Foto – Shutterstock.com

Zaļais iepirkums būs obligāts, to piemēros septiņām preču grupām un pakalpojumiem 0

Vides eksperti aicina valsts un pašvaldību uzņēmumus aktīvāk izmantot zaļo iepirkumu. No pašvaldībām līdz šim aktīvākā bijusi Ludzas pašvaldība, kur pērn veikts 21 zaļais iepirkums. Taču no kopējā elektroniski veiktā iepirkumu apjoma, kas pērn bija par 64,8 miljoniem eiro, tikai desmitā daļa tērēta, pērkot “zaļās” preces.

Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists
Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Pēteris Apinis. Par Līgu Meņģelsoni veselības ministra amatā un Armanda Pučes grāmatu par Raini
Lasīt citas ziņas

Jāšķiro un jātaupa

Arī papīra iepirkums var būt ekoloģisks, tā, stāstot par iespēju saimniekot ekonomiskāk un ekoloģiskāk, seminārā “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” uzsvēra viens no dalībniekiem – SIA “Antalis” pārdošanas vadītājs Normunds Mass. Ekoloģiski atbildīgs papīrs – tas nozīmē ne tikai izejvielu – koksnes šķiedru atbilstību starptautiski noteiktajiem FSC vai PEFC standartiem, kas palīdz saglabāt koksnes resursus un atjaunot mežus, bet arī ražošanas procesa atbilstībai vides kritērijiem un ekostandartiem. “Antalis” piedāvā videi draudzīgu papīru, tomēr Mass atgādina vēl vairākus nosacījumus, kas jāievēro, lai pārvērstu ikdienu zaļāku. Proti – jāšķiro papīrs, kā arī jālieto ierīces, kuras var izmantot atkārtoti – pildspalvas ar maināmu kodoliņu, no makulatūras ražotus papīra maisus, kā arī pēc iespējas daudz birojos jāizmanto dienasgaisma. Ikdienas drukāšanai Mass rosina izmantot mazākas masas papīru – 80 g vietā lietojot 75 g vai 70 g. Par videi draudzīgāko zaļo iepirkumu priekšrocībām rosina aizdomāties Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Jana Simanovska. Darbojoties projektā “Primes”, viņa secinājusi, ka pašvaldības un valsts iestādes arvien vairāk interesē videi draudzīgāka saimniekošana. Lai to palielinātu, jau iepirkumos jāiestrādā kritēriji, kas saimniekošanu darītu zaļāku. Būvniecībā tas jādara jau projektēšanas posmā, domājot par mazāku siltumenerģijas patēriņu, energoefektīvāku ventilāciju, labu iekštelpu klimatu, kā arī regulējamu un energoefektīvu apgaismojumu. Apgaismojuma preču grupā, protams, jādomā par energoefektīvām spuldzēm, otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, apkalpošanas ērtumu un to, kā samazināt gaismas piesārņojumu vidē. Par mazāku enerģijas patēriņu jādomā, izmantojot biroja tehniku un elektroierīces. Autotransportam svarīgs mazāks degvielas patēriņš, izmeši, zemāks trokšņu līmenis, kā arī būtu labi prasīt ekoloģisku braukšanu, kas ļauj ietaupīt līdz 10% no degvielas patēriņa. Jana Simanovska atgādina, ka pašvaldības un valsts iestāžu uzdevums nav lēti pirkt, bet gan saimniekot saprātīgi, nodrošināt labus pakalpojumus, vienlaikus aizsargājot vidi un cilvēku veselību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labs palīgs iepirkumu veicējiem ir Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kas piedāvā 22 e-katalogus. No kopējā 64,8 miljonu eiro apgrozījuma tikai desmitā daļa iztērēta, pērkot “zaļās” preces. Tas nozīmē, ka vēl ir lielas iespējas, kur izvērsties, ietaupot gan resursus, gan līdzekļus. Ja skatās no visiem iepirkumiem, tad EIS pirktais produktu daudzums joprojām ir ļoti mazs. Latvijā pērn publiskajā pārvaldē pirktais preču daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, un tas nozīmē, ka EIS pirktais apjoms ir neliels – vien 3 – 4%. Jāsaprot, ka, pērkot EIS, notiek zaļš iepirkums, jo netiek ražoti papīri un netiek tērēti resursi braucieniem.

Būs obligāti

Septiņām produktu un pakalpojumu grupām turpmāk paredzēts piemērot zaļo iepirkumu kā obligātu. To vidū – biroja papīrs, biroja tehnika, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums un ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Vēl būs 13 preču un pakalpojumu grupas, kam zaļo iepirkumu varēs piemērot brīvprātīgi, – to vidū biroju ēkas, dārzkopības produkti un pakalpojumi, koģenerācijas iekārtas, klozetpodi un pisuāri, tekstilpreces, mēbeles un citas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets skaidro, ka zaļie iepirkumi ir tā nākotne, uz kuru jāvirzās. Svarīgi, pērkot preces un pakalpojumus, vērtēt ne tikai to tiešās izmaksas, bet ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tas nozīmē – jādomā ilgtermiņā, kādi būs izdevumi trīs un vairāk gadu garumā. Tas nozīmē preču iegādi, uzstādīšanu, lietošanu, apkopi, savākšanu un otrreizējo pārstrādi un, tikai kopā saskaitot izmaksas, veidojas produkta patiesā cena.

Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns paredz 2016. gadā sasniegt 20% no visiem iepirkumiem, kas, visticamāk, tiks īstenots, taču nākamā gada plāns ir jau 30% no visiem iepirkumiem, kas ir vērā ņemams apjoms, ko sasniegt varētu būt grūtāk. Tiesa, salīdzinājumam – līdervalstis Eiropā ir Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Norvēģija, kur zaļie iepirkumi pārsniedz 50% no visiem iepirkumiem. Arī Lietuva tikusi tālāk – tur zaļā iepirkuma īpatsvars veido 40%.

Skaidrs, ka zaļā iepirkuma mērķu sasniegšana nākamgad būs atkarīga arī no valdības noteikumiem, ko provizoriski varētu pieņemt šā gada rudenī. M. Klismets gan piebilst – valdības noteikumi jāizstrādā, balstoties uz Publisko iepirkumu likumu, kam bija jāstājas spēkā jau šā gada pavasarī. Pašlaik process ir aizkavējies un, visticamāk, likums tiks pieņemts tikai rudenī. Līdz šā gada rudenim plānots izveidot elektronisku rīku, kas palīdzēs izskaitļot ietaupītās izmaksas konkrētām precēm visā to dzīves cikla laikā, sola Klismets. Tas varētu būt labs veids, kā zaļā iepirkuma veicējiem palīdzēt izkalkulēt reālo 
ieguvumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists
Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Pēteris Apinis. Par Līgu Meņģelsoni veselības ministra amatā un Armanda Pučes grāmatu par Raini
Snigšana nerimsies – tikai pieaugs! Braukšana apgrūtināta. Kad tas mitēsies? 2
VIDEO. Sāk palikt nopietni! Milovs draud Latvijas politiķiem sakarā ar “Doždj” slēgšanu: “Ja jūs paši to nesaprotat, biedri jums paskaidros” 224
Lasīt citas ziņas
Mājsaimniecībām nākamgad nepieaugs maksājums par apkurē izmantojamo gāzi
ASV ģenerālis: Putins karā pret Ukrainu cietis zaudējumus visos virzienos 29
Vai snigšana turpināsies? Laika prognoze piektdienai
VIDEO. Deputāts Kulbergs demonstrē, kā ir strādāt Saeimā cilvēkam, kurš pārvietojas ratiņkrēslā
Ko ārstiem rezidentiem piedāvā reģionālās ārstniecības iestādes?
18:13
Mazāk nekā 650 km… Pēc uzbrukumiem aviobāzēm krievi satraukti par iespējamiem uzbrukumiem Maskavai
18:11
ASV ģenerālis: Putins karā pret Ukrainu cietis zaudējumus visos virzienos 29
17:22
FOTO. Smalkās vakariņās Megana Mārkla žilbina ar juteklisku vakarkleitu un princeses Diānas gredzenu pirkstā 6
NEPLP lēmums par “Doždj” apraides atļaujas anulēšanu pieņemts vienbalsīgi. Āboliņš skaidro notikumu attīstību
Solovjovs vāciski izmēda ukraiņus un krīt histērijā: “Atriebt mūsējos vajag, raudāsiet pēc tam!” 8
“Sveiks un vesels braucu uz darbu!” Juris Savickis atbild medijiem par viņa nāves viltus ziņām 22
FOTO. No Skroderdienu Ieviņas līdz Antonijai, no aktrises līdz režisorei! Saruna Ditu Lūriņu
Gada inflācija nemainās – novembrī tā joprojām ir 21,8% 5
ASV un Krievija vienojušās apmainīt Graineri pret ieroču tirgoni Viktoru Butu
Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Kariņš akceptējis visus ministru kandidātus
“Kliba kāja pielikta klāt naudas pelnīšanai!” Kreituse nosauc bezjēdzīgāko amatu valsts pārvaldē 20
Putins: Karš Ukrainā “prasīs kādu laiku” un nepiemirstiet par kodolriskiem! 27
Taisi ragavas ziemā… Eksperti prognozē – cenu kritums kurināmajam nebūšot uz ilgu laiku 4
Arī Igaunijā pārtrauc “Doždj” raidīšanu; tāpat Lietuvā anulēta apraides atļauja 56
Latvijā strādā jau 11 000 Ukrainas iedzīvotāju un aktīvi apgūst latviešu valodu 1
Cipule turpinās darbu NMPD direktores amatā vēl piecus gadus
Bunkus slepkavības lietā celtas apsūdzības trim personām, arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā
Sārts: No “Doždj” slēgšanas lielākais ieguvējs ir Kremlis. Iespējams, komandā ticis iefiltrēts aģents 136
Dzedulis: Pārsteigumi VID ģenerāldirektores lietā
“Mēs varam būt vispievilcīgākā valsts,” ekspertu pārdomas par naudas nākotni un kriptovalūtām
Krievija bija plānojusi anektēt visu Ukrainu līdz šā gada augustam 53
Īlons Masks uz brīdi zaudējis pasaules bagātākā cilvēka statusu “Forbes” sarakstā
VIDEO. “Stress atkal ir mans sabiedrotais…”: TV personība Baiba Sipeniece-Gavare pastāsta, kāpēc decembris rada satraukumu
VIDEO. “Pilna laika tētis esmu jau vairāk nekā trīs gadus”: režisors Miks Ozoliņš uzņēmies rūpes par meitu
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote