Zaļais iepirkums būs obligāts, to piemēros septiņām preču grupām un pakalpojumiem 0
Vides eksperti aicina valsts un pašvaldību uzņēmumus aktīvāk izmantot zaļo iepirkumu. No pašvaldībām līdz šim aktīvākā bijusi Ludzas pašvaldība, kur pērn veikts 21 zaļais iepirkums. Taču no kopējā elektroniski veiktā iepirkumu apjoma, kas pērn bija par 64,8 miljoniem eiro, tikai desmitā daļa tērēta, pērkot “zaļās” preces.
Jāšķiro un jātaupa
Arī papīra iepirkums var būt ekoloģisks, tā, stāstot par iespēju saimniekot ekonomiskāk un ekoloģiskāk, seminārā “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” uzsvēra viens no dalībniekiem – SIA “Antalis” pārdošanas vadītājs Normunds Mass. Ekoloģiski atbildīgs papīrs – tas nozīmē ne tikai izejvielu – koksnes šķiedru atbilstību starptautiski noteiktajiem FSC vai PEFC standartiem, kas palīdz saglabāt koksnes resursus un atjaunot mežus, bet arī ražošanas procesa atbilstībai vides kritērijiem un ekostandartiem. “Antalis” piedāvā videi draudzīgu papīru, tomēr Mass atgādina vēl vairākus nosacījumus, kas jāievēro, lai pārvērstu ikdienu zaļāku. Proti – jāšķiro papīrs, kā arī jālieto ierīces, kuras var izmantot atkārtoti – pildspalvas ar maināmu kodoliņu, no makulatūras ražotus papīra maisus, kā arī pēc iespējas daudz birojos jāizmanto dienasgaisma. Ikdienas drukāšanai Mass rosina izmantot mazākas masas papīru – 80 g vietā lietojot 75 g vai 70 g. Par videi draudzīgāko zaļo iepirkumu priekšrocībām rosina aizdomāties Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Jana Simanovska. Darbojoties projektā “Primes”, viņa secinājusi, ka pašvaldības un valsts iestādes arvien vairāk interesē videi draudzīgāka saimniekošana. Lai to palielinātu, jau iepirkumos jāiestrādā kritēriji, kas saimniekošanu darītu zaļāku. Būvniecībā tas jādara jau projektēšanas posmā, domājot par mazāku siltumenerģijas patēriņu, energoefektīvāku ventilāciju, labu iekštelpu klimatu, kā arī regulējamu un energoefektīvu apgaismojumu. Apgaismojuma preču grupā, protams, jādomā par energoefektīvām spuldzēm, otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, apkalpošanas ērtumu un to, kā samazināt gaismas piesārņojumu vidē. Par mazāku enerģijas patēriņu jādomā, izmantojot biroja tehniku un elektroierīces. Autotransportam svarīgs mazāks degvielas patēriņš, izmeši, zemāks trokšņu līmenis, kā arī būtu labi prasīt ekoloģisku braukšanu, kas ļauj ietaupīt līdz 10% no degvielas patēriņa. Jana Simanovska atgādina, ka pašvaldības un valsts iestāžu uzdevums nav lēti pirkt, bet gan saimniekot saprātīgi, nodrošināt labus pakalpojumus, vienlaikus aizsargājot vidi un cilvēku veselību.
Labs palīgs iepirkumu veicējiem ir Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kas piedāvā 22 e-katalogus. No kopējā 64,8 miljonu eiro apgrozījuma tikai desmitā daļa iztērēta, pērkot “zaļās” preces. Tas nozīmē, ka vēl ir lielas iespējas, kur izvērsties, ietaupot gan resursus, gan līdzekļus. Ja skatās no visiem iepirkumiem, tad EIS pirktais produktu daudzums joprojām ir ļoti mazs. Latvijā pērn publiskajā pārvaldē pirktais preču daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, un tas nozīmē, ka EIS pirktais apjoms ir neliels – vien 3 – 4%. Jāsaprot, ka, pērkot EIS, notiek zaļš iepirkums, jo netiek ražoti papīri un netiek tērēti resursi braucieniem.
Būs obligāti
Septiņām produktu un pakalpojumu grupām turpmāk paredzēts piemērot zaļo iepirkumu kā obligātu. To vidū – biroja papīrs, biroja tehnika, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums un ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Vēl būs 13 preču un pakalpojumu grupas, kam zaļo iepirkumu varēs piemērot brīvprātīgi, – to vidū biroju ēkas, dārzkopības produkti un pakalpojumi, koģenerācijas iekārtas, klozetpodi un pisuāri, tekstilpreces, mēbeles un citas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets skaidro, ka zaļie iepirkumi ir tā nākotne, uz kuru jāvirzās. Svarīgi, pērkot preces un pakalpojumus, vērtēt ne tikai to tiešās izmaksas, bet ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tas nozīmē – jādomā ilgtermiņā, kādi būs izdevumi trīs un vairāk gadu garumā. Tas nozīmē preču iegādi, uzstādīšanu, lietošanu, apkopi, savākšanu un otrreizējo pārstrādi un, tikai kopā saskaitot izmaksas, veidojas produkta patiesā cena.
Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns paredz 2016. gadā sasniegt 20% no visiem iepirkumiem, kas, visticamāk, tiks īstenots, taču nākamā gada plāns ir jau 30% no visiem iepirkumiem, kas ir vērā ņemams apjoms, ko sasniegt varētu būt grūtāk. Tiesa, salīdzinājumam – līdervalstis Eiropā ir Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Norvēģija, kur zaļie iepirkumi pārsniedz 50% no visiem iepirkumiem. Arī Lietuva tikusi tālāk – tur zaļā iepirkuma īpatsvars veido 40%.
Skaidrs, ka zaļā iepirkuma mērķu sasniegšana nākamgad būs atkarīga arī no valdības noteikumiem, ko provizoriski varētu pieņemt šā gada rudenī. M. Klismets gan piebilst – valdības noteikumi jāizstrādā, balstoties uz Publisko iepirkumu likumu, kam bija jāstājas spēkā jau šā gada pavasarī. Pašlaik process ir aizkavējies un, visticamāk, likums tiks pieņemts tikai rudenī. Līdz šā gada rudenim plānots izveidot elektronisku rīku, kas palīdzēs izskaitļot ietaupītās izmaksas konkrētām precēm visā to dzīves cikla laikā, sola Klismets. Tas varētu būt labs veids, kā zaļā iepirkuma veicējiem palīdzēt izkalkulēt reālo ieguvumu.
