iepirkumu varēs piemērot brīvprātīgi, – to vidū biroju ēkas, dārzkopības produkti un pakalpojumi, koģenerācijas iekārtas, klozetpodi un pisuāri, tekstilpreces, mēbeles un citas.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets skaidro, ka zaļie iepirkumi ir tā nākotne, uz kuru jāvirzās. Svarīgi, pērkot preces un pakalpojumus, vērtēt ne tikai to tiešās izmaksas, bet ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tas nozīmē – jādomā ilgtermiņā, kādi būs izdevumi trīs un vairāk gadu garumā. Tas nozīmē preču iegādi, uzstādīšanu, lietošanu, apkopi, savākšanu un otrreizējo pārstrādi un, tikai kopā saskaitot izmaksas, veidojas produkta patiesā cena.

Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns paredz 2016. gadā sasniegt 20% no visiem iepirkumiem, kas, visticamāk, tiks īstenots, taču nākamā gada plāns ir jau 30% no visiem iepirkumiem, kas ir vērā ņemams apjoms, ko sasniegt varētu būt grūtāk. Tiesa, salīdzinājumam – līdervalstis Eiropā ir Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Norvēģija, kur zaļie iepirkumi pārsniedz 50% no visiem iepirkumiem. Arī Lietuva tikusi tālāk – tur zaļā iepirkuma īpatsvars veido 40%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skaidrs, ka zaļā iepirkuma mērķu sasniegšana nākamgad būs atkarīga arī no valdības noteikumiem, ko provizoriski varētu pieņemt šā gada rudenī. M. Klismets gan piebilst – valdības noteikumi jāizstrādā, balstoties uz Publisko iepirkumu likumu, kam bija jāstājas spēkā jau šā gada pavasarī. Pašlaik process ir aizkavējies un, visticamāk, likums tiks pieņemts tikai rudenī. Līdz šā gada rudenim plānots izveidot elektronisku rīku, kas palīdzēs izskaitļot ietaupītās izmaksas konkrētām precēm visā to dzīves cikla laikā, sola Klismets. Tas varētu būt labs veids, kā zaļā iepirkuma veicējiem palīdzēt izkalkulēt reālo 
ieguvumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.