Foto: Zane Bitere/LETA

“Tukšās runas ir apnikušas līdz bezgalībai!” Pēterbaznīcas diskusijā jau atkal parādījās īpatnējā situācija 19

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 85
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vakar neizdevās nonākt līdz balsojumam, vai topošajā Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā par dievnama saimnieku būtu jānosauc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Sv. Pētera draudzes izveidotais “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums” vai Rīgas dome.

Pēterbaznīcu šobrīd apsaimnieko Rīgas dome, un tā pagaidām negrasās atkāpties no pretenzijām uz baznīcu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācijas parlaments – Bundestāgs – šī gada budžetā Rīgas Sv. Pētera baznīcas kā vācbaltu kultūrvēsturiskā pieminekļa atjaunošanai akceptējis 33,588 miljonus eiro. Naudu Berlīne piešķiršot, tiklīdz Saeima būs pieņēmusi attiecīgo likumu.

Tomēr saglabājas neskaidrība, vai Vācija finansējumu nodrošinātu arī tad, ja par Sv. Pētera juridisko saimnieku kļūtu Rīgas dome.

Vēl vasarā radās iespaids, ka Saeimas komisija, vismaz vairums tās locekļu, konceptuāli jau izlēmusi dot priekšroku LELB un vācu draudzei, ko uzskata par pirmskara Pēterbaznīcas vācu draudzes mantinieci.

Arhibīskaps Jānis Vanags septembra beigās iepazīstināja deputātus ar detalizētu plānu līdz 2028. gadam, kurā pa gadiem sadalīts, cik un kādiem mērķiem Bundestāga doto naudu tērēt.

Tostarp iecerēts ne tikai atsvaidzināt un atjaunot Rīgai simboliskā dievnama bēdīgā stāvoklī nonākušās konstrukcijas, telpas un sistēmas (Sv. Pētera baznīcas nolietojums jau 2014. gadā bija 40%). Citstarp domāts arī rekonstruēt ērģeles un no jauna izveidot marmora kanceli.

Arhibīskaps Vanags stingri pastāv uz to, ka iepriekšējās sarunās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis piekritis, ka dievnamu pārņem LELB, ja tā spēj sarūpēt atjaunošanai nepieciešamo finansējumu, kas šajā gadījumā arī noticis.

Tomēr 6. oktobrī Rīgas dome ar 28 balsīm par, 14 – pret, – un 11 deputātiem atturoties – nolēma vērsties Saeimā ar lūgumu pieņemt likumu, kas nodotu Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesības pašvaldībai. Lūgumu atbalstīja arī daļa opozīcijas, un balsojums iezīmēja šķelšanos Rīgas domes valdošajā koalīcijā.

M. Staķis vakar Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka pašvaldība neesot atteikusies no pretenzijām uz baznīcu – Vanagam pagājušā gada novembra sarunās teiktais īstenībā esot bijis domāts tā, ka pašvaldība piekāptos, “ja būtu pārliecinoša informācija, ka Rīgas dome nemaz nevar kandidēt uz baznīcas īpašumtiesībām un [Vācijas] fnansējumu”, taču šādas informācijas neesot.

Reklāma
Reklāma

Rīgas dome nav apspriedusi iespēju iesaistīties kopīgā nodibinājumā ar LELB un vācu draudzi, dodot priekšroku Valsts prezidenta Egila Levita agrāk rosinātajam, ka Sv. Pētera baznīcas pārvaldi īstenotu valsts un Rīgas domes nodibinājums. Rīgas pašvaldība, pēc Staķa teiktā, būtu gatava uzņemties apsaimniekošanu un atjaunošanu arī viena un ņemt aizdevumu.

Gan domes, gan LELB nodibinājuma pārstāvji sola, ka Sv. Pētera baznīca turpinās darboties gan kā dievnams, gan izglītības, tūrisma un kultūras dzīves objekts, tas ir, kā “kultūrbaznīca”.

Tikmēr Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens aizrādīja, ka no Vācijas Bundestāga saņemtajā dokumentā par finansējumu sacīts, ka rezervētā nauda atrodas sadaļā “Sabiedrības grupu un vāciešu diasporas un kultūras iestāžu sabiedriskās aktivitātes Vācijā un ārvalstīs”, un tur nekas neesot minēts, ka uz naudu var pretendēt citas valsts pašvaldība.

Bet Staķis pavēstīja par Vācijas vēstnieka Latvijā viņam teikto, ka uz finansējumu varot pretendēt arī dome.

Jāpiebilst, ka arī arhibīskaps Vanags atsaucas uz “detalizētu divu stundu sarunu” ar Vācijas vēstnieku. Tajā diplomāts arhibīskapam esot paudis gluži pretējo – pašvaldība nevarētu pretendēt uz Vācijas budžeta finansējumu, “jo tas nesaskan ar valsts politiku”.

Tā Pēterbaznīcas diskusijā ne pirmo reizi parādījās īpatnējā situācija “mans vārds pret tavējo” un sajūta, ka draud iestigšana neauglīgās debatēs. Ne velti “eksplodēja” deputāte Inguna Rībena: “Tukšās runas ir apnikušas līdz bezgalībai!”. Viņai piekrita arī daži citi deputāti.

Raivis Dzintars norādīja, ka Rīgas domes konfrontācija ar LELB “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumu” var dārgi maksāt. Saeimai pieņemot kļūdainu lēmumu, Vācijas budžeta naudu visdrīzāk zaudētu.

“Viss būs jāsāk no gala, un varbūt pēc 15 gadiem mēs atkal nonāksim tajā pašā punktā, kur esam šobrīd.”

Dzintars apšaubīja, vai politkorektie vācieši atļausies skaidri atzīt, ka naudu dos tikai tad, ja Sv. Pētera pārvaldē iekļaus Vācu Sv. Pētera draudzi.

Gan vakardienas, gan iepriekšējās komisijas sēdē skanēja dalībnieku mudinājumi pasteigties, lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu 3. lasījumā pieņemtu vēl šogad – pretējā gadījumā Vācijas 33,588 miljoni eiro tiks palaisti vējā.

Jāatzīmē, ka pirmajā lasījumā likumprojektu pieņēma 2018. gada 6. decembrī, bet otrā vēl nav bijis. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti jautājumu par Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību piešķiršanu turpinās lemt nākamotrdien.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.