Nelielus dīķus veido mākslīgus 0
Ja reiz dārzā ir dabīgs dīķis, tam jābūt lielam un dziļam, lai ūdens varētu pašattīrīties, uzskata Jānis. Neliela bedrīte, kādu dažkārt redz izraktu māju tuvumā, visbiežāk sagādā tikai problēmas. Pat ja ūdens tādā turas, neliela ūdenstilpne regulāri jātīra, kas ir ļoti smags darbs. To der apdomāt, pirms rok dīķi. Līdzīgu kļūdu gandrīz pieļāvis arī Jānis, kad atpūtas zonā vēlējies izrakt dīķīti ūdensrozēm. Izrādījies, ka bedres apakšā ir plūstošās smiltis un ūdeni neturoša grunts. Nācies krastus izbetonēt. Taču šis nejaušais gadījums pamudinājis dārza saimnieku būvēt iespaidīgu objektu – strautu kaskādi.
Ja vēlas nelielu ūdenstilpni dārzā, jāveido dekoratīvs mākslīgais baseiniņš, iesaka dārznieks. Savā dārzā visus darbus viņš veicis pats. Vispirms rūpīgi izplānojis, kā un kur ūdens tecēs, kā pārplūdīs. Tad gādājis akmeņus un cementu. Gatavais rezultāts – improvizācija.
Akmeņu mūris ir bagātīgi apstādīts ar augiem. Akmeņu kompānija augiem ir tīkama. Tie arī rada nelielu aizvēju ziemā, paēnu vasarā.
Tikai darīšanas vaina
Dārzā daudz kas tapis no šķietami mazvērtīgām lietām. Piemēram, iebraucamais pagalma ceļš uzbērts no būvgružiem, kas dabūti turpat Tukumā, kad vecas ēkas tiek nojauktas un jaunas būvētas vietā. No šiem būvgružiem Jānis pamanījies atlasīt vērtīgākos ķieģeļus, dekoratīvākos akmeņus. Būvgružos atrasts pat dažs sens un vēsturiski vērtīgs ķieģelis.
No gružiem uzbērts iebraucamais ceļš. No vērtīgākajiem materiāliem gatavoti dārza elementi un pat dzīvojamās mājas ķieģeļu siena.
Pie dekoratīvajiem dīķiem izveidota nojume dārza ballītēm. Tai blakus – gaļas žāvētava un āra pavards.
Ierīkota arī ugunskura vieta ar aprēķinu, lai liesmas atspoguļojas dīķa ūdenī.
Mūrēšanai izmantota cementa java (grants un cements 4:1). Vienā dienā nedrīkst pārāk daudz uzmūrēt, jo tad mūris var sagāzties. Mūra aizmugurē, kas balsta augsni dobē aiz tā, likti neglītākie akmeņi, skaistākie atstāti priekšpusei. Papildu armatūru nevajag. Zem mūra ber vismaz 20 cm biezu grants pamatu. Ja tā nebūs, sals mūri izcilās un pārplēsīs. Mūri veido ap 30 cm platu, lai tas droši turētos.
Pirmos gadus pēc uzmūrēšanas dekoratīvās sienas, atbalsta mūrīši un celiņi izskatās mazliet neiederīgi dārza kopējā zaļumā. Taču pamazām laika apstākļu ietekmē cements apsūbēs, uz tā sāks augt arī sūnas. Ar katru gadu akmenī un cementā veidotie objekti kļūs arvien iederīgāki, pat romantiskāki.
“Ja nav lielas naudas, var likt lietā izdomu. Tikai darīšanas vaina,” spriež čaklais dārza saimnieks Jānis Auziņš.
7 dārznieka padomi
1. Liela auguma skujkoki veido dārza mugurkaulu, saglabājot skaistumu arī tad, kad nav ne ziemciešu, ne lapukoku zaļuma.
2. Izcili gardas un skaistas ir ēdamo dārza irbeņu šķirnes. Ogas ir īpaši veselīgas, tās ir ļoti sulīgas, tādēļ ķekarus vēlams griezt ar šķērēm. Šķirnēm ogas ir gardas jau plūktas no koka, ziemai glabā saldētavā. Ogas samaisa ar cukuru un lieto sirds veselības uzlabošanai.
3. Skujeņi jāapgriež līdz Jāņiem. Taču mazu pieformēšanu tie piecietīs arī citā gadalaikā.
4. Ja koks negrib augt un nīkuļo, varbūt vainojamas āderes. Tad vēlams augu pārstādīt citā vietā. Pēc iestādīšanas koki pirmos gadus var neaugt. Kad tie pieradīs pie jaunajiem apstākļiem, tie sāks augt.
5. Ūdensrozes labi pārziemo arī ap metru seklā dīķītī. Tās ērti stādīt plastmasas taras kastēs. Kastes apakšā liek akmeni, lai tā neuzpeld. Ap puķes sakneni ber satrūdējušus kūtsmēslus, kūdras substrātu, dārza augsni. Virsū uzber grants slāni. Grants samirks un nosegs kasti, neļaujot augsnei uzpeldēt.
6. Kad lielajā dīķī ielaistas zivis amūri, lai izēd ūdenszāles, atklājies, ka tie mielojas arī ar ūdensrožu lapām. Lai tā nenotiktu, dīķa malā ieber nopļauto zāli – amūri labāk ēdīs to un citus augus liks mierā. Jānis šo padomu atklājis, kad, pļaujot zāli dīķmalā, daļa nokļuvusi ūdenī un ēdelīgās zivis tūliņ metušās to apēst.
7. Ierasta kļūda – mazās, podos stādītās eglītes tagad pavasarī iestāda dārzā pārāk tuvu mājai. Jārēķinās, ka no tās dažos gados izaugs liels koks.
