“Atceros, ka medībmājā no viņiem tika rautas ārā lapas!” Kungi diskutē, kāpēc Latvijā vairs nav nopērkami erotiskie žurnāli 1
Ir aizraujoši lasīt kādu diskusiju, ko savā “Facebook” profilā aizsācis Jānis Riņķis. Daži komentāri ir anekdošu vērti.
Jānis jautā: “Draugi, man ir jautājums! Kur pazuduši visi šie žurnāli?! Agrāk tie bija nopērkami turpat vai katrā avīžu kioskā, bet kaut kadā brīdī tie vienkārši izgaisa… Es neticu, ka nebija noieta vai erotiskie stāstiņi būtu kļuvuši mazāk aktuāli. Vai tas ir saistīts ar kādiem ierobežojumiem/aizliegumiem?”
Un tagad ķeramies pie komentāru sadaļas.
“Bijušās modeles vienkārši ir iesaistījušās politikā. Tagad viņas var redzēt ministru kabinetā un Saeimā.”
“Pieļauju, tas ir galvenokārt tāpēc, ka mūsdienās tas, kurš tā kaut ko grib, internetā var ieraudzīt daudz, daudz vairāk par to, ko savulaik drīkstēja drukāt žurnālos.”
“Atrada par ko pārdzīvot. Zaudējums ir totāls drukāto auto žurnālu trūkums plauktos. Sākumā vietējie pazuda vai pārgāja uz internetu. Tad dēļ Krievijas pajoliņa idejām pie mums vairs nenonāca arī krievu auto literatūra. Man patīk palasīt par auto arī drukātā veidā. Tā sajūta, kad nopērc to žurnālu veikalā, noskenē, atnes mājās, atver un lasi… Tas ir savādāk, kā skatīties internetā video vai telefona ekrānā lasīt rakstu. Tam bija burvība. Tagad palikusi tikai arhitektūras literatūra, kura arī pamaz palikusi.”
“Kurš muļkis pirks žurnālu ar pāris beibēm, ja par brīvu ir “Pornhubs” un internets telefonā? Bet ja tiešām gribās palasīt, ir “Klubs”, tirgo arī kioskos…”
“Varbūt pieslēdz internetu?”
“Nekas nekas, ierobežojumi bija tādi, ka pārtikas veikalos aizliedza tirgot. Kritās tirāža , bet rudenī kopā ar Ritu rīkosim vakarus, kur būs gan stāsti, gan stāsti par. Viss sāksies ar kopdarbu un tad … oi, par daudz pateicu!”
“Paildzinājās atrašanās laiks tualetē un sabiedrisko sūdzību dēļ tika nolemts, ka būs “dročītājiem” lemts turpmāk bakstīt savus telefona ekrānus!”
“Atceros, ka medībmājā no viņiem tika rautas ārā lapas! Regulāri vīriem lasīju par to lekcijas, ka tā darīt nav labi, jo pēc grūtas medību dienas, lasot kādu stāstu, stāsta kulminācijas lapa trūkst.. besīgi..”
“Meitenes kas fotogrāfējās izaugušas vai emigrējušas.”
“Nu, man piemēram viņi neinteresē. Tad labāk dzīvajā aprunāties un rotaļāties. Tad labāk es paskatīšos video, kā kārtīgas (morāli) sievietes dzīvo, kādas vērtības, ko domā, kur tādas satikt. utt Šitās, nu, es nezinu, kaut kā lētuma piegarša.”
“Domāju, ka nekā slikta te nav. Lētums ik pa brīdim, bet….nav nekā skaistāka par sievietes augumu. Tie īpašie stāsti….nu uzvelk. Domāju, ka demogrāfijai tas nāk tikai par labu.”
“Acīmredzot neatmaksājas. Visai viegli materiāls sagrābājams pa velti visādos formātos internetā.”
Ja šādi žurnāli būtu pieejami, vai Tu tos iegādātos?
