Dita Lūriņa: “Varu smagi strādāt, bet jūtu, ka negribu būt funkcija – tam mans laika pulkstenis ir iztikšķējis.”
Dita Lūriņa: “Varu smagi strādāt, bet jūtu, ka negribu būt funkcija – tam mans laika pulkstenis ir iztikšķējis.”
Foto: Karīna Miezāja

Bliezt ar lielgabalu, nevis pašaudīties. Intervija ar režisori un Nacionālā teātra aktrisi Ditu Lūriņu 20

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Rīt Nacionālā teātra jauno sezonu Lielajā zālē atklās Frīdriha Šillera jaunības traģēdija “Ferdinands un Luīze” (oriģinālā – “Viltus un mīla”), ko reizēm dēvē par vācu “Romeo un Džuljetas” versiju. Iestudējums ir arī nākamais solis aktrises DITAS LŪRIŅAS ceļā uz savu režisores rokrakstu.

 

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 182
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 4
11 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 189
1 diena
Lasīt citas ziņas

“Ferdinands un Luīze” Nacionālā teātra spožajai aktrisei Ditai Lūriņai ir jau trešais viņas režisores karjerā, sekojot “Tango bez asinīm” Nacionālajā teātrī un “Ķiršu dārzam” Liepājas teātrī. Sarunā pirmizrādes priekšvakarā aktrise nenoliedz, ka šobrīd viņas radošais vektors arvien vairāk rāda nevis aktrises karjeras, bet režijas virzienā. Un tajā Dita nāk drosmīgi, kā pati teic – ar operas vērienu, jo mīlas stāstā, kurā mīlētāji stājas pretī sabiedrības likumiem, viņas vadībā satiekas visi iespējamie teātra izteiksmes līdzekļi – vārds, dziesma, skaņa, kustība, deja, telpa, gaisma un elpu aizraujošs lidojums skatuves šņorbēniņos.

 

– Tev šobrīd ir sezonas sākuma – jaunas ieelpas – sajūta? Vasaras otrā puse tev, šķiet, bija ārkārtīgi darbīga – augusta beigās nospēlēji pēdējās izrādes “Man trīsdesmit gadu”, kurā tev krāšņa galvenā loma, dziedāji koncertos kopā ar “Dramu” – tostarp Raimonda Paula “Ceturtajā vilnī” Dzintaros…

CITI ŠOBRĪD LASA

D. Lūriņa: – Viss šis laikmets ir izsitis ierasto ritmu ārpus rāmjiem, nav vairs atskaites punkta. Ja visu dzīvi bija pierasts skaitīt laiku vai nu mācību gados, vai sezonās, tad nepiedzīvotā pusotra sezona man ir atņēmusi laika izjūtu. Bet vasara noteikti bija ļoti skaista tāpēc, ka mums beidzot ļāva strādāt. Tad bija tā sajūta, ka beidzot tev ļauj ieelpot! Šobrīd jau jūtos kārtīgas darba sezonas viducī, un tas, protams, ir forši.

“Ferdinandu un Luīzi” sākām jau pirms pandēmijas – šobrīd man ir sajūta, ka ir jāpabeidz iesāktais, citādi nekā netikšu uz priekšu – pati ar sevi, ar savu garīgo dzīvi, ar darba dzīvi. Citādi šajā pārtraukto iestudējumu procesā dzīve ir kā pakārta gaisā.

– Bet nevar teikt, ka tev šis laiks bijis tukšs. Tieši pirms gada fon Stricka villas dārzā pie skatītājiem nokļuva tava un Kaspara Rolšteina monoopera “#DiToo” – tajā ieraudzījām pavisam neredzētu Ditu brīžam nežēlīgā tuvplānā, pilnīgu pretstatu tai, kura gana pieklājīgi dzied un dejo kādā krāšņā mūziklā.

– Tas bija absolūti radošs Kaspara izrāviens, un es lidoju tam līdzi. Protams, visi noteikumi ieviesa savas korekcijas, jo sākumā absolūti nebijām domājuši, ka iesim fon Stricka villas dārzā. Es patiesībā vienmēr esmu vairījusies un baidījusies no šīs performances pieejas… Kaspars man toreiz tā arī teica – ja paritina tavu “Facebook” lentu, tajā ir pilnīgi viss, no šlāgera līdz klasikai.

Var jau būt, ka ir kāda publikas daļa, kas apvainojas, ja es neatbilstu kaut kādām ekspektācijām, bet mēs sapratām, ka tas viss, kas tur notiek, arī esmu es.

Protams, piemēram, Kandavā, ieraugot izrādes plakātu, jau laikus pajautāja – labi, Dita Lūriņa, bet kāpēc uz afišas šis narkomāns? (Smejas.) Reizēm bija sajūta, ka nenospēlēšu līdz galam, jo jutu, ka cilvēki nespēj to pieņemt. Vai, tieši pretēji, piemēram, Ropažos publikā sastapu siltākās, atvērtākās acis un sirmas kundzes jautājumu pēc izrādes – kur var izlasīt libretu, lai varu parādīt arī draudzenēm. Nosūtījām.

Līdz šim man vienmēr bija šķitis, ka teātris “saplīst”, ja to iznes citā teritorijā, ārpus melnās kastes vai kaut kādiem teātra noteikumiem. Tad sapratu, ka tas skaļais motocikls, kas pabrauc tur garām, piedalās, nevis mēs visi kopīgi pārciešam šo traucējošo apstākli – nē! Tajā piedalās klaigājoši bērni aiz loga, pilsētas trokšņi – tas viss kļūst par kaut kāda procesa sastāvdaļu, tāpēc esmu pateicīga Kasparam, ka viņš mani tajā dullībā aizveda.

Līdzi esmu paņēmusi apziņu, ka negribētos pazaudēt šo performances sajūtu, ejot atpakaļ telpās, kur viss ir prognozējamāks – kaut vai temperatūra.

– Performancē iederas arī pamatīga ūdens šalts un rudenīgs aukstums?

– Bija viena izrāde, kurā laikam varēja dzirdēt, kā zobi klab (smejas). Bet reizē – daudz priecīgu pārsteigumu. Visvairāk prieks par skatītājiem, kuri atnāk un ir gatavi pārslēgties un iet man līdzi. Nogaršot to, ko tu neēd katru dienu. Tā ir pamata nostādne, kas ļauj vispār saglabāt dzīvesprieku un jaunību.

– Tev pašai teātrī ir svarīgi saglabāt jaunību – izskatā un garā?

– Ļoti svarīgi. Novecot teātrī nav iespējams, bet tik ātri var saskābt un sarūgt! To es ļoti, ļoti negribētu. Pret to palīdz mešanās izaicinājumos – vai nu teikt tiem “jā”, vai meklēt tos pašai. Katrā ziņā visu laiku vest sevi ārpus komforta zonas. Protams, bailes ir fonā visu laiku, bet tu nevari ļaut tām sevi pārņemt.

– Režija tev arī ir tāda sevis iznešana ārpus komforta zonas vai tomēr jūti, ka pēc “Tango bez asinīm” un “Ķiršu dārza” esi jau režisores muskuļus uzaudzējusi?

– Šis ir kārtējais milzīgais izaicinājums. Īpaši sajūta pirms pirmizrādes, kad nezini, kas piedzims un būs jākrista. Kad tu nevari pateikt ne jā, ne nē, ne melns, ne balts.

– Kā nokļuvi līdz Šilleram un attiecību stāstam par Ferdinandu un Luīzi?

– Piekrītu krievu psiholingvistikas zinātnieces Tatjanas Čerņigovskajas teiktajam – teksts ir gudrāks par autoru. Ir svarīgi atgriezties pie lielajiem tekstiem, jo tajos ir ļoti daudz iekodēts laika gaitā. Es vispār domāju, ka īsts, dzīvs teksts ir neatkarīgs no autora. Katrā laikmetā tas uzrakstās no jauna savādāk.

Otra lieta – gribu lielo, būtisko, dziļo. Es to saucu par operas estētiku – ja tev ir dvēseles dziedājums, tad tas tev nekautrīgi ir, liels un varens, neieslēpts kaut kur. Kad Jānis Vimba piedāvāja iestudēt izrādi uz lielās skatuves, sapratu, ka gribu iet tās valodas meklējumos, kas mums bija ar “Tango bez asinīm”, saliekot kopā šos dažādos, pat savstarpēji konkurējošos elementus – vārdu, kustību, dziesmu, aktiera “iekšas” un ķermeni kā līdzvērtīgus spēlmaņus, kas stāsta vienu stāstu.

Es esmu ārkārtīgi lepna par sava teātra drosmi, ka mēs visi kopā mēģināsim iet tur, kur nav iets. Varbūt tas nav stilīgi vai “trendā”, bet mēs iesim tur, jo mums liekas, ka tur kaut ko var izrakt.

– Kas šajā visā ir tevis kā režisores uzdevums?

– Mūsu atslēgas vārds ir polifonija. Katrs elements kā patstāvīga melodija, bet kopā veido saskaņu. Mūsu gadījumā sākām ar baroka mūziku – Vivaldi, Perselu, Ramo. Ja paklausāmies Vivaldi “Eja mater” – pavadījums ir pat ass, bet pāri ir ļoti skaista, ēteriska legato melodija. Mūsu izrādē šo legato melodiju spēlē aina. Vivaldi pavadījumam virsū ir Persela melodija, vai Ramo virsū – pašas drosmīgās Zanes Dombrovskas jaunrade. Es ar apbrīnu un lepnumu raugos uz to, cik meistarīgi Zane ir pārkomponējusi lielos komponistus un radījusi pati savu skaņdarbu.

– Un tomēr tas ir mīlas stāsts?

– Jā! Mēs mīlam katrā laikmetā. Cilvēks atklājas caur to, kā viņš mīl. Mūsu laikmets, ko piedzīvojam, man ir iesitis pa saules pinumu un ir licis atvērt acis un paskatīties uz to, kas notiek pasaulē. Uz to, cik cikliski mēs ejam caur pārbaudījumiem. Nianses mainās, bet tepat aiz robežas var būt tāda nežēlība un sadisms kā Baltkrievijā. No Afganistānas mēs saņemam tādas bildes, kādas esmu redzējusi filmās par holokaustu. Un tas notiek šodien! Par to ir izrāde. Mēs sākam Šillera laikmetā, bet pamazām ieslīdam mūsdienās. Vai varbūt – bezlaikā. Jo cilvēka daba nemainās.

21. gadsimta cilvēks, nonākot konkrētos apstākļos, rīkojas tāpat kā 18., 16., un 3. gadsimtā. Mēs nemācāmies no vēstures. Mūsu zemapziņa no aizlaikiem zina, ka karš kaut kur ir vienmēr.

Mēs nezinām, kurā brīdī tevi pasauks vai klauvēs pie tavām durvīm, bet trauksme ir visu laiku. Un mēs katrs izvēlamies to vienu salmiņu, pie kā turēties. Mūsu izrādes galvenajiem varoņiem tā ir mīlestība. Tā viņiem ir viss. Bez atlikuma. Galvenā varoņa tēva salmiņš ir vara – ja viņš to zaudē, tad nav vairs nekā. Katram ir kaut kas, pie kā viņš turas izmisīgi.

– Tev ir tāds salmiņš? Šajā laikā, iespējams, daudzi pārdomājuši to, kas ir dzīvē svarīgākais.

– Man vēl ir pārdomu periods, kas nav beidzies. Bet jau pirmajā pavasara vilnī klausījos kolēģus, kuri stāstīja, cik forši, izrādās, ir zāli pļaut, cik dzīve ārpus teātra esot krāsaina. Bet es sapratu, ka esmu pilnīgi citā punktā. Jā, arī man vasarās mazliet pietrūka laika lauku darbiem, bet tas nebija vairāk par pusnedēļu. Es vēl neesmu garīgi tik izaugusi, lai dzīvotu mežā. Kad vasaras sākumā beidzot atļāva strādāt, mums kopā ar Mārtiņu (aktrises vīru, aktieri Mārtiņu Eglienu. – A. K.) iekrita dziedāt četros izlaidumos pēc kārtas vienā dienā un vakarā vēl stundas programmu viesībās, un, braucot mājās, atskārtu, ka tas ir mans normālais stāvoklis, kurā zinu, kā funkcionēt. Šķiet, ka tas, pie kā turos, ir ļoti intensīvs radošs process.

Es šobrīd neesmu gatava nestrādāt, citādi garīgi netieku uz priekšu. Pieņemot jebkādus noteikumus, kādos šobrīd darbs ir iespējams.

– Kāda tev šī sezona būs kā aktrisei?

– Pārsteigumiem pilna. Šķita, ka būs tukša, bet nu jau zinu, ka jāielec Intara Rešetina iestudētajā “Auklē”, kamēr Lāsma Kugrēna dziedē plecu. Loma milzīga, bet zinu, ka pēc pirmizrādes metīšos tajā ar pilnu jaudu.

– Tomēr, šķiet, šobrīd tu arvien vairāk dodies režijas, ne aktierspēles virzienā.

– Man iekšējais vektors ir pagriezies uz to. Nav tā, ka man nepatiktu spēlēt vai es to vairs negribētu. Mani jo­projām sauc, vilina un interesē izaicinājumi šajā laukā. Bet kalpot – to vairs ne. Varu smagi strādāt, bet jūtu, ka negribu būt funkcija – tam mans laika pulkstenis ir iztikšķējis. Gribu bliezt ar lielgabalu, ja iespējams, bet tāpat pašaudīties – ne. Tas nenozīmē, ka es tagad lepnībā šķaidu piedāvājumus.

– Pret aktieriem esi tikpat prasīga kā pret sevi, kad pati spēlē?

SAISTĪTIE RAKSTI

– Baidos, ka jā. Un viņi nav laimīgi par to (smejas). Ceru, pēc šīs izrādes tomēr dažus draugus izdosies paturēt.

Jauniestudējumā loma tikusi arī vīram Mārtiņam. Kādas ir jūsu režisores un aktiera attiecības?

– Ar humoru. Reizēm atskan jautājums – režisores kundze, ko man teikt režisores bērniem, vai viņi varēs sagaidīt jūs pārnākam vakarā? Bet kolēģiem viņš ir spiests skaidrot – es nezinu vairāk par jums! Šajā periodā es paļaujos uz to, ka ģimene, draugi pakāpjas malā un pagaida. Viņi zina, ka manis nav. Nejautā ne par sporta tērpiem, ne mācībām – vienkārši tiek galā. Tā man ir liela greznība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 182
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 4
11 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 189
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 167
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 31
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 13
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 36
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 129
9 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 83
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 13
23:35
LD
Linda Dombrovska
Medības
Daudz neskaidrību, bažu un neizpratnes: ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās medniekiem ārkārtas situācijā? 3
22:35
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 129
20:42
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 182
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 149
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 96
17 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Laikraksts “Bauskas dzīve” publicē sludinājumu: skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt 124
19 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 31
Intervija 18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 83
18 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 139
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš bija apbēdināts un pat aizkaitināts”: princis Viljams pastāsta, ka viņa dēls princis Džordžs skolā esot vācis atkritumus 3
18 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Ziņas
Aleksejs Grigorjevs: “Latvijā vajadzētu koordinēt savu politiku attiecībā uz “Ziemeļu straumi” ar Poliju”
16 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 11
22 stundas
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Esam kā sava personāža advokāti. Tajā pasaulē ir jāienirst, cik vien dziļi var!” Saruna ar aktieri Kārli Tolu 1
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas Baltijā turpina paaugstināties jau ceturto nedēļu 7
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 157
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 167
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija 1
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 203
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 132
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim 1
18 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 12
2 dienas