Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Līcis: “Augšdaugava attīstās ar skatu uz izaugsmi Sēlijā un Latgalē” 0
Neraugoties uz izaicinājumiem – arvien mazākam iedzīvotāju skaitam, augošām izmaksām un sarežģīto ģeopolitisko situāciju –, Augšdaugavas novads meklē jaunus attīstības virzienus. Par investīciju projektiem, izglītības nozīmi, drošības jautājumiem un valsts politikas lomu reģionu stiprināšanā saruna ar Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Reini Līci.
Kuri ir bijuši lielākie izaicinājumi, veidojot šā gada Augšdaugavas novada budžetu? Budžets ir apstiprināts, taču tas bija diezgan sarežģīts process: kopējie finanšu ieņēmumi samazinās, izmaksas ceļas – gan ēku uzturēšana, gan visi pārējie izdevumi. Sabalansēt budžetu šādos apstākļos ir diezgan sarežģīti. Tā daļa, ko gribētos veltīt attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai, diemžēl nav pietiekami liela. Vienlaikus jāsaprot, ka pašvaldībai ir jānodrošina pamatfunkcijas – izglītība, sociālā joma, komunālie pakalpojumi. Tikai pēc tam varam domāt par lielākiem attīstības projektiem. Tas ir pastāvīgs balanss starp šodienas vajadzībām un nākotnes ieguldījumiem. Šī tendence – samazināti ieņēmumi un augošas izmaksas – ir raksturīga daudziem Latvijas reģioniem, taču pierobežas novados tā ir īpaši jūtama.
Kuras ir novada galvenās prioritātes šogad? Kā jau jebkurai pašvaldībai, skolu tīkls ir viena no prioritātēm, tāpat – ceļu uzturēšana. Tie ir pamati, bez kuriem nevar pastāvēt neviena vietējā kopiena. Plānojam ņemt aizdevumu, kas domāts tieši Bebrenes profesionālās vidusskolas attīstībai, lai uzbūvētu zirgu manēžu, kur audzēkņi varētu apgūt savas profesijas specifiku labiekārtotā vidē, zem jumta, un kur varētu rīkot arī Latvijas mēroga sacensības. Tas ir viens no mūsu lielākajiem projektiem, un pēc provizoriskiem aprēķiniem tam būtu nepieciešami no 600 līdz 800 tūkstošiem eiro. Mums jau tagad ir zirgu novietnes un zirgi, tiesa, tās nepieciešams pilnveidot, un, protams, mācību vidi gribas sakārtot. Tādējādi mācību iestādes teritorijā varētu turēt gan skolas zirgus, gan arī tos, kurus atved paši audzēkņi. Tiktu nodrošināta apkope, uzturēšanas apstākļi un barošana.
Kas visvairāk iespaido budžetu? Neteiksim, ka budžets samazinājās krasi, tomēr minimālās algas pacelšanas pašvaldību darbiniekiem pozīcija ir jūtama. Tas ir nepieciešams solis, lai noturētu darbiniekus, bet rada papildu slodzi budžetam. Tāpat, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski aug energoresursu cenas, līdz ar to sadārdzinājums ir vairākās pozīcijās. Tas ietekmē gan izglītības iestādes, gan pašvaldības infrastruktūru kopumā.
Pastāstiet vairāk par nozīmīgākajiem attīstības projektiem novadā! Viens no lielākajiem projektiem ir Līksnas pagastā. AS “Latvijas valsts meži” novada pašvaldības rīcībā ir nodevuši apmēram 300 hektārus lielu zemi, un plānojam to attīstīt kā in dustriālo teritoriju, kur nāks iekšā uzņēmumi – interese jau ir. Teritorija ir plaša, un nav teikts, ka tur būs viens vai divi uzņēmēji – varētu būt vairāki. Tas dotu būtisku pienesumu gan darba vietu, gan nodokļu ieņēmumu ziņā. Plānots, ka tur varētu būt arī saules enerģijas parks – teritorijā jau atrodas lielas apakšstacijas punkts, kur saražoto enerģiju varētu uzkrāt. Tas ir nozīmīgi gan uzņēmējdarbībai, gan enerģētiskajai neatkarībai. Šogad arī Višķos ir uzsākti angāra būvniecības darbi – tas būs liela mēroga objekts, kur potenciāli varētu sākt strādāt kāds ražojošs uzņēmējs. Sakārtojot degradēto teritoriju un ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, būs pieejamas ražošanas un biroja telpas. Šādi projekti ir būtiski, jo tie rada priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai – bez infrastruktūras investori nenāk.
Kā Augšdaugavas novads, būdams pie robežas, sadzīvo ar kaimiņiem – Lietuvu un Baltkrieviju? Problēmu sadzīvot ar Lietuvu nav. Bet situācija ar Baltkrieviju ir sarežģīta: arī mūsu pusē plūst iekšā migranti. Protams, uz robežas ir izbūvēts jauns žogs ar video un termokameru novērošanu, taču tas pilnībā šo problēmu neatrisina. Tiešu apdraudējumu nejūtam, bet ir jārēķinās, ka ik pa laikam var ieklīst kāda cilvēku grupa, kas šķērsojusi robežu nelikumīgi. Tas nozīmē, ka pašvaldībai jābūt gatavai reaģēt ārkārtas situācijās un sadarboties ar valsts dienestiem. Robežnovadi šobrīd faktiski piedalās valsts drošības stiprināšanā.
Pastāstiet par patvēruma meklētāju centra izveidi Raudā. Mums ir sadarbība ar Iekšlietu ministriju, un pagājušā gada beigās esam nodevuši bezatlīdzības kārtībā ministrijai bijušo Raudas internātskolu. Tur tiks izveidota slēgta tipa patvēruma meklētāju īslaicīga uzturēšanas mītne. Centram vajadzētu būt gatavam šovasar – 13. jūnijs ir tā diena, kad plānots atklāt šo projektu. Sākumā tas varētu uzņemt ap 150 cilvēku, bet trīs gadu laikā to paplašinās līdz 450 vietām. Centra izbūvē šogad plānots ieguldīt trīs miljonus eiro, bet kopumā – ap 30 miljoniem. Tas nozīmē jaunas darbavietas un infrastruktūru, un ir cerība, ka šis objekts atgriezīs rosību Raudas ciemā un apkārtnē, kas pamazām kļūst arvien tukšāks.
Ko jūs gribētu sagaidīt no valdības politikas reģionu jomā? Dzīvokļu un mājokļu pieejamība, to atjaunošana un būvniecība. Šīs problēmas risināšanu jau veiksmīgi sācis Zaļo un Zemnieku savienības ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Gribu pateikt atzinīgus vārdus arī par labklājības ministra Reiņa Uzulnieka darbu ar mērķi nodrošināt arvien lielāku atbalstu ģimenēm, jo īpaši, jaunajām ģimenēm, kā arī pensionāriem. Cilvēkiem ir nepieciešama drošības sajūta un apziņa, ka valsts un pašvaldība par tiem rūpējas. Svarīga ir arī ceļu infrastruktūra. Mēs redzam – tur, kur ceļi ir sakārtoti, piemēram, Daugavpils tuvumā, Medumos un Līksnā, cilvēki ir gatavi dzīvot ārpus pilsētas. Ja brauciens līdz darbam ir 20 minūtes pa labu šoseju, tas ir pieņemami. Protams, arī sabiedriskais transports ir kritiski svarīgs. Ja nav autobusa, ar kuru nokļūt līdz centram, par attīstību nevar runāt.
Kā vērtējat administratīvi teritoriālās reformas rezultātus? Apvienojot Daugavpils un Ilūkstes novadus pret vietējo gribu, nekas labs nevar veidoties. Neskatoties uz šo situāciju, tagad ir jāstrādā, lai kopīgiem spēkiem līdzsvaroti attīstītu visa Augšdaugavas novada teritorijas. Protams, negribam, lai mūs pievienotu Daugavpilij, citādi noteikti zaudētājos būs mazāki centri un lauki. Esam arī vērsuši uzmanību uz Latviešu vēsturisko zemju likumu – Sēlijas identitāte paliek arvien atpazīstamāka. Manā ieskatā Augšdaugavas novads būtu sadalāms pa upi, tādējādi izveidojot divas kultūrvestūriskas zemes, divus novadus – Sēliju un Latgales pusi. Tagad mēs esam 25 pagasti un divas pilsētas – tas ir nesamerīgi liels teitoriāls veidojums. Jo lielāks novads, jo kvalitāte tomēr zūd. Tad būtu arī jāskatās, kuru teritorijas ir gan vienā, gan otrā upes krastā. Sēlijas kontekstā jāvērtē visu trīs novadu teritorijas. Gaidām VARAM ministrijas izvērtējumu par ATR, kam jābūt šogad.
Kāds ir sabiedrības noskaņojums pirms vēlēšanām? Iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās ir zema. Cilvēki mazāk tic politiķiem. Tomēr jāuzsver – Latvijā ir daudz gudru un profesionālu cilvēku politikā. Vajadzīga lielāka spēja vienoties un virzīt attīstību uz priekšu. Reģionos šobrīd ir sajūta, ka iestājies stagnācijas periods. Bet vienlaikus ir arī potenciāls izrāvienam – ja tiks pieņemti pareizie lēmumi un lietderīgi nodrošināts valsts atbalsts.
