Varas kāre, milzīgi rēķini un bardaks “Rīgas siltumā”: pieļauj akciju pārdali, ja valsts un Rīgas dome nespēj vienoties 0
Ja neizdodas salāgot “Rīgas siltuma” akcionāru – Rīgas pašvaldības un Ekonomikas ministrijas intereses, iespējams nepieciešams izvērtēt uzņēmuma akciju sadalījumu, pārdalot nelielu daļu akciju par labu vienam akcionāram, lai tas iegūtu lielāku ietekmi, šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sprieda deputāts Kaspars Briškens (P).
Pēc viņa vārdiem, Rīgas pašvaldību interesē pēc iespējas zemāks siltuma tarifs, bet, iespējams, Ekonomikas ministrijai ir citas intereses. Viņš pieļāva – ja intereses nevar salāgot, tad varētu apsvērt iespēju akcijas pārdalīt.
Politiķis sprieda, ka, iepazīstoties ar “Rīgas siltuma” tarifa šķērsgriezumu, neesot iespējams konstatēt izmaksu pieaugumu, kas liecinātu par neefektīvu uzņēmuma darbību.
Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas analizē Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus, iztaujāja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvjus.
Komisijā izskanēja arī jautājums, vai ir iespējams pārbaudīt, kurā brīdī kādā režīmā strādā “Latvenergo” TEC, kurā brīdī elektroenerģija tiek ražota koģenerācijas režīmā un kurā – kondensācijas režīmā. Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) pauda bažas, vai, uzņēmumam strādājot efektīvākā režīmā, rīdzinieki par siltumu tomēr maksā tā, it kā tas būtu ražot dārgākā režīmā.
Viņš arī pauda, ka vasarā Rīgā šķeldas katlumājas ražoja siltumu, ko pārdeva rīdziniekiem, tajā pašā laikā “Latvenergo” saražotais atlikuma siltums netika izmantots.
Jau ziņots, ka parlamentārieši novembrī izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai analizētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.
Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo”.
Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Aizvadītajā vasarā tika kritizēti “Rīgas siltuma” plāni rudenī celt siltuma tarifus.
Sākotnēji regulatoram iesniegtais “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% – līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.
Kā ziņots, AS “Rīgas siltums” koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga daudzkārtīgi un sasniedza 19,888 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Mātessabiedrības “Rīgas siltums” apgrozījums attiecīgajā periodā bija 239,618 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3,6%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% – līdz 6,373 miljoniem eiro.
“Rīgas siltums” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA “Enerģijas risinājumi. RIX”, bet “Latvenergo” pieder 0,005% akciju.
