Sv.Pētera baznīca dažādos laikos

Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 78

Rīgas silueta galvenās garīgās dominantes simbola un patrona Rīgas Svētā Pētera baznīcas dzīvība lēni, bet nepārprotami dziest, aģentūrai LETA pauda sertificēts arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

Viņš norāda, ka šogad vēlreiz novērtējis baznīcas stāvokli un bijis spiests konstatēt, ka situācija ir nopietna.

“Ja visu caurskata pamatīgi un iespaidus saliek kopā un ar fotofiksāciju, tad ir pat ļoti traki,” saka arhitekts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nu jau plaisas esot visās sienās, tās šķērsojot pēc kara atjaunotos mūrus un paplašinās. Jumts virs jomiem esot uzlikts ar rupjām kļūdām gan konstrukcijās gan vara segumos – lietus straumēm plūstot pa dzegām un sienām.

Dažiem logiem draudot nobrukt arkas. Jumtā esot desmiti caurumu, jumta logu vērtnes bēniņos ieaugot baložu mēslos. Velves esot bez siltumizolācijas, bet pagrabā, zem sakristejas, tvaikojot karsts ūdens, kapenes esot aizkrautas ar pagājušā gadu tūkstoša lūžņiem, bet pa logu spraugām svilpojot vējš.

Baznīcas zvanu tornis vairs nepelnīšot “sidraba grašus”, uzsver arhitekts, skaidrojot, ka vecajam liftam beidzoties derīguma termiņš, no tūristu platformas neesot iespējas briesmu gadījumā droši glābties un tornim jau sen nedarbojoties ugunsdzēsības sistēmas.

Blūmam esot pamatotas bažas, ka torņa smailes metāla konstrukcija zem platformas bez normālas nokrišņu novades jau sen saēd rūsa un arī par lielā jumta konstrukciju esot “ļoti nelabas aizdomas”.

Arhitekta ieskatā gados, kad Rīgas pašvaldība sauca sevi par Svētā Pētera baznīcas saimnieku, patiesībā dievnams tika izmantots kultūras budžeta apkalpošanai.

“Tāds slaucams lopiņš, kas pats nevar pasūdzēties, ka to tur nožēlojamos apstākļos un nekopj, lai gan likumā teikts, ka visi ienākumi, kas Pēterbaznīcā iegūti no komercdarbības, ieguldāmi tieši un tikai šīs pašas baznīcas – kultūras pieminekļa – uzturēšanai un saglabāšanai,” norāda arhitekts.

Viņš iebilst pret Rīgas domnieku vēlmi saglabāt baznīcu pašvaldības īpašumā. “Žēl, bet man vairs nav ticības jaunajai Rīgas pārmaiņu domei, kas man nesen cerības deva, bet tagad likusi sāpīgi vilties,” saka arhitekts.

Viņš norāda, ka pašvaldība par baznīcu sākusi paust interesi tikai pēc tam, kad Latvijas luteriskā baznīca ar saviem partneriem jau bija veikusi izpēti un izmaksu aprēķinus.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) kopā ar Pēterbaznīcas Vācu draudzi jau gadiem gatavojusies šai atbildībai – pētīja baznīcu, arhīvus, vecos projektus un strādāja, lai izprastu baznīcas vajadzības, ne tikai, lai salāpītu tagadējo saimnieku slinkuma vainas, bet padarītu to atkal par dievnamu, un patiesu Rīgas viduslaiku būvmākslas un laikmetīgas attieksmes lepnumu, uzsver Blūms.

LETA jau ziņoja, ka pamatojoties uz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu iesniegumu, pagājušajā nedēļā no Saeimas sēdes atsaukts Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts, kas paredz dievnamu bez atlīdzības nodot LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Saeimai minētais likumprojekts bija jāizskata otrajā lasījumā, tomēr tas no darba kārtības tika atsaukts. Tas tiks iekļauts nākamajā Saeimas sēdes darba kārtībā, kas, visticamāk, gaidāma 2.decembrī.

Jau ziņots, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības plāno nodot Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.