Artūrs Irbe: Uz ES es nepaļautos. Mums lielākais sabiedrotais ir Polija, bet vispirms mums jābūt gataviem cīnīties 185
“Igauņi mums atnāca palīgā ar savu bruņuvilcienu, mēs viņiem uzdāvinājām Roņu salu. Vai tas bija tā vērts? Es domāju, ka jā. Grūti ir būt bez salas pašiem, bet, ja igauņi nebūtu atnākuši ar savu bruņuvilcienu, ne mēs, ne igauņi savu neatkarību nebūtu izcīnījuši,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” norāda Artūrs Irbe, hokeja vārtsargs un treneris.
Kāpēc igauņi nāca palīgā? Tāpēc, ka mēs viņus sargājām, karojot šeit, viņš skaidro.
Kas tagad notiek? Karo ukraiņi. Principā jau viņi mūs sargā. Viņi sargā Eiropu, karojot ar agresoru, kas ir dzimtcilvēka līmenī, viņš izsaka savu viedokli.
“Es uz Eiropas Savienību nepaļautos, jo tas ir mākslīgs veidojums, kurš ir ļoti tendēts uz ekonomisko, nevis teritoriālo interesi,” viņš pauž savu nostāju.
Šādu mazu zemes pleķīti un 6 miljonus patērētāju pa visām trīs Baltijas valstīm viņiem pazaudēt ir sīkums, viņš norāda.
Ziniet, kas mums ir vislielākais sabiedrotais? Tā ir Polija. Un viņi mums nāks palīgā. Kara sākumā viņi bija gatavi oponēt lielajai un stiprajai Vācijai. Un viņiem ir spēks.
“Tas ir, kur meklēt sadarbību un atbalstu, bet mēs nekādu atbalstu neiegūsim, ja mēs paši nebūsim gatavi kaut ko likt pretī, ziedot un parādīt, ka esam gatavi cīnīties, jo vispirms jau ir jābūt gatavam cīnīties,” A.Irbe uzsver.
Aģentūra LETA ziņo, ka Baltijas valstis un Polija demonstrē līderību atbalstā Ukrainai, rosinot iniciatīvas un ieturot stingru nostāju pret Krieviju, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), parlamentā tiekoties ar Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu.
Sarunā Mieriņa uzsvēra, ka Polija vienmēr esot bijusi viens no tuvākajiem partneriem kā drošībā, tā tirdzniecībā.
Līdzīgi pauda vēstniece, uzsverot abu valstu ciešo sadarbību un akcentējot, ka Latvija ir Polijas stratēģiskais partneris un valstis īpaši vieno sadarbība drošības jomā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību turpināt virzīt kopīgas iniciatīvas, tostarp sankciju jomā. “Turēsim roku uz pulsa, lai sankcijas būtu iedarbīgas un efektīvas. Sankciju apiešanas iespējas ļauj Krievijai sponsorēt savas militārās spējas,” uzsvēra Mieriņa.
Spriežot par Latvijas un Polijas ekonomisko sadarbību, puses pārrunāja infrastruktūras projektu “Rail Baltica” un “Via Baltica” attīstību. “Jūsu pieredze šo projektu turpmākā virzībā būtu ļoti nozīmīga,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, aicinot tajos iesaistīties Polijas uzņēmējus. Tāpat Mieriņa un Mihališina pārrunāja Latvijas un Polijas sadarbības stiprināšanas iespējas kultūrā un izglītībā.
Saeimas priekšsēdētāja šodien parlamentā tikās arī ar Grieķijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Eftimiju Eftimjadu, kurš bija ieradies atvadu vizītē. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis par principiālu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
“Mēs nedrīkstam ļaut ņemt virsroku Krievijas agresijai. Nedrīkstam ļaut dominēt dezinformācijai, maldiem un visaptverošam ļaunumam, ko izplata Krievija,” sacīja Mieriņa. Akcentējot Latvijas kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, Saeimas priekšsēdētāja piebilda, ka mūsu vēsturiskā pieredze ļauj vēl skaidrāk izprast ģeopolitisko situāciju.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās vēstniekam par personīgo ieguldījumu Latvijas un Grieķijas divpusējo attiecību stiprināšanā un pauda pārliecību, ka arī turpmāk attīstīsim ciešos kontaktos starp abām valstīm, tostarp parlamentārā līmenī. Vēstnieks aicināja Saeimā izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Grieķijas parlamentu, lai vēl vairāk stiprinātu savstarpējos kontaktus.
Tāpat puses pārrunāja tūrisma attīstības iespējas. Kā akcentēja vēstnieks, pēc Covid-19 pandēmijas atkal atjaunojusies tūrisma plūsma starp abām valstīm, ko sekmē tieši avioreisi starp abām valstīm, sniedzot ne vien ieguvumus ekonomikai, bet arī attīstot ciešākus kontaktus starp valstu iedzīvotājiem.
