SIA ”Pindstrup Latvia” finanšu un administratīvais direktors Edijs Ločmels.
SIA ”Pindstrup Latvia” finanšu un administratīvais direktors Edijs Ločmels.
Foto: Edijs Pālens/ LETA

Asociācija: Neskatoties uz problēmām atsevišķos eksporta tirgos, kūdras nozarei šis bijis labs gads 0

Latvijas kūdras nozarei šis ir bijis labs gads, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītām problēmām atsevišķos eksporta tirgos, īpaši Dienvideiropā.

Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 13
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Lasīt citas ziņas

Labvēlīgo laika apstākļu dēļ šogad kūdras ieguve Latvijā sasniegusi 1,1 miljonu tonnu, kas ir par 300 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2019.gadā. Šogad 62% no iegūtā kūdras apjoma tika pārstrādāti. Latvijas kūdra tiek eksportēta uz 112 pasaules valstīm.

Par to, kā kūdras ieguves uzņēmumiem veicas eksporta tirgos, cik smagi tos ir skārusi Covid-19 pandēmija, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere un asociācijas padomes priekšsēdētājs un kūdras ieguves uzņēmuma “Pindstrup Latvia” direktors Edijs Ločmels.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko kūdras nozarei nozīmē valdības 17.novembrī apstiprinātās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.- 2030.gadam?

I.K. – Tas, pirmkārt, nozīmē prognozējamību nozarei uz nākamajiem desmit gadiem. Pie šīm pamatnostādnēm mēs darbu sākām pirms pieciem gadiem, un tagad mūsu darbs ir vainagojies panākumiem un pamatnostādnes ir apstiprinātas. Sākotnēji pamatnostādnes bija plānotas termiņā līdz 2050.gadam, vēlāk šis termiņš tika samazināts. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) iebilda, ka termiņš ir tik garš līdz 2030.gadam, viņi gribēja šo laika termiņu samaināt līdz trīs gadiem, kas ir neloģiski jebkurai nozarei un izslēdz plānošanu ilgtermiņā. Pašlaik kūdras nozarei ir skaidrība par resursiem, kādi būs pieejami turpmākajos 10 gados, un mums būs iespēja kā nozarei plānot savu darbu un attīstību.

Pamatnostādņu pieņemšanas procesā bija jautājums par kūdras apjomu un platībām, kas būs pieejamas nākotnē. Par to ir nepieciešama skaidrība, lai ražotāji varētu plānot savas investīcijas un kūdras pārstrādi. Tas ir tāds apburtais loks – no vienas puses mēs vēlamies no Latvijas eksportēt tikai pārstrādātu produktu ar pievienoto vērtību, nevis tīru kūdru, taču tajā pašā laikā plānošanas dokumenti resursu izmantošanai ilgtermiņam netiek sastādīti. Kūdras substrātu rūpnīcas būvniecība ir dārgs process, kas prasa piecus septiņus miljonus eiro. Neviens nevēlas veikt jaunas investīcijas, ja nezina, vai resursi būs pieejami un kādā apjomā tie būs pieejami,vai vispār kūdras ieguve būs iespējama.

Tas ir labs precedents, ka beidzot mūsu valstī tiek plānota mūsu derīgo izrakteņu resursu izmantošana. Mums līdz šim šādu plānu derīgajiem izrakteņiem nav bijis.

E.L. – Pamatnostādnes mums kā nozarei ir ļoti svarīgs dokuments, jo kūdras ieguve un pārstrāde līdz šim bija, manuprāt, vienīgā nozare bez sava politikas dokumenta. Pārējās nozares ir Ekonomikas ministrijas vai Zemkopības ministrijas pārraudzībā, bet mēs esam vienīgā nozare, kuru pārraugaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Droši vien mēs esam viņiem izaicinājums būt uzraugiem tautsaimniecības nozarei. Tas ir apsveicami, ka beidzot mums ir izdevies šīs pamatnostādnes pieņemt. Tas dod mums stabilitātes sajūtu, ka valsts vienā brīdī neizdomās, ka pietiek iegūt kūdru un ka 3000 darbvietu kūdras nozarē mums vairs nav vajadzīgas,ka visi, piemēram, kļūs par programmētājiem. Kūdras nozare ir viena no tām retajām nozarēm, kas spēj nodrošināt darbvietas laukos. Vēl ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, bet citās nozarēs laukos darbu praktiski nav iespējams atrast.

Vai bija kādi jautājumi, kuros pamatnostādņu pieņemšanas procesā nozares speciālistiem nācās piekāpties?

I.K. – Pirmkārt, mums nācās piekāpties termiņa ziņā. Kā jau minēju, mēs gribējām pamatnostādnes termiņam līdz 2050.gadam, taču piekritām, ka tas ir 2030.gads, un, pateicoties VARAM atbalstam, aizstāvējām mūsu pozīciju, ka vismaz šiem desmit gadiem ir jābūt. Es domāju, ka kopumā pamatnostādņu pieņemšanas process bija ļoti izglītojošs visām iesaistītajām pusēm.Ministriju pārstāvji šajā procesā ļoti daudz uzzināja par kūdras nozari un šīs nozares specifiku. Sākotnēji šis redzējums bija abstrakts un šablonisks, kas balstās uz pieņēmumiem, bet tajā nav īstās būtības. Šajā procesā, manuprāt, mums ļoti labi izdevās izskaidrot un pastāstītpar dažādām niansēm kūdras nozarē.

Pamatnostādnēs daudz pieminēti dažādi pētījumi – vai kādu no tiem jūs īpaši vēlētos izcelt?

I.K. – Manuprāt, ļoti veiksmīga bija mūsu dalība Eiropas Komisijas (EK) vides un klimata programmas LIFE projektā “LIFE REstore”, kur galvenais partneris bija Dabas aizsardzības pārvalde. Šajā projektā mēs izpētījām un apzinājām platības, kas Latvijā ir vēl jārekultivē. Mēs izstrādājām dažādus rekultivācijas scenārijus un tika izpētīta dažādu rekultivācijas scenāriju ietekme uz klimatu SEG emisiju aspektā. No šī pētījuma mēs secinājām, ka visdraudzīgākais nākotnes scenārijs kūdrāju rekultivācijā ir apmežošana vai ogu audzēšana. Mitrāju atjaunošana ne vienmēr ir labvēlīgākā SEG emisiju jomā.

Vai pamatnostādņu pieņemšana veicinās investīcijas kūdras nozarē? Lielāku ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā?

I.K. – Pamatnostādņu pieņemšana, protams, dod stabilitāti nozarei. Es gan negribētu teikt, ka tikai ārvalstu investori, bet arī vietējie kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ir ieguvēji. Tas ikvienam, kas darbojas šajā jomā, dod drošības sajūtu, ka nākotnē resursi būs pieejami, būs pieejamas platības un kūdru varēs iegūt.

Kas notiks pēc desmit gadiem?

I.K. – Mums ir laicīgi jāsāk strādāt pie nākamā perioda pamatnostādnēm, kūdras nozares stratēģiju mēs noteikti gribētu redzēt laika periodam līdz 2050.gadam. Mēs ļoti ceram, ka līdz tam laikam tiks izmanīti mūsu plānošanas dokumentu periodi, jo PKC šobrīd ir uzdots pārskatīt plānošanas dokumentu termiņus un adekvāti izvērtēt, kādi laika periodi katrai jomai ir nepieciešami. Mēs noteiktigribētu redzēt šo plānu līdz 2050.gadam.

Gada sākumā Latvijas kūdras asociācija pauda bažas par EK Taisnīgas pārkārtošanās fonda izstrādi, kura mērķis ir līdz 2050.gadam pāriet uz klimatneitralitāti. Kāda situācija ir pašlaik? Vai ir notikušas sarunas ar valdības, EK pārstāvjiem?

I.K. – Kopš brīža, kad Latvijas kūdra tika salīdzināta ar Polijas oglēm un Igaunijas degslānekli, mēs cēlām trauksmi un jautājām, ko tas nozīmē. Vai tas tiešām nozīmē, ka dārzkopības kūdras ieguve tiks aizliegta, strādāt nevarēsim un nozare savu darbību slēgs? EK un VARAM mums atbildēja, ka nē. Mēs saņēmām atbildi, ka uz dārzkopības kūdru tas neattieksies un Latvijas kūdras nozarei šis fonds nozīmē modernizāciju, virzoties uz klimatneitralitāti. Kopš tā laika mēs kā nozare esam aktīvi iesaistījušies procesā, snieguši savus priekšlikumus, kā mēs varam strādāt ilgtspējīgi un kompensēt mūsu SEG emisiju radīto apjomu ar dažādiem mehānismiem. Pašlaik esam iesaistīti ekspertu darba grupā, kas jau izvērtē Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu.

Mēs ļoti ceram, ka dārzkopībaskūdras ieguve necietīs no EK klimata nospraustajiem mērķiem, jo dārzkopības kūdras nozare ļoti labi iekļaujas šajā zaļajā kursā – kūdrā tiek audzēti koku stādi, dārzeņi, dekoratīvie augi, ko izmanto pilsētvides apzaļumošanai, kas tālāk arī veido emisiju piesaisti. Protams, šis plāns vēl ir jāpabeidz un jāredz, kāds šis plāns galu beigās izskatīsies.

E.L. – Tas mums gada sākumā bija kā spēriens zem jostasvietas, bet mēs ātri reaģējām. Ir valstis, kas ir apņēmušās savu dārzkopību pārkārtot un vairs neizmantot kūdru. Viena no tādām ir Apvienotā Karaliste, kur lielveikalu tīkli substrātu jomā plānoja pāriet uz “peatfree” produktiem, taču līdz šim viņi nav atraduši alternatīvu, kas kūdru varētu aizstāt. Šie plāni ir izjukuši, un arī profesionālā dārzkopība nav spējusi atrast alternatīvu kūdrai. Audzētāji vienkārši neizvēlas citu substrātu, viņiem nav alternatīvas. Līdz ar to pieprasījums pēc kūdras substrātiem ir un tas nekur nepazudīs, alternatīvas nepieciešamajā apjomā nav. Tādēļ mums ir jādomā veidi, kā kompensēt emisijas.

Protams, pati SEG emisiju aprēķināšanas metodika, mūsuprāt, ir maināma, jo tā ir balstīta uz “veco sistēmu” jeb pieņēmumu, ka visa kūdra tiek sadedzināta. Tas automātiski nozīmē, ka ogleklis, kas ir kūdrā, nonāk atmosfērā. Savukārt mēs šo kūdru neizkūpinām gaisā. Pieņemt, ka tā tiek sadedzināta vai pazūd, nav pareizi. Tādēļ ir nepieciešams izmaiņas visā IPCC emisiju aprēķināšanas metodikā.

Vai dārzkopības kūdras nozares intereses šajā jomā EK aizstāv vēl kāda valsts bez Latvijas, kurai šī nozare ir nozīmīga?

I.K. – Kūdru iegūst vairākās Eiropas valstīs. Ar ko Latvija atšķiras no citām valstīm? Mēs jau 2000.gadu sākumā esam kā nozare pārkārtojušies un beidzām izmantot kūdru enerģētikā. Pašlaik kūdras apjoms, ko izmanto enerģētikā, ir ļoti mazs, no kopējā kūdras apjoma tikai apmēram 1,4-1,8% tiek izmantoti enerģētikā. Ja skatāmies Latvijas kopējā enerģētikas bilancē, tad kūdras apjoms veido vien 0,01-0,02%. Citās valstīs situācija ir atšķirīga, šīs valstis cītīgi strādā pie nozares pārkārtošanas. Piemēram, Somijā, Zviedrijā, Īrijā kūdra tika iegūta galvenokārt enerģētikas vajadzībām, ļoti maz dārzkopības vajadzībām. Es teiktu, ka labākā situācijāir visas Baltijas valstis, arī Lietuva un Igaunija, jo mums pārsvarā kūdra tiek iegūta dārzkopības vajadzībām.

Citu Eiropas valstu pārkārtošanās uz dārzkopības kūdras ieguvi nākotnē palielinās konkurenci tirgū. Kā tas ietekmēs mūsu kūdras ieguves uzņēmumus?

I.K. – Jā, konkurence pieaug, bet arī pieprasījums pēc kūdras pieaug. Cilvēku skaits uz planētas palielinās katru gadu, nepieciešams vairāk audzēt pārtiku, nepieciešams vairāk substrāta. Konkurence mūs nebaida. Nesenie pētījumi liecina, ka 2050.gadā būs nepieciešams par 415% vairāk substrāta, nekā pašreiz tiek lietots. Ja 70% no profesionālajā dārzkopībā lietotajiem substrātiemšobrīd ir kūdras substrāti, tad arī pieprasījums pēc tiem nākamajos gados augs ļoti lielā apmērā. Protams, tiek meklētas arī alternatīvas, bet visu substrātu pieprasījums pieaugs.

Kā kūdras uzņēmumus ietekmē ikgadējais dabas resursu nodokļa palielinājums?

I.K. – Mēs nevaram skatīties tikai uz vienu nodokļa veidu un tā palielinājumu, mums ir jāskatās uz visu maksājumu kopumu, ko veicam un kā tas ietekmē mūsu konkurētspēju.

E.L. – Mēs galvenokārt kūdras ieguves platības nomājam no valsts, tādēļ galvenais slogs kūdras nozarē ir nomas maksājumi. Nomas maksājumi valstij, “Latvijas valsts mežiem” vai pašvaldībām kopā ar dabas resursu nodokli būtu tie maksājumi, kas jāskata apvienojumā. Pēc Valsts kontroles ne visai glaimojošā atzinuma, ka kūdras ieguvēji ļoti maz maksā valstij par iespēju iegūt kūdru, izpētījām, ka patiesībā, kopumā ņemot, mēs maksājam gandrīz tikpat, cik maksā Lietuvā un divas trīs reizes vairāk nekā Igaunijā. Piemēram, Kanādā ir vēl mazāki maksājumi par iegūto kūdras tonnu. Nomas maksa, dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis – kopumā šis maksājums Latvijā ir otrs augstākais pasaulē aiz Lietuvas, un tuvākajos gados mēs būsim līderi, ņemot vērā nomas maksas indeksāciju. Mums ir jābūt uzmanīgiem, paaugstinot vai mainot nodokļus, jo mēs tādējādi kļūstam nekonkurētspējīgi attiecībā pret citu valstu kūdras ieguves uzņēmumiem.

Kāds ir bijis šis gads kūdras ieguves nozarē?

I.K. – Oficiālie dati vēl nav apkopoti, bet mūsu asociācijas aplēses liecina, ka šogad kopējais kūdras ieguves apjoms Latvijā ir bijis 1,1 miljons tonnu un 62% no šī apjoma tika pārstrādāti. Tādējādi nozarē šis ir bijis ļoti labs gads, jo kūdras ieguves apjomi ir virs vidējā rādītāja, kāds ir citos gados. Pēdējos 10 gados vidējais kūdras ieguves apjoms gadā ir 0,95 miljoni tonnu, pērn tas bija 1,07 miljoni tonnu. Kūdras ieguvi galvenokārt ietekmē laikapstākļi, cik liels ir nokrišņu daudzums ieguves sezonā, šī vasara šajā ziņā bija ļoti izdevusies.

Ja runājam par Covid-19 ietekmi uz kūdras nozari, tad, pirmkārt, šī pandēmija ietekmēja tos kūdras ražošanas uzņēmumus, kuriem galvenie noieta tirgi ir valstīs, kas rūpnieciski nodarbojas ar puķu audzēšanu. Ziedu tirgus tiešām piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Puķu audzēšana bija apstājusies, jo cilvēki tās vienkārši nepirka – nebija iespējas doties ciemos, nenotika svinības. Ziedu audzēšanas apjomi krietni samazinājās. Tie Latvijas kūdras uzņēmumi, kas bija specializējušies šajā jomā, cieta. Tāpat cieta uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē hobiju tirgum un uz tām valstīm, kurās tika slēgti lielveikali un veikali, kuri tirgo preces hobiju tirgum. Pārējie uzņēmumi necieta, es pat teiktu, ka eksporta apjomi ir pieauguši. Kopumā nozarei šis gads ir bijis normāls.

E.L. – Kūdru iegūst vasarā, un tad to tirgo līdz pat jaunajai sezonai nākamajā vasarā. Lielākais nepārstrādātas kūdras eksporta apjoms ir rudens mēneši, savukārt gatavo substrātu sezona tikai tūdaļ sāksies, līdz ar to patieso Covid-19 ietekmi mēs vēl tikai sāksim izjust. Pirmais Covid-19 vilnis, kas sākās februārī Itālijā, tur, protams, uz mēnesi visi veikali bija ciet, un tie uzņēmumi, kas specializējās Itālijas tirgum, tie, manuprāt, cieta visai smagi. Savukārt tie uzņēmumi, kuriem eksporta tirgus ir vairāk diversificēts, šogad vispār nav jutuši Covid-19 ietekmi. Tieši otrādi – izolācijas un “lockdown” apstākļos cilvēki vairāk laika pavadīja mājās, pirka vairā kkūdras substrātu un nodarbojās ar dārzkopību. Patiesībā tā vienmēr ir bijis – arī 2008. un 2009.gada finanšu krīzē cilvēkiem bija mazāk naudas un arī tad cilvēki vairāk laika pavadīja mājās un nodarbojās ar dārzkopību. Mums kā grupas uzņēmumam, kuram ir filiāles Ziemeļīrijā, Spānijā, Dānijā, Krievijā, finanšu gada, kas noslēdzās 1.oktobrī, kopējais apjoms ir pieaudzis tieši uz hobiju tirgus rēķina. SIA “Pindstrup Latvia” gan apgrozījums šogad ir krities par aptuveni 5%, un tikai daļēji to ir ietekmējis Covid-19.

Cik lielu īpatsvaru veido kūdras eksports, un kādas ir kopējās tendences eksporta tirgos?

I.K. – Eksporta apmēri pieaug katru gadu, un arī šis gads nebūs izņēmums. 2019.gadā eksporta apjoms naudas izteiksmē bija 185 miljoni eiro, 2018.gadā eksporta apmērs bija 176 miljoni eiro, 2017.gadā – 164 miljoni eiro.

E.L. – Eksporta tirgos reģioni, kas aug visstraujāk,ir Āzija, jo sevišķi Ķīna, Dienvidamerika un Ziemeļamerika. Eiropas valstīs tirgi jau ir diezgan piesātināti, tur lielu izaugsmes iespēju vairs nav.

I.K. – Lielākie eksporta apjomi no Latvijas ir uz Vāciju, Itāliju, Ķīnu, Nīderlandi, Beļģiju, ASV. Ļoti strauji aug Ķīnas tirgus, Ķīna šajā valstu topā kāpj uz augšu visu laiku.

Ja uzņēmumi grib izaugsmi, tad ir jāskatās uz tālāko valstu tirgiem?

I.K. – Uz dažādu valstu tirgiem, bet kopumā mēs savu produkciju eksportējam uz 112 pasaules valstīm, tādēļ eksporta tirgus mums ir ļoti plašs.

Pašlaik kūdras ieguve, pēc asociācijas datiem, notiek 4% Latvijas purvu un vēl 2% kūdras ir izstrādāta. Tas ir optimāls apjoms?

E.L. – Latvijā, ņemot vērā dabas aizsardzības prasības, kopējais iegūtais kūdras apjoms ir optimāls. Jāņem vērā, ka ar laiku kūdras ieguves platības izkrīt no aprites jeb ražošanas. Kūdra šajās platībās tiek izņemta, un tās tiek rekultivētas – veicam apmežošanu, renaturalizāciju vai stādām ogas – atgriežam šo teritoriju dabai. Būtu labi, ja šo teritoriju vietā būtu iespējams iegūt jaunas, lai pārstrādes rūpnīcām nesamazinātos tām pieejamais resurss. Pašreizējie 4% no purviem, kur tiek iegūta kūdra, šis īpatsvars ir arī ilgtspējīgs. Kaut ko atdodot dabai atpakaļ un iegūstot atkal kaut ko vietā, mēs nodrošinām gan bioloģisko daudzveidību, gan purvu atjaunošanos. Tā ir ilgtspējīga kūdras iegūšana.Ar to mēs atšķiramies no Rietumeiropas, kur visi purvi ir jau sen izstrādāti un iznīcināti, nosusināti un tur tiek audzēta labība vai kas cits.

I.K. – Latvijā kūdra pēdējos 200 gados pieaug par diviem milimetriem gadā. Ja vērtējam to apjomu, kas katru gadu pieaug, un apjomu, ko mēs iegūstam, tad bilance kopumā ir pozitīva. Kūdras apjoms Latvijas purvos katru gadu joprojām palielinās. Tas ir pozitīvi. Savukārt, ja skatāmies no dabas aizsardzības viedokļa, tad 75% no Latvijas purviem šobrīd ir aizsardzībā jeb tur liegta kūdras ieguve. Mums nedraud tas, kas ir noticis Rietumeiropā, kur purvu vairāk nav, un, ja kāds neliels pleķītis tomēr palicis, tas ir liels brīnums. Mums šī bagātība ir.

Iepriekšējos gados ir bijuši plaši ugunsgrēki, kuri skāruši kūdras purvus. Vai veicat kādus uzlabojumus aizsardzības sistēmās, lai vēl vairāk mazinātu riskus?

E.L. – Mūsu uzņēmuma ieguves vietā notika lielākais ugunsgrēks – Lielsalās. Protams, kamēr paši mēs neesam nelaimi izjutuši uz savas ādas, ir neliels atslābums. Mums arī līdz tam tika ievēroti visi ugunsdrošības pasākumi, taču, visticamāk, nepietiekami. Kopš tās reizes gan likumdošanā ir veiktas izmaiņas, kas mums uzliek lielākus pienākumus un saistības, gan arī mēs esam investējuši ugunsdrošības tehnikas iegādē. Esam investējuši arī darbinieku apmācībās un nodrošinājuši kūdras ieguves vietas ar ūdens ņemšanas vietām. Uguns ir mūsu lielākais drauds, kūdra ir ļoti ātri uzliesmojošs materiāls, tādēļ mēs ugunsdrošībai pievēršam ļoti lielu uzmanību.

I.K. – Aizpagājušā vasara bija ļoti sausa, tādēļ arī ugunsgrēki bija daudz plašāki un postošāki. Tieši sausums ir pats bīstamākais kūdras ieguvē. Stipra vēja un sausuma laikā kūdras ieguve nenotiek visu dienu, bet agri no rīta. Karstākajā laikā, pēcpusdienā, kūdras ieguve nenotiek, lai mazinātu riskus.

Kā kūdras nozarei veicas ar digitalizāciju un automatizācijas ieviešanu?

E.L. – Mēs neatpaliekam no citām nozarēm un digitalizācijas iespējas izmantojam kopš seniem laikiem, patstāvīgi procesus uzlabojot. Kā piemēru varu minēt kūdras ieguves uzskaites sistēmu, kur darbinieki skārienjutīgajā datorā savada savus padarītos darbus un jau nākamajā mirklī tie ir redzami ofisā. Tāpat pārstrādes rūpnīcās ir plaši ieviesta automatizācija, strādā roboti pakošanā, paletēšanā, uzlīmju drukāšanā un līmēšanā, palešu pārvietošanā. Arī visi loģistikas un transporta procesi ir digitalizēti. Mēs veicam uzlabojumus, arī ņemot vērā darbaspēka pieejamības un izmaksu pieauguma jautājumus. Digitalizācija šajā laikā ir neizbēgama, un mēs ejam līdzi laikam.

I.K. – Tajā pašā laikā gribētu piebilst, ka kūdras nozarē arī turpmāk saglabāsies ļoti liels roku darba pieprasījums. Piemēram, gabalkūdra, kas tiek iegūta, – pasaulē joprojām šis process nav automatizēts. Šos klucīšus pārkrauj ar rokām. Tas nozīmē, ka vasarās kūdras nozarē tāpat ir nepieciešami papildu darbinieki, kas veic šo klucīšu pārkraušanu, lai kūdra žūtu. Reģionos kūdras ieguves uzņēmumi ir tie, kas nodrošina darbvietas tieši sezonas laikā.

Covid-19 laikā ir cilvēki, kas zaudēja darbu. Vai arī kūdras nozare jūt to, ka darbaspēks ir kļuvis pieejamāks?

SAISTĪTIE RAKSTI

I.K. – Pavasarī nozare īstenoja ļoti plašu reklāmas akciju, aicinot strādāt kūdras nozarē, jo te ir darbs. Tiem, kas zaudēja darbu citās nozarēs, bija iespēja nākt strādāt pie mums. Apkopojot informāciju no biedriem, mūsu mājaslapā bija redzams, kuros reģionos, vietās un kāda veida darbinieki ir nepieciešami. Atsaucība bija, uzņēmumi varēja piesaistīt darbiniekus. Tas, protams, ir atkarīgs no reģiona, ir reģioni, kuros ir vieglāk atrast darbiniekus, un ir reģioni, kuros tas tik labi neizdodas – ir darbinieku trūkums, un cilvēki nevēlas strādāt tik smagu darbu, kāds ir kūdras nozarē. Ja mēs skatāmies vidējo atalgojumu, kas ir ieguves rūpniecībā, tad kūdras nozarē atalgojums ir krietni virs vidējā. Mēs nevaram sūdzēties, ka darbinieki mūsu nozarē ir slikti apmaksāti, samaksa ir salīdzinoši laba.

E.L. – Šovasar bija salīdzinoši vieglāk piesaistīt darbiniekus sezonas darbiem nekā pāris iepriekšējos gadus. Covid-19 dēļ daudzi cilvēki bija bez darba. Mūsu nozare ir ar sesto augstāko vidējo atalgojumu valstī kopumā, priekšā ir finanšu nozare, apdrošināšana, IT… Mēs esam sestajā vietā. Pie mums cilvēki nostrādā sezonu, piecus sešus mēnešus un nākamajā gadā atkal atgriežas, un tā gadu no gada. Bieži vien tie ir skolotāji, kas piepelnās pa vasarām, jo mēs jau zinām, kāds atalgojums ir izglītības jomas darbiniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 13
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
Lasīt citas ziņas
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. ASV piegādās Ukrainai tankus “Abrams” tikai pēc gada
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
16:41
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!
16:06
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
15:58
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 6
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 13
Guntis Kalme: “Krievijas ieroči ir tās nafta, gāze, ar ko tika uzpirkti Rietumi, un savu tautu debilizējošā propaganda”
Pašu gatavoti līdzekļi pret klepu – Vija Eniņa stāsta, kā pagatavot iedarbīgus un lētus līdzekļus no dabas veltēm
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Ziemas apstākļos pieaug ukraiņu vajadzības – TV24 un LA.lv aicina ziedot Ukrainai! 13
Egils Līcītis: Lai nav jāēd desa “Suņa prieks”
Internets liekas tik drošs! Eksperts par vispārējo sakaru pārrāvumu – kā tas varēja gadīties? 6
Jautā skatītājs: Vai Krievija mobilizēs arī sievietes? 5
Krievijas vēstniekam parāda durvis, traģēdijā tikai viens vainīgais, Latvijā radīts unikāls robots. Nedēļas notikumu apskats
Laikapstākļus nosaka liela ciklona dienvidu mala. Kad nokrišņi mitēsies? Prognoze pirmdienai
Jautā skatītājs: Vai ukraiņi izmanto piepūšamos tankus – mānekļus?
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā? 42
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu