Bērniem vasaras brīvlaiks, vecākiem – stresa maratons: vai darba devējam obligāti jānāk pretī strādājošajiem vecākiem? 0
Kamēr bērni bauda vasaras brīvlaiku, vecākiem tas nereti nozīmē nopietnu ikdienas pārbaudījumu. Kā savienot pilnas slodzes darbu ar bērnu nometnēm, loģistiku un pieskatīšanu? Par šo jautājumu LA.LV redakcijā vērsās lasītāja Ilze, divu sākumskolas vecuma bērnu mamma.
Viņa stāsta, ka līdz ar brīvlaika sākumu ikdiena pārvēršas par sarežģītu plānošanas maratonu, jo viņai un vīram darba gaitas turpinās ierastajā režīmā.
“Nometnes ir dārgas, vecvecāki ne vienmēr var palīdzēt, un trīs mēnešus ar atvaļinājumiem visu nosegt nav reāli,” viņa saka.
Īpaši grūti esot rīti un pēcpusdienas, kad bērni jānogādā uz nodarbībām vai jāorganizē viņu pieskatīšana.
Ilze uzsver, ka viņas mērķis nav strādāt mazāk vai izvairīties no darba pienākumiem. Situāciju būtiski atvieglotu iespēja vasaras mēnešos strādāt elastīgāk — piemēram, mainīt darba cēliena sākuma un beigu laiku vai dažas dienas nedēļā strādāt attālināti.
Viņa arī uzdod jautājumu, kas daudziem vecākiem aktuāls tieši vasaras periodā:
“Vai darba devējam šādās situācijās ir juridisks pienākums pielāgot darba laiku vecākiem ar maziem bērniem, vai tas tomēr ir tikai labas gribas jautājums?”
Viņa uzsver, ka nevēlas nonākt konfliktā ar vadību, taču atzīst, ka ikgadējā vasaras spriedze kļūst arvien grūtāk panesama.
Kas teikts likumā?
Lai noskaidrotu, vai šādās situācijās darba devējam ir pienākums nākt pretī, skaidrojumu sniedz Valsts darba inspekcija (VDI).
Kā izrādās, tiesību akti vecākiem sniedz konkrētu atbalstu.
“Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības lūgt darba devēju pielāgot darba laiku, lai vieglāk saskaņotu darbu un ģimenes dzīvi, ja uzņēmumā tas objektīvi ir iespējams,” norāda VDI, atsaucoties uz Darba likuma 148. panta ceturto daļu.
Inspekcija uzsver, ka likums nenosaka konkrētas situācijas, kad šāds lūgums būtu piemērojams, tāpēc tas var attiekties arī uz vasaras brīvlaiku, kad ikdienas bērnu aprūpe ir jāorganizē citādi.
Jāņem vērā, ka darba laika pielāgošana parasti nenozīmē mazāku darba stundu skaitu vai mazāku algu. Darba devējs vienkārši nosaka darbiniekam individuālu darba grafiku, kas atšķiras no uzņēmumā ierastā (piemēram, ļaujot darbu sākt agrāk vai vēlāk), tādējādi palīdzot vecākiem salāgot darbu ar bērnu ikdienas loģistiku.
Kā jārīkojas darbiniekam?
Ja vecāks vēlas izmantot šo iespēju, lūgums jāiesniedz rakstveidā, bet darba devējam tas jāizvērtē un ne vēlāk kā mēneša laikā jāsniedz atbilde par iespējām uzņēmumā. Ja lūgums tiek atteikts, tam jābūt pamatotam ar objektīviem iemesliem.
Darba likums paredz vēl papildu iespējas
Vecākiem, kuriem ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības pieprasīt nepilnu darba laiku (Darba likuma 134. panta otrā daļa). Šādā gadījumā darba devējam nav tiesību atteikt darbiniekam nepilnu darba laiku.
Vienoties par nepilnu darba laiku var arī uz noteiktu laika periodu, noslēdzot vienošanos par darba līguma grozījumiem atbilstoši Darba likuma 97. pantam.
VDI norāda, ka, ja darba pienākumi to ļauj, darbinieks un darba devējs uz noteiktu laiku var vienoties arī par attālinātu darbu. Arī šāda vienošanās noformējama kā darba līguma grozījumi atbilstoši Darba likuma 97. pantam.
