Latvijas granulu patēriņš ir aptuveni 200 tūkstoši tonnu gadā – apmēram desmit reizes mazāks nekā saražotais granulu apjoms, kas sniedz iespēju apgalvot: kurināmais uz sezonu būs. Taču – par kādu cenu?
Latvijas granulu patēriņš ir aptuveni 200 tūkstoši tonnu gadā – apmēram desmit reizes mazāks nekā saražotais granulu apjoms, kas sniedz iespēju apgalvot: kurināmais uz sezonu būs. Taču – par kādu cenu?
Foto: Ivars Bušmanis

Granulas izķer kā deficīta preci 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Šogad izveidojusies iepriekš nepieredzēta situācija – pašā vasaras sākumā, kad jaunā apkures sezona vēl tālu, cilvēki ceļas rīta agrumā, lai gaidītu garum garās rindās cerībā iegādāties kokskaidu granulas. Dažviet pēc šī kurināmā nākas gaidīt pat vairākas stundas, dažviet tās ir izpirktas pilnībā vai tiek piedāvāti tikai nelielie iepakojumi, nevis paletes, uz kurām ir teju tonna granulu.

Paliek bešā

Rinda pēc kokskaidu granulām uzņēmuma “Latgranula” tirdzniecības vietā Inčukalnā. Lai ieņemtu labākās vietas, cilvēki ceļas līdz ar sauli, tomēr garantijas nav – citi var izrādīties naskāki un daļai jābrauc mājup bešā.
Ekrānuzņēmums no Jāņa Spigovska video
CITI ŠOBRĪD LASA

Granulu apkures katla īpašnieks Jānis Spigovskis, kurš pēc kurināmā uz uzņēmuma “Latgranula” tirdzniecības vietu Inčukalnā, kur tās tirgotas dzīvajā rindā, bija devies 6. jūnijā – vairāk nekā stundu pirms tā atvēršanas, tomēr palicis bešā. Cilvēki rindu bija ieņēmuši jau no puspieciem rītā, pirms viņa jau bija vairāk nekā 50 automašīnas. Kad veikals ticis atvērts, iznācis darbinieks, kurš paziņojis, ka pie granulām tiks tikai pirmo 38 spēkratu īpašnieki. “Līdz ar to man balle beidzās.

Kareivīgākās pircējas gan paziņoja, ka projām nebrauks, līdz pie tām neiznāks pats priekšnieks, bet tas nekādu rezultātu nedeva,” atceras Jānis. Vienam pircējam bija noteikts limits – desmit paletes. “Nu gluži kā padomju laikos, kad atsevišķu pārtikas preču iegāde bija limitēta,” secina neapmierinātais pircējs. Viņš gan atzīst, ka desmit paletes ir ļoti liels apjoms, jo palielai mājai apkures sezonā pilnīgi pietiekot ar piecām sešām granulu paletēm. Iespējams, rinda bijusi tik liela, jo cena šajā tirdzniecības vietā bijusi visnotaļ pievilcīga – 240 eiro par tonnu, lēš Jānis. Viņš atminas, ka pagājušajā gadā granulas maksāja 130 eiro par tonnu.
Jānis pie granulu apkures katla ticis šī gada pavasarī, kad iegādājies māju Siguldā. Līdz šim granulu apkure bijusi krietni vien izdevīgāka par apkuri ar dabasgāzi. Taču šobrīd siguldietis ir neziņā par to, vai vispār tiks pie granulām un kāda būs to cena.

Situācija saspringta visā Eiropā

Situācija enerģētiskās koksnes tirgū ir saspringta tāpat kā visās ar enerģētikas resursiem saistītajās jomās, secina asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. “Pieprasījums pēc granulām, malkas un briketēm ir liels visās Eiropas valstīs. Latvijā gadā saražo nedaudz vairāk par diviem miljoniem tonnu granulu, bet kopējais vietējais patēriņš ir tikai aptuveni 200 tūkstoši tonnu, respektīvi, patēriņš ir desmit reizes mazāks nekā saražotais granulu apjoms.

Reklāma
Reklāma

Šī brīža situācija Latvijas granulu tirgū, manuprāt, vairāk gan saistāma ar ažiotāžu – līdzīgi kā ar sāls pirkšanu. Cilvēki drošības pēc pērk vairāk, nekā tiem patiesībā ir nepieciešams, un vēl papildus tam daži spekulanti mēģina pirkt apjomus spekulācijām. Tāpēc granulu ražošanai izejmateriāla pieejamība ir sliktāka nekā normālā situācijā,” saka D. Palejs. Viņaprāt, tas saistīts ar vairākiem faktoriem – piemēram, ar paaugstināto pieprasījumu un augstām cenām pēc šķeldas eksporta tirgos, tostarp kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, un koksnes plūsmas straujajām izmaiņām saistībā ar karadarbību Ukrainā.

“Katra uzņēmuma cenu politika ir šo uzņēmumu darīšana, un šeit atturēšos komentēt konkrētus uzņēmumus.

Varu vien teikt, ka lielākā daļa granulu ražotāju pašlaik vietējā tirgū tirgo lētāk, nekā tie varētu pārdot eksporta tirgos

, teic “LATbio” valdes priekšsēdētājs, norādot, ka granulu ražotāji ir ieinteresēti vietējā tirgus atbalstā, jo Latvijas mājsaimniecības un pašvaldības ir augstākā prioritāte.

Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” un Eiropas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs.

“Kurināmā Latvijā netrūks (mūsu resursi daudzkārt pārsniedz pašreizējo teorētisko patēriņu, un pietiks, pat ja visas Latvijas privātmājas pārslēgtos uz granulām), bet cenas normalizēsies tikai tad, kad normalizēsies situācija enerģētikas jomā kopumā. Granulu cenas sāka strauji kāpt jau pagājušā gada vasarā. Karš šo situāciju tikai saasināja,” rezumē D. Palejs.

Cenu diktēs izejmateriālu izmaksas

Cik man ir zināms, ražotāji nav pacēluši cenas, tās ir pieaugušas, jo tirgū darbojas spekulanti, vērtē uzņēmuma “Enefit Green” ražotnes vadītājs Mairis Reiziņš. Šobrīd tirgošanas vietnē “ss.lv” kokskaidu premiumklases granulu cena ir no 350 līdz pat 405 eiro par vienu tonnu. “Enefit Green” ir iztirgojis visas premiumklases granulas un šobrīd fokusējas pamatā uz industriālo granulu ražošanu, jo pēc tām ir liels pieprasījums eksporta tirgos, ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par šī kurināmā resursa piegādēm, kuri ir jāizpilda.

“Šobrīd tirgū vērojama ažiotāža, cilvēki cenšas iepirkt granulas pat divus trīs gadus uz priekšu. Ieteiktu tomēr paniku necelt, bet gaidīt rudeni, jo granulas būs,” sola M. Reiziņš. “Enefit Green” gadā saražo 12–14 tūkstošus tonnu premiumklases granulu, līdz šim vēl viss apjoms nav saražots, ražošana atsāksies jūlija vidū.

“Tikai tāpēc, ka šobrīd tirgū valda ažiotāža, nevaram pārslēgt līgumus par industriālo granulu piegādēm un sākt ražot premiumklases granulas. Ja neizpildīsim līgumsaistības, mums draud lielas soda sankcijas. Mūsu budžeta plānā ir 12–14 tūkstoši tonnu premiumklases granulu, šo mērķi noteikti sasniegsim, centīsimies saražot pat nedaudz vairāk,” sola M. Reiziņš. “Enefit Green” granulas tirgo visā Latvijas teritorijā. Šobrīd vēl uzņēmums piegādā iepriekš pasūtītās granulas, to cena ir 250 eiro par tonnu. “Šobrīd cilvēkus vairs neinteresē cena, bet granulu pieejamība, kas mani nedaudz pat biedē.

Taču, ņemot vērā, ka izejmateriālu cena kāpj, nav pamata domāt, ka granulu cena rudenī samazināsies, tieši pretēji. Pieļauju, ka tā būs aptuveni 300 eiro par tonnu vai pat nedaudz vairāk,” prognozē uzņēmējs.

SAISTĪTIE RAKSTI