Foto – Inita Šteinberga

Bioloģiskie zemnieki savos dārzos izmanto puķes, kas piemuļķo kaitēkļus 0

Bioloģiskie zemnieki kā labu metodi pret kaitēkļiem atklājuši dažādu puķu sēšanu.

“Nespēju izskaidrot, cik pazemota jūtos…” Stradiņa slimnīcas paciente milzīgo maksu par autostāvvietu uzskata par necilvēcīgu 116
Kokteilis
TESTS. Decembra laimes cepumiņi: izvēlies vienu un saņem mazu pareģojumu pirmajam ziemas mēnesim
Kokteilis
Šos ēdienus ir aizliegts likt uz galda Vecgada vakarā: Uguns zirgs būs dusmīgs!
Lasīt citas ziņas

“Cik skaistas puķu dobītes!” šovasar izsaucās ne viens vien, ieraugot uzņēmuma “Kurzemes sēklas” izmēģinājuma laukā dažādu ziedu mistrojumu. Rudzupuķes, kumelītes, magones, margrietiņas… Taču tās šoreiz nav tikai skaistumam, bet gluži praktiskām lietām paredzētas. Lauku puķu daile vilināt vilina arī dažādus kaitēkļus. Un tie vispirms dodas mieloties ar ziediem, mazāk vērības veltot kultūraugam. Šāda krāpšanās ir populāra daudzviet ārzemēs. Latvijā vēl jaunums.

“Spīguļi un spradži tiešām ar kāru muti vispirms tiesāja puķītes, prastos kāpostus un citus krustziežu dzimtas augus smādējot,” teic agronoms Māris Dārziņš, kurš bioloģisko metožu izmēģinājumus veicis kāpostu laukā savā darba vietā saimniecībā “Dimdiņi”. Tur puķu josla sēta ap lauku. Var mēģināt sēt arī starp vagām, atstājot pietiekami platu joslu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai puķes neiesējas un nekļūst par grūti apkarojamām nezālēm? Tik traki neesot, atzīst speciālists. Kaut kas otrā gadā uzdīgstot, taču ar tradicionālajām nezālēm tās spēkā nevar konkurēt. Neesot arī īsti bijis kam sēties, jo kukaiņi puķes pamatīgi noēduši, līdz ar to sēklu bijis maz. Turklāt košumpļavu var arī laikus nopļaut, jo tā visnozīmīgākā ir periodā, kamēr augi mazi un sāk augšanu, piemēram, pirms kāpostiņš sāk griezt galvu skrullī. Tad to apdraud citi kaitēkļi, kurus puķes vilina mazāk. Tieši agrie kāposti kaitēkļiem šķiet visgardākie un mīkstākie. Tos, kuru augšanas laiks ir vairāk nekā simt dienas, postīgie našķi īpaši nemīl.

Pat ja puķes speciāli nesēj, agronoms iesaka atstāt kādu nezāli (pērkones, zvēres) dzelteniem ziediem, jo kaitēkļi pirmās apsēdīs tās. Spīguļi un spradži rosās arī rapšu laukos, un agronoms pat piedzīvojis, ka, ieejot tajā ar dzeltenu kreklu, kaitnieki lec virsū bariem.

Agronoms spriež: ja skaidri zināms, kur un kas tiks stādīts pavasarī, puķu sēklas zemē var kaisīt jau rudenī, jo tā tas notiktu arī dabā. “Dimdiņos” sējumus veica pavasarī pēc kāpostu iestādīšanas, citādi tehnika izbraukātu puķu vagas.

Svarīgi arī ievērot augu seku. Piemēram, lauku sadalot trijās daļās, kur viena ir papuvē, otrā sēj zālāju (āboliņu vai zirņus, kurus iedisko zemē rudenī), trešajā laukā stāda kāpostus.

Lai cīņa būtu sekmīgāka, papildus Māris iesaka izlaist dārzā tā sauktās trihogrammas (parazitē uz kaitēkļiem).

Šos speciālos sēklu maisījumus var pasūtīt no ārzemju firmām, taču tie, kam dārziņš mazs, var izlīdzēties ar to, kas uz vietas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.