Līga Kozlovska: “Veselības aprūpe – būtiska valsts iekšējās drošības sastāvdaļa” 0
Latvijas veselības aprūpe joprojām ir uz izdzīvošanas robežas, un nozares budžets joprojām atpaliek no plāna, kas bija nosprausts “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam”. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tas ir tikai izdzīvošanas budžets. Īpaši to izjūt lauku iedzīvotāji, kur situācija kļūst aizvien saspīlētāka gadu no gada, uzsver Līga Kozlovska, 14. Saeimas ZZS frakcijas deputāte, Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja.
Ārsti reģionos īpaši svarīgi. Reģionos lielākā daļa ģimenes ārstu tuvojas pensijas vecumam, bet aptuveni 35% to jau ir sasnieguši un tomēr turpina strādāt, lai gan var to pārtraukt, kad vien vēlas. Pacientiem tas nozīmētu mērot lielus attālumus, lai saņemtu pamata veselības aprūpes pakalpojumus. Paaudžu maiņa notiek nepilnīgi, jo jaunie speciālisti vairumā gadījumu cenšas palikt strādāt lielās pilsētās. Laukos nokļūt pie ģimenes ārstiem ir arvien grūtāk, un Latvijā draud izveidoties “medicīniskie tuksneši”.
Lai to nepieļautu, šī gada budžeta sarunās Zaļo un Zemnieku savienība panāca, ka tiek ievēroti nosacījumi, kas bija ietverti 2024. gada maijā Ministru kabinetā apstiprinātajā Informatīvajā ziņojumā “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” un tika atrasti līdzekļi lauku reģionu atbalstam.
Tālāk no Rīgas – lielāka piemaksa.
Šī gada 3. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas ģimenes ārstu praksēm paredz palielināt piemaksu par teritorijas iedzīvotāju blīvumu un piemaksu par attālumu līdz klīniskajai universitātes slimnīcai, sākot ar simto kilometru no Rīgas.
Palielinoties attālumam ik par 50 kilometriem, pieaugs arī piemaksa. Tas nozīmē, ka, piemēram, Rucavā, Žīguros un Indrā ģimenes ārsta prakse saņems piemaksu par iedzīvotāju blīvumu – 1 150 eiro un piemaksu par attālumu līdz universitātes slimnīcai – 895 eiro, ja klātienes apmeklējumu aptveres rādītājs būs augstāks par 75%.
Turpinot pilnveidot šo sistēmu, tas var mazināt finansiālo plaisu starp pilsētas un lauku praksēm, kā arī radīt motivāciju jaunajiem speciālistiem izvēlēties darbu reģionos.
Ar skatu nākotnē. Lai stiprinātu primāro veselības aprūpi, piemaksa par attālumu gadiem ilgi tiek noteikta citās Eiropas valstīs. Nu tas ir uzsākts arī Latvijā, taču arī tas nav pietiekami, lai aizpildītu robus, kas vairāk nekā 30 gados, nepilnīgi finansējot veselības aprūpi, ir radušies šajā nozarē.
Veselības aprūpe ir būtiska valsts iekšējās drošības sastāvdaļa, tāpēc ir jāturpina darbs, lai panāktu finansējuma palielinājumu kopumā līdz 6% no iekšzemes kopprodukta, kāds tas bija paredzēts “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam”, celtu mediķu atalgojumu un pārskatītu esošo tarifu sistēmu, lai kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi būtu sasniedzami gan pilsētās, gan laukos.
