“Bāriņtiesas ļoti bieži realizē greizu politiku…” Parādnieks par problēmām, ar ko saskaras šķirtas ģimenes 0
“Es esmu pārliecināts, ka Latvijā ir jāsakārto sistēma attiecībā uz bērna tiesībām uz abiem vecākiem. Pat ANO bērnu tiesību aizsardzības konvencijā ir skaidri nodefinēts, ka bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem,” TV24 raidījumā “Ziņu Top” sacīja Imants Parādnieks, demogrāfijas lietu eksperts, politiķis, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants.
Parādnieks norāda, ka šobrīd bāriņtiesas bieži realizē greizu politiku, vienu no vecākiem nodalot: “Es zinu ļoti daudz gadījumus, kad tēvus, kuri grib rūpēties par saviem bērniem, mātes cenšas nošķirt. Tas ir izpratnes greizums par saviem pienākumiem pret bērniem.”
Faktiski tādā veidā divi pieauguši cilvēki, kuri kopā ir radījuši bērnus, nespējot sakārtot savas attiecības nodara pāri bērniem. Parādnieks norāda, ka tas naids tādējādi nosēžas arī bērnos.
Politiķis skaidro, ka arī jaunā tiesībsardze ir novērojusi, ka faktiski prevalē uzskats, ka mātei ir lielākas tiesības. “Tēva loma ir jāstiprina visādi citādi. Mēs nerunājam par vardarbības situāciju, tas ir kas cits. Mēs runājam par normālu situāciju, cik nu tā ir normāla, ka divi vecāki šķiras un veidojas jaunas ģimenes un jaunas attiecības,” skaidro Parādnieks.
Pēc šķiršanās viens no vecākiem, visbiežāk tas ir tieši tēvs, iespēju arī turpmāk rūpēties par saviem bērniem ikdienā mēdz nesaņemt. Tiekot pateikts, cik lieli alimenti ir jāmaksā, bet par saiknes veidošanos ar bērnu netiek domāts. To, kā stāsta Parādnieks, norādījusi arī tiesībsardze.
Raidījuma vadītāja gan oponē Parādnieka sacītajam, piebilstot, ka Uzturlīdzekļu garantiju fondā ir daudz tēvu, kuri absolūti nevēlas rūpēties par bērniem.
“Tāpēc es saku, ka ir dažādi gadījumi, bet mēs runājam par tiem tēviem, kuri vēlas rūpēties. Par Uzturlīdzekļu garantiju fondu runājot, tas atkal ir valdības pusē, un es ceru, ka mēs budžetā panāksim grozījumus, jo šobrīd situācija ir anormāla,” uzskata politiķis.
Viņš arī paskaidro: ja uzturlīdzekļi tiek maksāti labprātīgi, tad tie ir lielāki, bet, ja pasaka, ka nemaksās un tos piedzen Uzturlīdzekļu garantiju fonds, tad tam bezatbildīgajam vecākam ir jāmaksā caur Uzturlīdzekļu garantiju fondu mazāka nauda, jo tur vairs nav saistības ar vidējo minimālo algu un 25 vai 30 procentiem.
“Tā ir greiza valsts politika, sanāk, ka motivējam labprātīgi nemaksāt naudu, bet darīt to caur Uzturlīdzekļu garantiju fondu,” piebilst Parādnieks.
